Zobārstniecības fakultāte

Izglīto kvalificētus zobārstus, ar zināšanām un praktiskām iemaņām, lai praktizētu vispārējā zobārstniecībā – ārstētu pacientus ar mutes dobuma un zobu saslimšanām, veiktu izglītojošus pasākumus minēto saslimšanu profilaksei. Ja iepriekš iegūta vidējā specializētā izglītība zobārstniecībā vai māszinībās, tad divu gadu studijās var iegūt zobu higiēnista izglītību.

Dekāne

asoc. prof. Dr. med. Laura Neimane

Dekāne, Zobārstniecības fakultāte
Docētāja, Zobu terapijas un mutes veselības katedra
Studiju programmas direktore, Zobārstniecība

RSU Stomatoloģijas institūts

Rīga, Dzirciema iela 20

1. stāvs, 151. kabinets

laura [pts] neimane

rsu [pts] lv

Biroja vadītāja

Solvita Graudiņa

Dekāna biroja vadītāja, Zobārstniecības fakultāte

RSU centrālā ēka

Rīga, Dzirciema iela 16

A103

26368360

Solvita [pts] Graudina

rsu [pts] lv

Studijas

Fakultātē realizētās zobārstniecības studiju programmas mērķis ir sagatavot kvalificētus zobārstus, kuru zināšanas un praktiskās iemaņas ir pietiekamas, lai sāktu praktizēt vispārējā zobārstniecībā – ārstēt pacientus ar mutes dobuma un zobu saslimšanām, kā arī veikt praktiskus un sabiedrību izglītojošus pasākumus minēto saslimšanu profilaksei. Zobārstniecības speciālo disciplīnu apguves klīniskā bāze ir Stomatoloģijas institūts, kas ir starptautiski atzīts augsti kvalitatīvs praktiskās zobārstniecības centrs Latvijā. Tas atrodas Rīgā, Dzirciema ielā 20, līdzās RSU centrālajai ēkai. Fakultātē darbojas Zobu higiēnistu akadēmiskā skola un Latvijas Zobārstniecības studentu asociācija.

Studentu profesionālā apmācība notiek piecās Zobārstniecības fakultātes struktūrvienībās: Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas katedra, Ortodontijas katedra, Mutes medicīnas katedra, Zobu terapijas un mutes veselības katedra un Zobu protezēšanas katedra.

Vairāki fakultātes mācībspēku pārstāvji ir prestižās zobārstniecības goda organizācijas Pierre Fauchard akadēmijas biedri.

Studiju programmas

Pamatstudiju programmas

Programma	Programmas grupas vadītājs	Studiju tips	Studiju ilgums	Budžeta/bezmaksas vietas
Zobārstniecība	Laura Neimane	Pilna laika studijas	5 gadi	22
Zobārstniecība (EN)	Laura Neimane	Pilna laika studijas	5 gadi	0
Zobu higiēnists	Egita Senakola	Pilna laika studijas	2 gadi	0

Uzņemšana

Sagatavošanas kursi

Fakultātes vēsture

Zobārstniecības fakultāte ir viena no RSU vecākajām fakultātēm, – tās darbības principi veidoti jau Latvijas pirmās brīvvalsts laikā.

1919.–1949. g.

Zobārstniecības fakultātes pirmsākumi saistās ar 1921. gadu, kad pēc latviešu zobārstu biedrības priekšlikuma Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātē atvēra Zobārstniecības nodaļu ar 18 studentiem. Par tās pirmo vadītāju kļuva docents, vēlāk profesors Kārlis Barons (1865.–1944.). Šo gadu mēs uzskatām par fakultātes dibināšanas gadu, lai gan kā patstāvīga fakultāte tā tika izveidota tikai 1950. gadā.

Ar toreizējā izglītības ministra A. Dauges labvēlību 1922. gadā Zobārstniecības nodaļai nodeva telpas Stabu ielā 9, kuras aprīkoja un nosauca par LU Zobārstniecības institūtu.

1923. gadā par profesora K. Barona asistenti kļuva pirmā latviešu zobārste sieviete – Late Veibele-Jakovļeva, viņa LU Medicīnas fakultātes Zobārstniecības nodaļā strādāja līdz 1934. gadam.

1925. gadā no Vācijas Heidelbergas universitātes uz LU pārnāca Dr. Med. dent. Ādams Ērlains, kura skolnieks ir arī nākamais profesors un Zobārstniecības fakultātes dekāns Dominiks Kalvelis. Pirmie trīs studiju gadi bija paredzēti teorētiskiem studiju kursiem, darbam ar mākslīgiem modeļiem, asistēšanai pēdējo kursu studentiem. Vecāko kursu studentiem bija jāmācās, kā pareizi pieņemt slimnieku, rīkoties ar instrumentiem, medikamentiem, veikt analīzes, noteikt diagnozi, droši, izveicīgi un rūpīgi operēt. Pirms valsts pārbaudījumiem katram studentam bija jānolasa kāds zinātniskais darbs. LU Zobārstniecības nodaļā ik gadu uzņēma 30–50 studentu, līdz 2. Pasaules karam kopumā to beiguši 334 absolventi. 1938. gadā Latvijā bija 837 zobārsti, 1945. gadā – tikai 178.

