PVO aktuālās dienas

Pasaules Veselības organizācija (PVO) kopā ar Starptautisko pretvēža apvienību (International Union Against Cancer) un daudzu valstu līdzdalību veic pasākumus onkoloģisko slimību apkarošanai. Vēzis ir galvenais nāves cēlonis visā pasaulē, kas 2020. gadā ir gandrīz 10 miljoni nāves gadījumu.

30% līdz 50% vēža gadījumi ir novēršami, izvairoties no riska faktoriem un īstenojot esošās uz pierādījumiem balstītās profilakses stratēģijas. Vēža saslimstības slogu var samazināt ar agrīnu vēža atklāšanu un atbilstošu ārstēšanu. Daudzus vēža veidus ir iespējams izārstēt, ja to diagnosticē agri un atbilstoši ārstē.

Plaušas, prostata, kuņģa un aknu vēzis ir izplatītākie vēža veidi vīriešiem, savukārt krūts, plaušu, dzemdes kakla un vairogdziedzera vēzis ir visizplatītākais sieviešu vidū. Ar vēzi slimo arī bērni. Izplatītākie bērnu vēža veidi ir leikēmija, smadzeņu vēzis, limfomas un norobežoti audzēji, piemēram, Vilmsa audzējs jeb nefroblastoma.

Vēzis ir otrais nozīmīgākais mirstības cēlonis Eiropas Savienībā. Katru gadu no vēža mirst vairāk nekā miljons Eiropas iedzīvotāju.

Vairāk par šo tēmu:
PVO galvenā mājaslapa
Starptautiskā pretvēža biedrība
Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība Dzīvības koks
Eiropas komisijas informācija
The International Agency for Research on Cancer (IARC) publications

2021. gadā PVO publicēja Pasaules ziņojums par dzirdi (World report on hearing), kurā tika uzsvērts, ka pieaug to cilvēku skaits, kas sadzīvo ar dzirdes zudumu un kam draud dzirdes zudums. Trokšņa kontrole tika uzsvērta kā viens no galvenajiem pasākumiem un uzsvēra to, cik svarīgi ir mazināt ietekmi uz skaļām skaņām.

Trokšņa izraisīts dzirdes zudums var būt tūlītējs (piemēram, ja tiek pakļauts pēkšņam skaļas skaņas uzplūdam), tomēr biežāk zudums ir pakāpenisks, pastāvīgs un bieži vien paliek nepamanīts vai ignorēts, līdz iedarbība kļūst jūtamāka. 

Noderīgas saites:

https://www.who.int/campaigns/world-hearing-day/2022 
https://www.who.int/news-room/events/detail/2022/03/03/default-calendar/world-hearing-day-2022-to-hear-for-life-listen-with-care 
https://www.who.int/news-room/questions-and-answers/item/deafness-and-hearing-loss-safe-listening 
https://worldhearingday.org/event-summary-mapped-by-regions/ 
https://www.who.int/publications/m/item/media-brief-on-safelistening

Ūdens ir mūsu planētas dzīvības avots. Spēcīgs un trausls vienlaicīgi. Visai cilvēcei kopā ir jārūpējas, lai tas saglabātos tīrs un dzirkstošs. Tāpēc no 1992. gada pēc UNESCO ierosinājuma pasaulē tiek atzīmēta Pasaules ūdens diena. Tās mērķis ir vērs pasaules valstu valdību, kopienu, institūciju un arī katra cilvēka uzmanību uz jautājumiem, kas skar planētas ūdens resursu saglabāšanu un attīstību.

