Drošības un aizsardzības pētniecības grupa

Drošības un aizsardzības pētniecības grupa veic drošības un aizsardzības politikas pētniecību, uzsvaru liekot uz Baltijas valstu nacionālo drošību un to ietekmējošajiem ārējiem faktoriem un spēlētājiem.

Grupas dalībnieki

asoc. prof. Dr. sc. pol. Māris Andžāns

Docētājs, Sociālo zinātņu fakultāte

RSU asociētais profesors un vadošais pētnieks. Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Hārvarda Universitātes viespētnieks. Bijis Starptautisko attiecību akadēmijas pētnieks Bonnā, Vācijā, Fulbraita viespētnieks Džonsa Hopkinsa Universitātē ASV un Vidzemes Augstskolas prorektors.

doc. Dr. sc. pol. Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova

Vadītāja, Ķīnas studiju centrs
Docētāja, Sociālo zinātņu fakultāte
Vadošā pētniece, projekta zinātniskā vadītāja, Ķīnas studiju centrs
Studiju programmas direktore, Sociālās zinātnes

RSU docente, vadošā pētniece, doktora studiju programmas Sociālās zinātnes direktore un Ķīnas studiju centra direktore. Oksfordas Universitātes viespētniece. Iepriekš bija Starptautisko attiecību akadēmijas pētniece Bonnā, Vācijā, Fulbraita viespētniece Stenforda Universitātē ASV un viespētniece Fudaņas Universitātē Ķīnā.

lekt. Elīna Vrobļevska

Docētāja, Sociālo zinātņu fakultāte
Pētnieka p. i., Sabiedrības veselības institūts

RSU lektore un pētniece. Iepriekš vairākus gadus vadījusi RSU bakalaura un maģistra studiju programmas.

Evija Djatkoviča

Pētniece, Sociālo zinātņu fakultāte
Doktorante, Sociālo zinātņu fakultāte

RSU pētniece un doktorante. Ģeopolitikas pētījumu centra direktora vietniece un Upsalas Universitātes Krievijas un Eirāzijas Studiju Institūta viespētniece.

Kaspars Ģērmanis

Zinātniskā asistenta p. i., Drošības un aizsardzības pētniecības grupa

Ģeopolitikas pētījumu centra pētnieks. Vairāk nekā 12 gadus piedalījies pētījumos un konsultāciju projektos dažādās ar valsts pārvaldi saistītās sfērās: izglītības politika, vides aizsardzības politika un citas jomas. Vairāk nekā 20 gadus ilga pieredze žurnālistikā, rakstot par iekšpolitiku, ekonomiku, kā arī Latvijas ārpolitiku.

Juris Pupčenoks

Pētnieka p. i., Drošības un aizsardzības pētniecības grupa

Marista koledžas (ASV) asociētais profesors, Starptautisko attiecību akadēmijas Bonnā asociētais pētnieks un Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks.

asoc. prof. Dr. sc. pol. Kārlis Bukovskis

Docētājs, Sociālo zinātņu fakultāte
Vadošā pētnieka p. i.

Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors un vadošā pētnieka p. i., kā arī Latvijas Ārpolitikas institūta direktors un Latvijas Radio 1 raidījuma Diplomātiskās pusdienas līdzveidotājs. Bijis Fulbraita viespētnieks Džonsa Hopkinsa universitātē ASV, kā arī Eiropas Starptautisko attiecību pētniecības institūta (ECFR) asociētais pētnieks. Mācījies Trīras Universitātē Vācijā, Latvijas Universitātē, Helsinku Universitātē un Rīgas Stradiņa universitātē.