1950.–1989. g.

1950. gadā PSRS Ministru Padome nolēma atdalīt Medicīnas fakultāti no Latvijas Valsts universitātes (LVU) un atvērt par tiešo RSU priekšteci uzskatāmo Rīgas Medicīnas institūtu (RMI). LVU Zobārstniecības nodaļa tika pārdēvēta par RMI Stomatoloģijas fakultāti. Pēc Zobārstniecības nodaļas pirmā dekāna profesora Kārļa Barona (1920.–1944.) traģiskās bojāejas profesors Domeniks Kalvelis 1944. gadā bija atjaunojis apmācību zobārstniecībā un nodevis tālāk pirmskara Latvijas medicīniskās inteliģences eiropeiskās tradīcijas. Nodibinoties Stomatoloģijas fakultātei, viņš piekrita kļūt par tās dekānu (1944.–1966.).

Fakultātē darbu sāka trīs katedras: Terapeitiskās, Ķirurģiskās un Ortopēdiskās stomatoloģijas. Fakultātes nosaukums – „stomatoloģijas” – tika izvēlēts galvenokārt divu iemeslu dēļ: pirmkārt, darba lauks bija krietni vien plašāks par zobu ārstēšanu, tas ietvēra arī sejas, žokļu un mutes dobuma slimību novēršanu un ārstēšanu, otrkārt, Rīgā šajā laikā darbojās arī Zobārstu skola. Zobārstniecības institūts Stabu ielā tika pārveidots par Apvienoto Republikas stomatoloģisko poliklīniku, kas turpināja būt klīniskā bāze studentu apmācībai.

Stomatoloģijas fakultātes apmācības kurss bija piecgadīgs. Ik gadu tika uzņemti 25 latviešu un 25 krievu plūsmas studenti. Pirmos divus gadus stomatoloģijas studenti mācījās kopā ar Ārstniecības fakultātes studentiem, bet, sākot ar trešo kursu, līdztekus vispārējām medicīnas disciplīnām tika organizētas studijas trijās profilējošās ar stomatoloģiju saistītās katedrās. Bija jāievēro PSRS raksturīgais unificētais mācību plāns, kurā ievērojami tika samazināta apmācība speciālajās zobārstniecības disciplīnās, palielinot vispārmedicīniskās izglītības un ideoloģisko studiju kursu īpatsvaru. Tieši ar stomatoloģiju saistīto studiju kursu īpatsvars programmā bija tikai nepilni 40 %. Fakultāti beidzot, diplomā tika ierakstīta kvalifikācija „ārsts – stomatologs”.

1966. gadā par fakultātes dekānu iecēla profesoru Induli Bākuli, kurš bija arī Ķirurģiskās stomatoloģijas katedras vadītājs. Fakultāti viņš vadīja līdz 1976. gadam, bija kolēģu un studentu cienīts un mīlēts.

1968. gadā fakultātes vajadzībām uzcēla ēku Dzirciema ielā 20, sarūpējot tam laikam modernu aprīkojumu. Aktīvi darbu uzsāka studentu zinātniskie pulciņi, kas darbojās katrā no stomatoloģiskā profila katedrām.

No 1976. līdz 1993. gadam Stomatoloģijas fakultāti vadīja profesors Gunārs Pakalns. 20. gadsimta 90. gadu sākumā stomatoloģijas izglītībā sākās pārmaiņas, mācībspēki iespēju robežās programmas veidoja pēc Eiropas kopienas valstu augstskolu apmācību kritērijiem. Tika saglabātas piecu gadu studijas.

1990.–2000. g.

Sākot ar 1991./1992. akadēmisko gadu, uzņēma tikai 40 studentu, kas veidoja vienu plūsmu. 1990. gadā tika uzņemti arī pirmie ārvalstu studenti. 1993./94. akadēmiskā gada pirmajā kursā uzņemtos studentus jau apmācīja pēc starptautiski atzīta plāna.

No 1993. līdz 1994. gadam fakultātes dekāns bija asociētais profesors Egils Korņevs. Šo darbu līdz 1999. gadam turpināja profesore Ilga Urtāne.

1994. gadā tika aizsākta sadarbība ar Karolinskas Stomatoloģijas institūtu Zviedrijā, Oslo un Velsas universitātēm jaunu studiju programmu izveidē un pasniedzēju pieredzes iegūšanā. Palielināja stundu skaitu speciālajos stomatoloģiskajos studiju kursos, ieviesa vairākus jaunus studiju kursus. Ar zobārstniecību saistītie studiju kursi jau veidoja 60 % no visiem studiju kursiem.

1994. gada 1. jūlijā kā Latvijas Medicīnas akadēmijas vienība tika atjaunots arī Stomatoloģijas institūts.

1995. gadā nodibināja Zobu higiēnistu skolu, kura pastāvēja līdz 2003. gadam un tika atkal atjaunota 2007.gadā. Par tās vadītāju kļuva asociētā profesore Egita Senakola.

1995. gadā studijas RSU Stomatoloģijas fakultātē beidza pirmie ārvalstu studenti.