Katru gadu Pasaules ūdens dienas tematiskais uzsvars tiek likts uz kādu aktuālu, ar ūdens apsaimniekošanu saistītu jautājumu. Tā, piemēram,  2011. gada tēma bija „Ūdens pilsētā – ūdens ceļš, kustība un mijiedarbība”. Savukārt 2012. gada tēma “Ūdens un pārtikas drošība” vērš uzmanību uz ūdeni, kā uz pārtikas pagatavošanas pamatu.  Pasaulē dzīvo 7 miljardi cilvēku , no kuriem katrs dienā izdzer vidēji no 2 līdz 4 litriem. Taču daudz vairāk ūdens tiek iztērēts pārtikas ražošanai. Tā, piemēram, lai līdz patērētājam nonāktu 1 kg liellopu gaļas, tiek iztērēts 15 000 litri ūdens. Kilograms kviešu “izdzer” 1 500 litrus. Ko un kā darīt, lai samazināt ūdens patēriņa slogu pārtikas produktu ražošanā un pagatavošanā skaidro Pasaules Ūdens dienas 2012 informatīvā kampaņa.

Vairāk par šo tēmu:
Pasaules Ūdens dienas tīmekļa vietne
Apvienoto Nācijo organizācija
UN-Water
UNESCO

Par godu R.Koha atklājuma 100 gadu jubilejai 1982. gadā Starptautiskā Tuberkulozes un Plaušu Slimību savienība ieteica 24. martu atzīt par Pasaules Tuberkulozes dienu.

Pasaules Tuberkulozes dienas mērķis ir pievērst uzmanību slimībai, kas ir ārstējama un, tomēr, ik gadu nogalina aptuveni divus miljonus cilvēku visā pasaulē. 

STOP-TB Partneru organizācijas katru gadu izsludina devīzi Pasaules Tuberkulozes dienai.

Vairāk par šo tēmu:
PVO galvenā mājaslapa
STOP TB partnerība
Austrumu slimnīca – par tuberkulozi

Pasaules Veselības diena tiek svinēta katru gadu, vēršot uzmanību uz īpašu veselības tēmu, kas rada bažas cilvēkiem visā pasaulē.
 
7. aprīli tiek atzīmēta PVO dibināšanas gadadiena, kas norisinājās 1948. gadā. 

Cilvēku politiskie, sociālie un komerciālie lēmumi veicina klimata un veselības krīzi. Vairāk nekā 90% cilvēku elpo neveselīgu gaisu, kas rodas, sadedzinot fosilo kurināmo. Ārkārtēji laika apstākļi, zemes degradācija un ūdens trūkums ietekmē cilvēku veselību vistiešāk. Piesārņojums un plastmasa atrodas visdziļāko okeānu gultnēs, augstākajos kalnos, un plastmasa ir iegājusi pārtikas ķēdēs. Sistēmas, kas ražo ļoti pārstrādātu, neveselīgu pārtiku un dzērienus, izraisa cilvēku aptaukošanos, palielina vēža un sirds slimības, vienlaikus radot trešo daļu no pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām.

Vairāk par šo tēmu:
PVO oficiālajā mājaslapa

Malārija, galvenokārt, ir izplatīta tropu un subtropu reģionos, tādēļ eiropieši šai slimībai nepievērš pietiekamu vērību. Ir nepieciešami informatīvi pasākumi, lai pievērstu cilvēku uzmanību šai slimībai, akcentējot profilakses pasākumu nozīmi.

Pirms ceļojuma uz kādu no tropu un subtropu reģiona valstīm ieteicams konsultēties pie infekciju slimību speciālista, lai ieteiktu speciālus ārstniecības preparātus, taču jāatceras: tie nepasargā no saslimšanas, bet atvieglo slimības gaitu un samazina letālā iznākuma risku.

Uzziņai

Malārija ir akūta infekcijas slimība, kuras ierosinātājs ir plazmodiju pārnesēji: malārijodi vai slims cilvēks. Ierosinātāju no slimā cilvēka uz veselo pārnes odi, kuru organismā noris ierosinātāja dzimumvairošanās cikls. Cilvēkā var parazitēt četras malārijas ierosinātāju sugas:

• Plasmodium vivax – ierosina trīsdienu malāriju
• P. malariae – četrdienu malārija
• P. falciparum – tropiskā malārija
• P. ovale – ierosina trīsdienu malāriju

Malārijas inkubācijas perioda ilgums atkarīgs no ierosinātāja sugas, parasti 10–20 dienu tropiskajai un trīsdienu malārijai, 3–6 nedēļas četrdienu malārijai.

