Apzinoties savas saknes, mēs izprotam savu sūtību. Universitātes saknes ir medicīnas jomā. Tās redzamākais pārstāvis, Pauls Stradiņš, ir teicis, ka izcils mediķis ir arī dziļi inteliģents cilvēks. Tāds bija arī godājamais akadēmiķis, tādēļ mēs lepojamies ar Universitātes nosaukumā iekļauto Stradiņa vārdu.

Rektors prof. Jānis Gardovskis

Paula Stradiņa biogrāfijas fakti

Pauls Stradiņš bija ķirurgs, onkologs, medicīnas vēsturnieks, medicīnas doktors (1923,1927) un profesors (1933). Dzimis 1896.gada 17. janvārī Viesītē amatnieka Jāņa Stradiņa ģimenē. Paulam bija vēl trīs jaunākas māsas (divas arī kļuva par ārstēm). Beidzis Rīgas Aleksandra ģimnāziju ar zelta medaļu, Pauls Stradiņš 1914.gadā uzsāk studijas Petrogradas (tagad Sanktpēterburgas) Kara medicīnas akadēmijā, ko beidz 1919.gadā. Pēc tam 4 gadus paplašina zināšanas turpat profesora Sergeja Fjodorova klīnikā.

1923. gadā viņš aizstāv medicīnas doktora disertāciju. Tajā pašā gadā salaulājas ar savu kolēģi ārsti Ņinu Mališevu, bet gada beigās kopā ar sievu atgriežas Latvijā. Jau 1924. gadā kļūst par docētāju LU medicīnas fakultātē, kas kļūst par viņa vienīgo darba vietu līdz pat mūža beigām.

1925.gadā kā pirmais Rokfellera fonda stipendiāts no Latvijas Stradiņš tiek komandēts uz diviem gadiem uz ASV.
1927.gadā Pauls Stradiņš aizstāvējis savu otro medicīnas doktora disertāciju, kas tiek apbalvota ar Latvijas Kultūras fonda prēmiju. Vienlaikus ar darbu LU Medicīnas fakultātē Pauls Stradiņš ir arī Rīgas 2. slimnīcas (tagad Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca) medicīnas direktors (1931-1941).

No 1936.līdz 1940. gadam izdevis Tautas veselības kalendāru (1941).

Pēckara gados Pauls Stradiņš ir Zinātņu Akadēmijas Bioloģijas un eksperimentālās medicīnas institūta (1046-1951), Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas zinātniskās pētniecības institūta Onkoloģijas sektora vadītājs (no 1951) . 1957. gadā Paula Stradiņa redakcijā sāk iznākt rakstu krājums „Iz istoriii medicini”, kura turpinājums kopš 1992. gada ir „Acta Medico-Historica Rigensia”.

Pauls Stradiņš mirst 62 gadu vecumā 1958. gada 14. augustā (apbedīts 2. Meža kapos). Profesora piemiņas saglabāšanai viņa vārdā tika nosaukta ne tikai Rīgas Stradiņa universitāte, bet arī Republikas klīniskā slimnīca, Medicīnas vēstures muzejs, Rīgas 2. medicīnas skola, kā arī vairākas ielas.

Paulam Stradiņam bija četri bērni: Irēna Stradiņa (māksliniece), Maija Sosāre (valodniece), Jānis Stradiņš (ķīmiķis, zinātņu vēsturnieks, profesors, akadēmiķis), Asja Eglīte (ārste fizioterapeite). Vairāki Paula Stradiņa mazbērni ir ārsti: Linda Sosāre – gastroenteroloģe, Andrejs Ērglis un Pēteris Stradiņš – abi kardioķirurgi.

Pauls Stradiņš dibinājis un vadījis:

• Latvijas Vēža apkarošanas biedrību (1934-1937)
• Veselības veicināšanas biedrību (19937-1940)
• Ārstu biedrību (1945-1946)
• Ķirurgu zinātnisko biedrību (1946-1952)
• Medicīnas vēsturnieku biedrību (no1953)
• Latvijā pirmo Vēža slimnīcu
• Rīgas 2. medicīnas skolu (1939)
• Asins pārliešanas staciju (1941)

Paulam Stradiņam bija piešķirti vairāki apbalvojumi:

• Latvijas Tuberkulozes apkarošanas biedrības Goda zīme (1934)
• III šķiras Atzinības krusts (1939)
• PSRS medaļa „Par pašaizliedzīgu darbu Lielajā Tēvijas karā,1941-45.g”
• Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda raksts
• PSRS Darba Sarkanā Karoga ordenis.

Avots: Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, www.mvm.lv