Teorētiskās pētniecības virzieni

Empīriskās pētniecības virzieni

• Baltijas valstu drošības un aizsardzības politikas
• Baltijas valstu kiberdrošība
• Etniskais faktors nacionālajā drošībā Baltijas valstīs 
• Griba aizstāvēt valsti Baltijas valstīs
• Eiropas Savienības Kopējā drošības un aizsardzības politika
• NATO kolektīvās aizsardzības sistēma un tās loma Baltijas valstīs
• ASV aizsardzības politika un tās mijiedarbība ar Latviju
• Kanādas aizsardzības politika un tās mijiedarbība ar Latviju
• Krievijas karš Ukrainā
• Krievijas, Baltkrievijas un Ķīnas Tautas Republikas militārās doktrīnas un bruņotie spēki
• Krievijas identitātes mijiedarbība ar tās drošības uztveri
• Trīs jūru iniciatīva un nacionālā drošība
• Eiropas Savienības ekonomiskā drošība

Atlasītas zinātniskās publikācijas un grāmatas

• Andžāns, M. (2023). Amity and enmity in regional security complexes: public and official perceptions in Latvia after Russia’s invasion of Ukraine. Canadian Foreign Policy Journal, 29(3), 332-351
• Bērziņa-Čerenkova, U. A. (ed.) (2023). Discourse, Rhetoric and Shifting Political Behaviour in China, 1st ed. London: Taylor and Francis. 156 p
• Djatkoviča, E. (2023). Discoursive Region Building in Latvia: The Case for a Contemporary Identity Search. Alternatives
• Andžāns, M. (2023). Small Powers, Geopolitical Crisis and Hypersecuritisation: Latvia and the Effects of Russia’s Second War in Ukraine. Central European Journal of International and Security Studies, 17(2) 138-162
• Bērziņa, I., Krūmiņš, G., Šiliņš, J. & Andžāns, M., (2023). History perceptions and national identity among Latvian youth: Entrapped between narratives of Latvia and Russia? Nations and Nationalism, 29(2) 700-717
• Djatkoviča, E. (2023). Personal Epistemology on the War in Eastern Ukraine in 2021: Constructing and Deconstructing Knowledge. Visual Anthropology, 36(4) Visual Biopolitics of Multiple Insecurities in Eastern Europe, 308-329
• Vrobļevska, E. (2023). Ārpolitiskās identitātes idejas kā “ceļa karte” Krievijas karadarbībai Ukrainā. Akadēmiskā Dzīve, (59), 20-29
• Bērziņa-Čerenkova, U. A (2022). Perfect Imbalance: China and Russia. Singapore: World Scientific. 200 p
• Bukovskis, K. 2022. Europeanization by Foreign Banks: Latvia from 1995 to 2004, Journal of Baltic Studies, 54:3, 491-512.
• Bukovskis, K. 2022. The Four Stages of State Rebuilding in the Baltic States Since 1990. In: State Building, the Rule of Law and Human Rights in the Post-Soviet Space: Thirty Years Looking Back, edited by Lucia Leontiev and Punsara Amarasinghe, 17-32. London: Routledge. 
• Bukovskis, K. and Kasekamp, A. 2022. Brexit Coping Strategies of the Baltic States, Journal of Contemporary European Studies. 31:3, 657-669
• Andžāns, M., & Bērziņa-Čerenkova, U. A. (2021). The COVID-19 Pandemic and Latvia–Russia Relations: Landscape for Desecuritization or Further Securitization? Social Sciences, 10(9)

Atlasīti zinātniskie projekti

• Gribu aizstāvēt valsti ietekmējošie faktori un aktori: Latvijas, Lietuvas un Taivānas gadījums (WILLDEF)
• Detecting and Countering Information Suppression from A Transnational Perspective
• China's Role and Perception in the Baltic States: Implications for National Security and NATO
• Priekšstati par Ķīnas Tautas Republikas lomu Baltijas valstīs: ietekme uz valstu nacionālo drošību un NATO
• Vērtības darbībā: atbildīgas, drošas un izglītotas pilsoniskās sabiedrības attīstība ar pētniecību un rīcības modeļu izstrādes palīdzību