Slimībai raksturīgas periodiskas drudža lēkmes, kas sākas ar stipru trīci, temperatūras paaugstināšanos līdz 39–40 °, nemieru, galvassāpēm, paātrinātu elpošanu, sāpēm locekļos un jostas apvidū. Slimniekam palielinātas aknas un liesa, rodas anēmija. Lēkme ilgst 3–8 st. un beidzas ar strauju temperatūras  krišanos (dažkārt zem normālās), stipru svīšanu, nespēku, miegainību. Lēkmes atkārtojas ik pēc 48 st. Latentais periods pēc slimības akūtajām lēkmēm iestājas ārstēšanas rezultātā vai spontāni kā pašizārstēšanās. Ar trīsdienu malāriju slimo līdz 2 gadiem, ar tropisko malāriju – apm. 1 gadu, ar četrdienu malāriju – līdz 3 gadiem un ilgāk. Ja slimību neārstē vai ārstēšanu nesāk laikā, var rasties komplikācijas; tropiskās malārijas gadījumā (bērniem arī pēkšņas trīsdienu malārijas gadījumā) var rasties malārijas koma (smaga vispārēja intoksikācija, apziņas zudums), kas var beigties ar nāvi. Reta, bet smaga malārijas komplikācija ir hemoglobinūriskais drudzis.

Vairāk informācijas:

World Malaria Day 
Global technical strategy for malaria 2016-2030, 2021 update

12. maijs ir Starptautiskā Māsu diena par godu angļu māsas Florences Naitingeilas (Florence Nightingale) dzimšanai 1820. gada 12. maijā.

Katru gadu Starptautiskā Māsu Padome izvirza gada tēmu. Piemēram, 1994. gadā “Veselas ģimenes veselai valstij”, 2017. gadā “Māsas: Līdera balss, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus”, 2019. gadā “Māsu vadošā balss – Veselība ir cilvēktiesības”. Starptautiskā Māsu Padome uzskata, ka tieši māsas ir tās, kuras nodrošina pieeju medicīniskajai aprūpei jebkurā vietā.

Vairāk par šo tēmu:
Starptautiskā Māsu padome  

ICN Voice to Lead
Nursing Now Challenge
NursingNOW par māsu statusa paaugstināšanu

Katru gadu Pasaules Veselības Organizācija (PVO) 31. maiju atzīmē kā dienu, brīvu no tabakas dūmiem. Ik gadu tabakas lietošana nogalina vairāk par 5 miljoniem pasaules iedzīvotāju – katrās 6 sekundēs no tās izraisītājām slimībām mirst viens cilvēks [1]. Mūsdienās katram otrajam pasaules bērnam vismaz viens no vecākiem ir smēķētājs. Savukārt no pasīvās smēķēšanas izraisītām slimībām, katru gadu mirst 600 000 cilvēku. Svarīgi apzināties, ka tabaka ir novēršams nāves cēlonis visā pasaulē. Reti kurš nojauš, ka Latvijā tabakas lietošanas sekas ir vainojamas vismaz 4380 priekšlaicīgās nāvēs gadījumos gadā. Vismaz 12 cilvēku katru dienu Latvijā mirst no slimībām, kas saistītas ar tabakas lietošanu. Oficiālā statistika gan neatspoguļo problēmas, kas skar cilvēkus, alerģiskus pret tabakas dūmiem un tos, kuri cieš no pasīvās smēķēšanas.

Vairāk par šo tēmu:
PVO mājaslapa
Slimības profilakses un kontroles centrs – par smēķēšanu

Latvija arī ir aktīvi iesaistījusies asins donoru kustībā. Pēc Valsts asinsdonoru centra datiem, 1,5 % Latvijas iedzīvotāju ir pastāvīgie donori. Donors dzīves laikā var nodot 150 l asiņu vai 600 l plazmas. Mūsu valstī gada laikā sagatavo 16,5 tonnas eritrocītus, 1 tonnu trombocītus un 25 tonnas plazmas. Par nodotajām asinīm saskaņā ar likumdošanu paredzēta kompensācija.

