Gada doktorante Vineta Kleinberga: "Balva ir augsts novērtējums sociālajām zinātnēm"

Kādas bija sajūtas, uzzinot par balvas iegūšanu, un kādas, to saņemot?

Bija gan liels pārsteigums, gan pacilātība. Tas ir augsts novērtējums manam līdzšinējam darbam, un es pateicos visiem, kuri mani šai balvai ir izvirzījuši.

Es uztveru to arī kā atzinību mūsu sociālajām zinātnēm. Sociālais bloks RSU pastāv jau gandrīz 25 gadus.

Es biju Eiropas studiju pirmajā iesaukumā 1998. gadā un biju arī starp pirmajiem programmas absolventiem. Tomēr līdz šim neviens sociālo zinātņu doktorants šo balvu nebija saņēmis. Tātad tā ir arī balva sociālajām zinātnēm.

Balvas piešķir par darbiem. Jūsu gadījumā tas ir apjomīgais pētījums par klimata pārmaiņu uztveri politiskajā vidē un sabiedrībā. Vai mēs Latvijā pašlaik vispār domājam par klimata pārmaiņām? 

Protams, ka balva ir saistīta ar pētījumu, kura mērķis ir izzināt klimata pārmaiņu stratēģisko naratīvu Latvijā. Kā mēs Latvijā komunicējam par klimata pārmaiņu tēmu, kam ticam, kam ne. To pētām politiskā, biznesa, mediju un sabiedrības līmenī. Vērtējam kopīgo un atšķirīgo. Teorija paredz – jo lielāka ir šo dažādo naratīvu saskaņotība, jo efektīvāka un aktīvāka ir rīcība.

Noslēgumā izstrādāsim rekomendācijas politikas veidotājiem, kā īstenot klimata pārmaiņu komunikāciju Latvijā. Šis ir LZP FLPP programmā atbalstīts projekts, kurš tika uzsākts 2021. gadā un noslēgsies 2023. gadā. Tātad šobrīd esam pusceļā, tomēr ir jau vairāki secinājumi.

Kādi tie ir?

Esam izpētījuši tos naratīvus, kas ir pieejami publiski – dažādās mājaslapās, politisko partiju programmās, politiķu runās un citos avotos. Turpmāk iesim dziļumā, organizējot padziļinātas intervijas, fokusa grupas un reprezentatīvu socioloģisko aptauju.

Kopumā naratīvu ir daudz, tie ir fragmentēti, dažādās pakāpēs lokalizēti, ar salīdzinoši zemu iesaistīšanas dimensiju. Lielāka saskaņotība ir vērojama tur, kur ir kopīgas intereses.

Piemēram, nozaru asociācijas un sociālie partneri uzskata, ka valdība, atbalstot Eiropas zaļā kursa politiku, ir rīkojusies diezgan vienpersoniski, neiesaistot procesā Latvijas sabiedrības un biznesa pārstāvjus.

Politiskā līmenī tiek uzsvērta zaļā kursa nozīme un iespējas biznesam, tomēr tas ir arī viss. Neseko dialogs ar uzņēmumiem, kā tad šo kursu īstenot, lai tas būtu uzņēmējam un Latvijas konkurētspējai izdevīgs. Iemeslus šai plaisai starp politisko un biznesa naratīvu mēs meklēsim pētījuma turpinājumā.

Kopumā jāatzīst, ka klimata pārmaiņas pašas par sevi nav aktuāla tēma nedz Latvijas sabiedrībā kopumā, nedz politiskajā vidē.

Mēs reti diskutējam par to, kā klimata pārmaiņas ietekmē un nākotnē ietekmēs Latviju – vidi, nozares, iedzīvotājus. Savukārt Eiropas zaļais kurss un ar to saistītie pasākumi ir aktuāla tēma, taču tie netiek skatīti mijiedarbībā ar klimata pārmaiņu un to ietekmes Latvijā mazināšanu, drīzāk kā politika, kurai Latvija seko tāpēc, ka ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Šāds naratīvs nepiedāvā cilvēkiem motivāciju, kāpēc katram personīgi vajadzētu ieguldīties zaļā kursa īstenošanā. Nepiedāvā apdraudējumu, kurš ir personīgi jūtams un saprotams.

Šobrīd, kad Krievija ir iebrukusi Ukrainā, daudz runājam par energoresursiem. Kā tas atspoguļojas pētījumā?

Krievijas iebrukums Ukrainā ir paaugstinājis Eiropas zaļā kursa aktualitāti Latvijā. To nosaka no Krievijas agresijas izrietošie enerģētiskie riski. Mēs Latvijā runājam par energoefektivitāti, pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem, elektromobilitāti, atkritumu mazināšanu un citiem vides aizsardzību sekmējošiem jautājumiem. Tomēr šim naratīvam lielākoties nav klimata pārmaiņu konteksta.

Piemēram, tagad mēs daudz runājam par energoefektivitāti, domājot par enerģētisko resursu dārdzību, enerģētisko patstāvību un drošību, bet saistām to ar Krievijas agresiju, nevis apdraudējumu, kuru rada klimata pārmaiņas.

Var teikt, ka klimata pārmaiņas pašlaik nav motivācija kādai aktīvai rīcībai. Taču abas lietas ir savstarpēji saistītas. Rūpējoties par savu enerģētisko neatkarību, mēs varam samazināt arī klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi, it īpaši, ja rīkojamies gudri, piemēram, aizstājot importētos fosilos resursus ar vietējiem atjaunojamiem resursiem, nevis citiem fosiliem resursiem.

Kāpēc klimata pārmaiņu tēma nav pietiekami aktuāla?

Mēs labi apzināmies, ka rīcību bieži rosina apdraudējums, un tas ir viens no atslēgas punktiem stratēģiskā naratīva veidošanā.

Krieviju mēs uztveram kā draudu, bet klimata pārmaiņas ne. No tā izriet arī rīcība.

Šos secinājumus apstiprina partiju priekšvēlēšanu programmas, jo gandrīz katrai partijai ir sadaļa par energodrošību. Tā gan netiek skatīta kontekstā ar klimata pārmaiņām, kas varētu dot motivāciju meklēt tieši klimatam draudzīgākos energodrošības risinājumus. 
Ļoti ceru, ka mūsu secinājumi pētījuma noslēgumā un ieteikumi politikas veidotājiem tiks ņemti vērā, jo ticu, ka lēmumiem ir jābūt balstītiem uz pētījumu rezultātiem, nevis atsevišķu cilvēku uzskatiem.