Pētījums par Latvijas bronhiālās astmas pacientu līdzestību

5. jūlijā plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes Klīniskās medicīnas (terapija) promocijas padomes atklātajā sēdē (Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā) Dins Šmits aizstāvēs promocijas darbu Latvijas bronhiālās astmas pacientu izpildes līdzestība ārstēšanai un ar to saistītie faktori.

Par šī doktora darba moto varētu likt ASV ārsta Evereta Kopa (Everett Koop) citātu "Zāles nepalīdz tiem cilvēkiem, kuri tās nelieto", jo tas, ka pietrūkst pacienta līdzestības, ir viens no galvenajiem bronhiālās astmas nepietiekamas kontroles iemesliem. Ārstēšanas ar zālēm līdzestības process sastāv no pareizo zāļu izrakstīšanas, zāļu saņemšanas aptiekā, zāļu lietošanas atbilstoši medicīnas profesionāļa norādījumiem un zāļu lietošanas turpināšanas visu norādīto laiku. Ikdienas klīniskajā praksē lielāka uzmanības daļa tiek pievērsta tam, vai ārsts ir noteicis pareizo ārstēšanu, bet mazāka daļa tam, vai un kā pacients izpilda ārsta rekomendācijas.

Pacientu uzskatu par bronhiālās astmas terapiju, pacientu kognitīvo un emocionālo sava veselības stāvokļa uztveres līmeņa novērtēšana var palīdzēt identificēt pacientus ar vāju izpildes līdzestību terapijai klīniskajā praksē. Tas ļautu pievērst papildu uzmanību šādiem pacientiem un palielināt varbūtību, ka pacienti regulāri lieto viņiem noteiktos bronhiālās astmas medikamentus, tādējādi sasniedzot vēlamos ārstēšanas mērķus, īpaši – slimības kontroli.

Pētījuma pamatmērķis bija izzināt, vai pastāv sakarība starp Latvijas pacientu uzskatiem par bronhiālās astmas terapiju, viņu kognitīvo un emocionālo uztveri par slimību un bronhiālās astmas terapiju un kontroli. Pētījuma mērķis arī bija novērtēt ārstēšanas izpildes līdzestību un tās saistību ar slimības kontroles līmeni bronhiālās astmas slimniekiem Latvijā.

Pētījuma metode bija pacientu anketēšana. Izmantojot anketu, tika noteikti faktori, kuri ietekmē ārstēšanas izpildes līdzestību. Daži no šiem faktoriem ir saistīti ar terapijas sarežģītību, bailēm no zāļu blakusparādībām, zāļu lietošanas veida, devu režīma, zināšanām par slimības būtību un slimības komplikācijām, slimības uztveri un sociālo atbalstu. Medicīniskie uzskati, kognitīvā un emocionālā slimības un ārstēšanas uztvere ir faktori, kuri īpaši saistīti ar ārstēšanas izpildes līdzestību.

Pētījumā tika noskaidrots, ka pacientu aptaujas anketas atbilstoši tajos ietverto jautājumu saturam var palīdzēt ārstam identificēt bronhiālās astmas sliktas kontroles iemeslus un līdz ar to noteikt pacientam piemērotāku ārstēšanu vai paredzēt laiku pacienta papildu informēšanai.

Latvijas bronhiālās astmas slimnieku populācijā pastāv saistība starp uzskatiem par astmas medikamentiem, kognitīviem un emocionāliem faktoriem, slimības uztveri, demogrāfiskiem un sociālekonomiskiem faktoriem, medikamentu lietošanas izpildes līdzestību un astmas kontroli.

Pacientu uzskati par ārstēšanu, it īpaši pacientu bažas un bronhiālās astmas terapijas vajadzības uztvere, bija saistītas ar sliktu terapijas izpildes līdzestību.

Piekrišana bronhiālās astmas terapijas nepieciešamībai un bažas par nepieciešamību pastāvīgi lietot bronhiālās astmas terapiju bija saistītas ar palielinātu astmas sliktas kontroles varbūtību.

Disertācijas autors iesaka izmantot MMAS vai piecu punktu MARS skalu Latvijas bronhiālās astmas pacientiem, lai identificētu pacientus ar sliktu terapijas izpildes līdzestību. Būtu noderīgi regulāri novērtēt pacientu bažas un bronhiālās astmas terapijas vajadzības uztveri pacientiem Latvijas veselības aprūpes sistēmā, lai uzlabotu terapijas izpildes līdzestību un attiecīgi ārstēšanas rezultātus bronhiālās astmas slimniekiem. Tiek rekomendēts arī izstrādāt un apstiprināt līdzestības terminoloģiju latviešu valodā.