Kā izmanto donoru asinis? Visas asins devas sadala komponentos: šūnās (eritrocītos un trombocītos) un plazmā, līdz ar to, vienā asins došanas reizē donors palīdz vairākiem slimniekiem, bet dažkārt vairāki donori vienam slimniekam. Piemēram, politraumas gadījumā ir nepieciešami 20–25 donori, pēc plaša apdeguma – 60–65 donori, autoavārijā cietušajam – 10–20 donori, pie gūžas protezēšanas – 4–6 donori, asins vēža gadījumā vai ik dienas pārlej asinis no 1–3 donoriem, visā ārstēšanas laikā bieži nepieciešami 200 - 250 donori.

Vairāk par šo tēmu:
World Blood Donor Day oficiālā mājaslapa 
WHO programme on Blood transfusion safety
Blood transfusion. European region information
Valsts asinsdonoru centrs

B un C hepatīts tiek uzskatīts kā viens no veselības aprūpes sistēmas izaicinājumiem, jo tas skar aptuveni 325 miljonu cilvēku visā pasaulē. Hepatīts ir viens no aknu vēža cēloņiem, kas ik gadu izraisa 1,34 miljonus nāves gadījumu.

B un C hepatīts ir hroniskas infekcijas, kuru simptomi var parādīties tikai pēc vairākiem gadiem. Kā, piemēram, 60 % vēža gadījumi ir saistīti ar novēlotu hepatīta saslimšanas atklāšanu un ārstēšanu. PVO uzskata, ka šī situācija ir jāmaina līdz 2030. gadam.

2019. gadā, atzīmējot Vispasaules hepatīta dienu 28. jūlijā, PVO izvirza saukli “Izmeklēt. Ārstēt. Hepatīts”, kā arī tika izvirzīti sekojoši mērķi: atbalstīt un veicināt hepatīta profilakses, izmeklēšanas, ārstēšanas un aprūpes pakalpojumus, izmantojot PVO izmeklēšanas un ārstēšanas ieteikumus; veicināt veselības pakalpojumu nodrošināšanu; uzlabot partnerību un nodrošināt finansējumu cīņai pret hepatītu. Savukārt 2020. gada sauklis ir "Nākotne bez hepatīta".

Vairāk par šo tēmu:
PVO galvenā mājaslapa
Publikācijas par hepatītu 2018–2019

Mātes piens satur visas barības vielas, kas nepieciešamas bērna pilnvērtīgai augšanai, veselībai un attīstībai. Pasaules Veselības organizācija iesaka bērnus līdz 6 mēnešu vecumam ēdināt tikai ar mātes pienu (Exclusive Breastfeeding), atsakoties no citiem piebarošanas veidiem un dzirdīšanas ar ūdeni, vēlāk turpinot krūts barošanu kombinācija ar piebarošanu līdz bērna divu gadu vecumam un atteikšanos no pudelītēm un māneklīšiem.

Vairāk informācijas:
PVO mājaslapa
World Breastfeeding mājaslapa

Ik dienas humānās palīdzības darbinieku visā pasaulē pašaizliedzīgi velta savas pūles, lai palīdzētu tiem cilvēkiem, kurus skārusi krīzes situācija. Dabas stihijas, bruņotie konflikti, epidēmijas un citas ārkārtas situācijas ik gadu apdraud miljoniem cilvēku dzīvības un veselību.

