Sievietes bioloģiskā statusa izvērtējums Latvijā

Autore: Dzintra Kažoka

Tēmas aktualitāte

Pēdējo gadu laikā virknē pasaules valstu ir vērojama progresējoša sabiedrības novecošana. Novecošana kā universāls un likumsakarīgs bioloģiskais process raksturojas ar izmaiņu pakāpeniskumu un dažādību laikā, veicina indivīda dzīvotspēju un adaptācijas spēju samazināšanos. Šī procesa izpausmes aptver visus organisma līmeņus, orgānus, sistēmas un izpaužas gan morfoloģiski, gan funkcionāli. Novecošanas pētījumos gan gerontologi, gan virkne speciālistu izvirza dažādas hipotēzes par to, kā noveco sieviete. Sievietes bioloģiskais statuss, fiziskā attīstība, to izmaiņu optimālie tempi un stabilitāte ir galvenie sievietes veselības rādītāji, no kuriem ir atkarīga paaudžu nākotne. Mūsu valstī sievietes veselība ir ne tikai politiska, sociāla vai dzimumproblēma, bet arī visas sabiedrības veselības pamats.

Lai varētu attālināt vai novirzīt novecošanas radītās izmaiņas laikā, mūsdienās arvien vairāk rodas nepieciešamība izpētīt Latvijā dažāda vecuma sieviešu fiziskās attīstības rādītājus un veselības stāvokli. Minēto datu izpētei ir svarīga loma gan zinātnē, gan praksē, t.i. tie ļauj savlaicīgi atklāt un novērst gan indivīda, gan sabiedrības novecošanas mehānismus.

Sievietes veselības stāvokļa saglabāšanas un nostiprināšanas problēma dažādā vecumā ir viens no mūsdienu svarīgākajiem jautājumiem, jo jebkurā ontoģenēzes periodā sievietes organismā dažādos orgānos un sistēmās notiek morfofunkcionālas izmaiņas. Nepietiekami novērtēts ir sievietes bioloģiskais statuss un fiziskā attīstība vecumā pēc 18 gadiem, jo nākamajos dzīves periodos ir iespējamas novirzes, kas ietekmē sievietes veselības stāvokli.

Cilvēka ķermeņa īpatnību izpēte dažādos vecumos, dzimumos un tautību grupās ļauj izvērtēt svarīgas bioloģiskā statusa pazīmju likumsakarības. Pētījumi par Latvijas sieviešu bioloģiskā statusa raksturu joprojām nav pietiekoši. Nav īsti skaidrs, kā mūsdienās norit un mainās sievietes organisma morfoloģiskā adaptācija Latvijas iedzīvotāju populācijā. Literatūrā ir sastopami pētījumi, kas veltīti sievietes fiziskās attīstības statusa novērtēšanai, bet tajos atspoguļoti tikai daži morfoloģiskie vai funkcionālie aspekti. Reti ir sastopama mūsdienu pieaugušas latviešu sievietes fiziskās attīstības īpatnību kompleksveida novērtēšana.

Ir nepieciešams atklāt mūsdienu sievietes organismu raksturojošo pazīmju kompleksu, kas ietilpst adaptīvās normas robežās. Ir sistemātiski neizpētīti jautājumi, kas skar pieaugušas sievietes ķermeņa uzbūvi. Latvijā mūsdienās nav pieaugušu sieviešu fiziskās attīstības novērtēšanas sistēmas. Gandrīz nemaz nav pievērsta uzmanība sievietes antropometriskajiem datiem vecumā pēc 18 gadiem, to ietekmējošiem bioloģiskajiem un sociālajiem faktoriem. Pietrūkst zināšanu par organisma izmaiņām dažādās sieviešu vecuma grupās, maz izpētītas ķermeņa proporcijas, nav pietiekami novērtēta indeksu metode. Ir nepieciešams sekot augšanas, attīstības un novecošanas procesu norisei, izvērtēt to dinamiku un novērst kaitīgo apstākļu un/vai to seku ietekmi uz sievietes veselību līdz minimumam. Informācija par sievietes bioloģisko statusu un tā rādītājiem iegūst vērtību daudzām teorētiskām un praktiskām disciplīnām medicīnā un bioloģijā. Tādējādi zinātniskajā apritē ir jāiekļauj dati par pieaugušo iedzīvotāju, t.sk. sieviešu, bioloģisko statusu un tā izmaiņām laikā.