Ar 1994. gadu absolventu diplomā sāk rakstīt „iegūtais grāds – stomatologs”, bet ar 1997. gadu – „iegūtais grāds – zobārsts”. Profesore Ilze Akota bija Stomatoloģijas fakultātes dekāne no 1999. līdz 2003. gadam.

1999. gadā atjauno Zobārstniecības studentu zinātnisko pulciņu. Kopš 2000. gada katru gadu viens no Stomatoloģijas fakultātes studentiem prezentē sava patstāvīga pētījuma rezultātus Dentsply rīkotajā starptautiskajā studentu konferencē Kopenhāgenā, kas notiek Skandināvijas Valstu zobārstu kongresa ietvaros.

2000. gadā fakultātes mācību programmu novērtēja Eiropas Zobārstu izglītības asociācijas (ADEE) izraudzītie starptautiski eksperti, norādot uz sasniegumiem un nepieciešamajām korekcijām.

2001.–2024. g.

2001. gadā augstskola un fakultāte kļuva par Eiropas Zobārstu izglītības asociācijas dalībnieci. Fakultāte ir iesaistīta ES finansētos projektos zobārstu izglītības tālākai pilnveidošanai un iespējamai konvertēšanai Eiropā – DentEd un DentEdEvolves.

No 2003. līdz 2013. gada beigām fakultāti vadīja prof. Ingrīda Čēma.

Sākot ar 2005. gadu, fakultātes studenti iesaistās ERASMUS mācību apmaiņas studijās, zināšanas papildinot kādā no Eiropas augstskolām.

2007. gadā pirmo reizi fakultātes vēsturē ir nodibināta Latvijas Zobārstniecības studentu asociācija.

Kopš 2009. gada janvāra fakultātē aizsākta jauna, no Amerikas universitātēm pārņemta tradīcija –Balto virsvalku svētki, kas simbolizē trešā studiju gada studentu pāreju no pirmsklīniskās apmācības uz praktisko darbu ar pacientiem klīnikā.

2010. gada maijā aizsākta vēl viena tradīcija – fakultātes studentu zinātniskā pulciņa organizētais studentu zinātnisko pētījumu un labāko literatūras apkopojumu prezentācijas pasākums.

2015. gada sākumā Stomatoloģijas fakultāte ieguva jaunu nosaukumu – Zobārstniecības fakultāte.

No 2014. līdz 2018. gadam fakultātes dekāne bija profesore Ilga Urtāne, bet no 2019. līdz 2024. gadam – asoc. prof. Andris Ābeltiņš. 2024. gada 11. martā par fakultātes dekāni tika apstiprināta asoc. prof. Laura Neimane.

Pētniecība

RSU zinātnieki pētīs, kā implantējamos biomateriālos iestrādāt medikamentus

Svinīgi atklāj Baltijas Biomateriālu ekselences centra projektu

Baltijas Biomateriālu ekselences centrs (BBCE)

P. Fošāra akadēmijas Eiropas reģiona Latvijas sekcija

Pierre Fauchard Academy (PFA) ir starptautiska zobārstniecības goda organizācija, ko 1936. gadā dibinājis Mineapoles zobārsts Elmers S. Bests. Organizācija tika izveidota, lai paaugstinātu zobārsta profesijas standartus un atbalstītu jaunu zināšanu iegūšanu, nodalot zinātniskus rakstus no komerciālām interesēm. S. Besta mērķu saglabāšanai izstrādāta arī akadēmijas konstitūcija.

Dibinot akadēmiju, S. Bests un viņa kolēģi deva tai Pjēra Fošāra vārdu. Šis Parīzes zobārsts savu dzīvi veltījis gan praktiskai zobārstniecībai, gan zinātniskiem darbiem un 1728. gadā izdevis pirmo zinātnisko grāmatu zobārstniecībā Le Chirurgien Dentiste au Traite des Dents.

Arī XXI gadsimtā akadēmija turpina darbu, tās izveidotais fonds apbalvo zobārstniecības profesionāļus, kas veikuši nozīmīgus zinātniskos atklājumus, atbalsta zobārstniecības studentus, piešķir grantus projektiem, kas saistīti ar sabiedrības veselības veicināšanu visā pasaulē.

PFA darbojas visos kontinentos. 33. Starptautiskās zobārstniecības izstādes laikā 2009. gadā notika 1. Eiropas PFA Mutes veselības veicināšanas konference, kur piedalīties bija uzaicināti arī Latvijas pārstāvji. Tad arī tika nolemts veidot jaunu sekciju Eiropas reģionā – Latvijas sekciju. Pašlaik PFA Eiropas Reģiona Latvijas sekciju vada Dr. Ilze Maldupa un tajā ir 14 biedru. Pievienošanās PFA dod iespējas Latvijā iegūt finansiālus līdzekļus Mutes veselības centru darbības atbalstam, progresam, mutes veselības veicināšanas projektu atbalstam. Turklāt Latvijas zobārstiem rodas iespēja piedalīties dažādos starptautiskos veselību veicināšanas projektos, piemēram, Nomas profilaksē Āfrikā.