Vairāk par šo tēmu:
PVO mājaslapa
World Humanitarian Day mājaslapa
Eiropas Savienības portāls

Parasti pašnāvību iemesli ir psihiskie traucējumi (depresija, personības problēmas, atkarības, šizofrēnija), kā arī smagas nedziedināmas saslimšanas (vēzis, neiroloģiskas slimības, HIV/AIDS). Tieši pašnāvības ir tas nāves iemesls, kuru bieži vien varētu novērst, savlaicīgi veicot profilaktiskās  darbības. PVO ieteikumi pašnāvību skaita mazināšanai valstiskā līmenī ir:

• pēc iespējas ierobežot iedzīvotāju piekļuvi līdzekļiem, ar kuriem pašnāvības tiek pastrādātas (medikamenti, pesticīdi, ieroči);
• nodrošināt savlaicīgu un kvalitatīvu psihiatrisko un psihoterapetisko ārstēšanu (īpaši depresijas, šizofrēnijas un alkoholisma gadījumos);
• turpināt novērot personas, kas ir izdarījuši pašnāvības mēģinājumu;
• masu mēdiju pārdomāta un atbildīga stratēģija pašnāvību gadījumu atspoguļošanā;
• īpaša apmācība personālam, kas nodrošina primāro medicīnisko aprūpi.

Sabiedrības līmenī ir svarīgi informēt par to, ka tikai neliels pašnāvību skaits tiek izdarīts bez iepriekšējā brīdinājuma. Vairums pašnāvnieku stāsta vai dod mājienus par saviem nodomiem. Apkārtējiem pret šiem draudiem jāizturas ļoti nopietni. Svarīgi ir arī zināt, ka vairums pašnāvnieku ir ļoti dalīti un haotiski savās jūtās. Tiem ir daudz iekšēju pretrunu un nav galīgas vēlmes mirt. Nereti pašnāvība tiek izdarīta tad, kad cilvēka stāvoklis ir šķietami uzlabojies. Tieši šajā laikā parādās spēks un enerģija lai postošos nodomus pārvērstu aktīvā rīcībā.

Apstāklis, ka cilvēks ir reiz mēģinājis izdarīt pašnāvību nenozīmē, ka viņš vienmēr paliks riska grupā. Dažiem cilvēkiem laika gaitā domas par pašnāvību atgriežas, taču tās nav pastāvīgas, bet dažiem tās neatgriežas nekad.

Vairāk par šo tēmu:
PVO mājaslapa
The International Association for Suicide Prevention (IASP)
Latvijas Psihoterapeitu asociācijas mājaslapa

Trakumsērga ir bīstama infekcijas slimība, kuras iznēsātāji ir slimi dzīvnieki. Slimība ir nāvējoša un no tās var pasargāt tikai savlaicīga vakcinācija. Jaunattīstības valstīs vakcinācija dārdzības dēļ ir grūti pieejama iedzīvotājiem. Ik gadu no trakumsērgas mirst ap 55 000 cilvēku.

Vairāk par šo tēmu:
PVO mājaslapa

Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves cēlonis pasaulē, kas ik gadu aiznes vairāk nekā 17 miljonus dzīvības. Par šo slimību rašanos galvenajiem riska faktoriem speciālisti uzskata paaugstināto asinsspiedienu un cukura līmeni asinīs, nepietiekamu augļu un dārzeņu lietošanu uzturā,  liekā svara problēmu, mazkustīgu dzīvesveidu un augstu ikdienas stresa līmeni.

Vairāk par šo tēmu:
World Heart Federation mājaslapa
Pasaules Insulta organizācijas mājaslapa
Pasaules Hipertensijas līgas mājaslapa

Veselība kā viena no pamatvērtībām ir cilvēka dzīves kvalitātes, viņa ģimenes un sabiedrības labklājības pamats. Tādēļ arī ikdienā aicinām rūpēties par savu un savu tuvinieku veselību, aicinot būt aktīviem, kļūt veselīgākiem savos ikdienas paradumos, būt atvērtiem jaunām zināšanām par veselīgu dzīvesveidu. Nākamajās trīs desmitgadēs tiek prognozēts, ka vecāka gadagājuma cilvēku skaits visā pasaulē palielināsies vairāk nekā divas reizes, sasniedzot vairāk nekā 1,5 miljardus cilvēku 2050. gadā. 

