Oktobra skrējiens
Šāmēneša bloga ieraksts ir īss. Tajā pievēršos diviem veikumiem: dalībai Society for Social Studies of Science (4S) ikgadējā konferencē un kādam īpašam rakstīšanas darbsemināram.
4S ikgadējā konference šogad norisinājās Toronto, taču reāli – attālinātā formātā. Konferenes virstēma bija Good Relations: Practices and Methods in Unequal and Uncertain Worlds, savukārt paneļa, kura dalībniece biju arī es, tēma bija Science, Technology and Innovation Policy in non-hegemonic countries: emulation, adaptation, creation. Šajā panelī daudz tika runāts par inovācijas politiku un tās realizēšanu kontekstos, kas parasti tiek tverti kā nehegemoniski, tas ir, tādi, kas, kā iezīmē paneļa nosaukums, galvenokārt emulē un adaptē centros radītus rīcībpolitikas virzienus un tendences. Nudien, kā izkristalizējās paneļa prezentāciju gaitā un tai sekojošajā diskusijā, paneļa organizētāji kā centrālu tvēra jautājumu par to, cik lielā mērā valstis, kas netiek uzskatītas par hegemoniskām, pārņem tiešā veidā, pielāgo vietējiem apstākļiem vai jaunrada zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas politiku. Šajā panelī biju vienīgā antropoloģe un, šķiet, arī vienīgā, kas balstījās etnogrāfiskajā pieejā. Mans referāts Living and Working Science Policies: The Case of Latvia, ko prezentēju, lai iegūtu komentārus pašreiz izstrādes procesā esošai publikācijai, skatīja zinātnes politiku Latvijā no to cilvēku perspektīvas, kuriem tiek uzticēta tās realizēšana. Balstoties pētījuma gaitā gūtajos datos, es izgaismoju zinātnieka darba aspektus, kuri kavē zinātnes politikas ideālu ieviešanu Latvijā. Konkrētāk, jācer, būs redzams publikācijā, kas šobrīd top!
Saistībā ar publikāciju gatavošanu, tiešām uzreiz jāmin arī akadēmiskās rakstīšanas seminārs, kam, kolēģes iedvesmota, pievienojos oktobra sākumā. Šo vairāku nedēļu darbsemināru organizē Karīna Vasiļevska-Dāsa un Hallie Wells, kas abas ieguvušas doktora grādu antropoloģijā Kalifornijas Universitātē Bērklijā (UC Berkeley) un ko vieno milzu entuziasms par akadēmiskā darba radošo pusi un rakstīšanu. Zinātnisko publikāciju izstrāde ir īpašs darbs; tas tiek tverts kā pašsaprotams pētnieka pienākums, taču pētnieki zina, cik grūti un lēni var nākt katra rindiņa, kas parādās uz lapas... Kad pieteicos darbsemināram, biju nedaudz iestrēgusi savā rakstīšanas procesā (kaut dažādi termiņi tuvojas straujiem soļiem!), un iknedēļas tikšanās ar Karīnu, Hallie un pārējiem darbsemināra dalībniekiem nudien šķiet man sniegušas gan rīkus, gan iedvesmu rakstu darbu turpināšanai – un arī tik ļoti nepieciešamo atgriezenisko saiti rakstītajam, kas reizē ir arī bezgala pozitīvi un produktīvi orientēta. Ja kādam ir interese šādam darbsemināram pievienoties nākotnē, noteikti var sekot informācijai Hallie Wells mājaslapā. Nudien iesaku!
