Iemiesotība. Veselība. Vide

Veselības humanitārās zinātnes ir starpdisciplināra joma, kas kritiski aplūko veselības aprūpes organizāciju. Šī pieeja ņem vērā kultūras, politisko, sociālo, morālo, reliģisko un ekonomisko kontekstu, kura ietvaros cilvēki saņem un sniedz veselības aprūpi, un cenšas atsvērt valdošās tendences medicīnā un veselības aprūpē.

Veselības humanitāro zinātņu ietvaros mūsu pētnieku grupa specializējas fenomenoloģijā, kas analizē indivīda iemiesoto un sociāli pastarpināto pieredzi veselības aprūpes, vides veselības, digitālās veselības un sabiedrības veselības kontekstā. Mūsdienu zinātniski un tehnoloģiski ievirzītajā veselības aprūpes vidē, fenomenoloģija ļauj saklausīt šajā vidē iesaistīto personu (pacientu, pacientu pārstāvju, veselības aprūpes profesionāļu, aktīvistu un neformālās aprūpes speciālistu) balsis, sniedzot kritisku perspektīvu uz veselības aprūpes jomu.

Grupas dalībnieki

doc. Dr. phil. Māra Grīnfelde

Docētāja, Sociālo zinātņu fakultāte
Vadošā pētnieka p. i., Sociālo zinātņu fakultāte

Specializējas fenomenoloģijā, apvienojot fenomenoloģiskās filozofijas jēdzienisko aparātu ar kvalitatīvo pētniecību. Galvenās pētniecības intereses ir veselības un slimības fenomenoloģiska izpratne, veselības uzvedības iemiesoto motivāciju analīze un tehnoloģijas lomas izpēte pacientu un veselības aprūpes profesionāļu iemiesotajā pieredzē.

doc. Dr. phil. Uldis Vēgners

Docētājs, Sociālo zinātņu fakultāte
Pētnieka p. i., Sociālo zinātņu fakultāte

Specializējas fenomenoloģijā. Galvenās pētniecības kompetences ir agrīnās fenomenoloģijas vēsture, laika fenomenoloģija, ekofenomenoloģija un fenomenoloģiskā psihopatoloģija.

lekt. p. i. Dr. phil. Andrejs Balodis

Docētājs, Sociālo zinātņu fakultāte
Pētnieka p. i., Sociālo zinātņu fakultāte

Specializējas fenomenoloģijā un ideju vēsturē. Galvenās pētniecības intereses ietver laika filozofiju, atmiņas teorijas un normalitātes izpratni medicīnā, socioloģijā un humanitārajās zinātnēs.

lekt. p. i. Mg. phil. Laura Bitiniece

Docētāja, Sociālo zinātņu fakultāte

Interesē veselības komunikācijas nozīme veselības aprūpes rezultātos un pacientu drošībā, kā arī bioētikas un veselības komunikācijas saaušana veselības aprūpes profesionāļu izglītošanā un veids, kā veselības aprūpes speciālistu izglītošana korelē ar atšķirībām veselības aprūpes kvalitātē. Viņas pētniecību par cilvēku tiekšanos pēc laimes, veselības un labbūtības papildina zināšanas antīkajā filosofijā.

Dr. phil. Agita Misāne

Viespētniece, Sociālo zinātņu fakultāte

Reliģiju zinātniece un ideju vēsturniece.

Zinātniskās intereses – latviešu nacionālisms, mūsdienu Latvijas reliģiskā daudzveidība, tanatoloģija.

Grupas mērķi

Izmantojot humanitāro zinātņu potenciālu, īpaši filozofijas, radīt pieredzē balstītas zināšanas, kas būtu noderīgas
- teorētisku jautājumu risināšanā
- veselības aprūpes, veselības izglītības, veselības komunikācijas un veselības politikas veidošanā un uzlabošanā
Veidot sadarbību ar sociālās, medicīnas un veselības zinātnēm

Galvenie zinātniskās darbības virzieni

Medicīnas fenomenoloģija
Fenomenoloģiskā bioētika
Ekofenomenoloģija
Fenomenoloģiskā psihopatoloģija
Kritiskā fenomenoloģija

Pētāmie jautājumi

Kas ir slimība un veselība?
Kādas ir veselības, laimes, labbūtības un labas dzīves attiecības?
Kā veselības pieredzi veido sociālie, politiskie un kultūras nosacījumi? Kādas ir iemiesotās pieredzes un varas attiecības?
Kāda ir jauno tehnoloģiju loma veselības/slimības pieredzē un ārsta-pacienta saskarsmē?
Kā pacienti pieredz konkrētas slimības?
Kā cilvēki pieredz aprūpi, kas tiek sniegta dzīves beigās? Kā tehnoloģiju lietojums ietekmē šo pieredzi?
Kāda ir indivīda iemiesotās motivācijas loma ar veselību, slimību un profilaksi saistītu lēmumu pieņemšanā?
Kādas ir iemiesotības, vides un veselības attiecības?
Kā iemiesota perspektīva uz vidi var palīdzēt risināt ar sabiedrības veselību saistītus jautājumus?
Kā veselības aprūpes speciālistu izglītošanas saturs un metodes ietekmē veselības aprūpes kvalitāti?
Kā pieredzē-balstītas zināšanas var palīdzēt veidot veselības komunikāciju un veselības izglītību?
Kāda ir reliģijas un garīguma loma veselības aprūpes kontekstā?