Starptautisko veco ļaužu dienas mērķis ir vērst sabiedrības uzmanību uz iedzīvotāju novecošanās problēmām, veco ļaužu dzīves grūtībām, atbalstot arī vientuļos vecos cilvēkus.

https://www.rsu.lv/aktualitates/1-oktobris-starptautiska-veco-lauzu-diena

Cilvēka fiziskā un garīgā veselība ir cieši savstarpēji saistītas. PVO uzsver, ka ir nepieciešams pievērst uzmanību gan fiziski slimu cilvēku psihiskai veselībai, gan otrādi – jāseko garīgi slimo cilvēku fiziskai veselībai.

Vairāk par šo tēmu:
PVO oficiālajā mājaslapa
Fakti par pašnāvībām
Pašnāvību novēršana
Resursu centra cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem Zelda mājaslapa

Redzes problēmu jautājums ir aktuāls arī tādēļ, ka pieaugot vidējam dzīves ilgumam, cilvēku populācija saskaras ar novecošanos saistītiem redzes traucējumiem – diabēta retinopātiju, kataraktu, glaukomu , tīklenes deģenerāciju u. c. Ņemot vērā problēmas nopietnību, un ar mērķi izglītot sabiedrību redzes saglabāšanas jautājumos, kā arī veicināt oftalmoloģiskās aprūpes pieejamību, ik gadu tiek atzīmēta Pasaules Redzes diena. To ieviesa PVO un Starptautiskā Akluma profilakses aģentūra (IAPB)  kā palīgu globālas iniciatīvas “Redze 2020: Tiesības uz redzi” (Vision 2020: The Right of Sight) īstenošanā.

Vairāk par šo tēmu:
PVO mājaslapa

Jaunākie Starptautiskās diabēta dienas dati liecina, ka 422 miljoni cilvēku visā pasaulē slimo ar diabētu, un joprojām tiek prognozēts slimnieku skaita pieaugums – līdz 2030. gadam tas varētu pat divkāršoties. Vismaz 50% cilvēku, kuriem jau ir cukura diabēts, vēl nemaz par to nezina. Tādēļ ir nepieciešami informatīvi pasākumi, lai pievērstu cilvēku uzmanību šai slimībai, vēršot akcentu uz agrīnu diagnostiku un profilaksi. Mūsdienu dzīves stila ietekmē, ko bieži raksturo mazkustīgums, palielināts ogļhidrātu daudzums uzturā, neveselīga pārtika un palielināts ķermeņa svars, ir vērojama tendence diabēta slimniekiem kļūt arvien jaunākiem. Latvijas Diabēta Federācija ziņo, ka Latvijā ar cukura diabētu slimo vairāk nekā 64 000 cilvēku.

Cukura diabēts ir hroniska slimība, kuras pamatpazīme ir paaugstināts cukura (glikozes) daudzums asinīs. Normāls glikozes līmenis ir > 6,1 mmol/l. Glikoze ir organisma enerģijas avots – šūnas to izmanto enerģijas iegūšanai. Lai šūnas iegūtu enerģiju, glikozei no asinīm jānokļūst šūnā, šo procesu nodrošina hormons insulīns, kuru ražo aizkuņģa dziedzera ß šūnas. Ja insulīna ir nepietiekami glikoze paliek asinīs. Cukura diabēta gadījumā aizkuņģa dziedzera ß šūnas neražo insulīnu pietiekošā daudzumā (1. diabēta tips) vai organisms nespēj insulīnu efektīvi izmantot un tā ražošana aizkuņģa dziedzerī ir traucēta (2. diabēta tips). 1 tipa diabētu konstatē 10–15 % gadījumu un ar to saslimst galvenokārt bērni un pieaugušie vecumā līdz 40 gadiem. 2. tipa diabēts ir daudz biežāk sastopams – 85–90 %, ar to saslimst pārsvarā cilvēki pēc 40 gadu vecuma.

Vairāk par šo tēmu:
PVO mājaslapa
Pasaules Diabēta Federācijas mājaslapa
Latvijas Diabēta asociācijas mājaslapa
Latvijas Diabēta federācijas mājaslapa

Saskaņā ar jaunākajiem PVO datiem (2007) pašlaik 210 miljoni cilvēku pasaulē sirgst ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS). 2005. gadā no HOPS miruši 3 miljoni cilvēku. Pēc PVO prognozēm līdz 2030. gadam HOPS kļūs par trešo izplatītāko nāves cēloni visā pasaulē.

HOPS ir nepietiekami diagnosticēta, atpazīta un ārstēta slimība. Tas notiek tāpēc, ka ārsti slimību neatpazīst, ka pacienti pielāgojas simptomiem, uzskatot tos par smēķēšanas un novecošanas sekām. HOPS var viegli diagnosticēt, veicot vienkāršu pārbaudi – spirogrāfiju.

Vairāk par šo tēmu:
PVO mājaslapa
Oficiālā Pasaules HOPS dienas mājaslapa

Pēc Pasaules Veselības Organizācijas ierosinājuma kopš 2005. gada katra novembra trešā svētdiena ir ceļu satiksmes negadījumu upuru piemiņas diena. Šī diena tika ieviesta, lai pieminētu visus ceļu satiksmes negadījumu upurus un vērstu sabiedrības uzmanību uz bojāgājušo tuvinieku smago situāciju, kad tiem jātiek galā ar daudzām psiholoģiskām un praktiskām problēmām.

Vairāk par šo tēmu:
The World Day of Remembrance for Road Traffic Victims mājaslapa

Vardarbības pret sievietēm novēršana un reaģēšana uz to ir cilvēktiesību, dzimumu līdztiesības un sabiedrības veselības prioritāte. Katrai valstij un kultūrai ir jāgādā, lai sievietes dzīvotu drošībā. 

Šai dienai – 25. novembrim, kas vērš uzmanību cīņai ar vardarbību pret sievietēm, – seko 16 dienas aktīvisma pret vardarbību dzimuma dēļ, kurā PVO stiprina apņemšanos cīnīties pret vardarbību pret sievietēm. 
2021. gadā PVO publicēja datus no visu laiku lielākā pētījuma par vardarbības pret sievietēm izplatību. Ziņojumā PVO un ANO dati par vardarbību pret sievietēm liecina, ka 1 no 3 sievietēm dzīves laikā ir pakļauta fiziskai vai seksuālai vardarbībai no partnera vai seksuālai vardarbībai no personas, kas nav partneris.

Divus gadus ilgušie pandēmijas ierobežojumi, piemēram, mājsēdes un pārvietošanās ierobežojumi ir vēl vairāk palielinājuši sieviešu pakļaušanu vardarbībai.

Ir izstrādātas četras jaunu moduļu vadlīnijas veselības aprūpes vadītājiem, kas ir iekļautas PVO mācību programmā veselības aprūpes speciālistiem, lai apmācītu sniegt atbalstu vardarbībā cietušajām sievietēm. Liela nozīme ir likumdošanai, cilvēktiesībām, veselības aprūpes vadītājiem, lai stiprinātu veselības sistēmas reakciju uz vardarbību pret sievietēm katrā valstī. Šāda resursu pakete valstu veselības sistēmu reaģēšanas stiprināšanai pret vardarbību pret sievietēm ietver instrumentus un procesus nacionālo protokolu un vadlīniju izstrādei, mācību materiālu atjaunināšanai un darbam ar dažādām nozarēm.

Vairāk par šo tēmu:
UN International Day for the Elimination of Violence Against Women

1988. gada 1. decembrī pēc Pasaules Veselības organizācijas iniciatīvas sāka atzīmēt AIDS dienu, lai cilvēkos veicinātu izpratni, paaugstinātu sabiedrības  informētības līmeni un mazinātu aizspriedumus par HIV/AIDS un tā sekām. Šajā dienā visi pasaules iedzīvotāji tiek aicināti padomāt par HIV/AIDS upuriem. Starptautiskais HIV/AIDS izpratnes simbols ir sarkanā lentīte, kas simbolizē morālu atbalstu tiem, kas ir inficēti ar HIV/AIDS.

Vairāk par šo tēmu:
Vairāk par HIV/AIDS PVO mājaslapa