Veselības tiesības, veselības politika, digitālā veselība un inovācijas
Veselības nozare pēdējo gadu laikā piedzīvo strauju transformācijas procesu, kas vērsts uz pacientu, ārstniecības personu, ārstniecības iestāžu un sabiedrības mijiedarbības konceptuālajām pārmaiņām. Minētās pārmaiņas tiešā veidā skar normatīva regulējuma attīstības, medicīnas ētikas un veselības politikas attīstības, digitālās veselības izaicinājumus. Tādējādi veselības tiesību, politikas un inovāciju pētnieku grupas mērķis ir sadarbībā ar industriju, valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, nacionālo un starptautisko cilvēktiesību, veselības tiesību un pacientu tiesību organizācijām, ārstniecības personas pārstāvošām organizācijām, ekspertiem, pētniekiem, kā arī ar akadēmiskās vides pārstāvjiem, identificēt veselības tiesību un politikas kontekstā esošos un potenciālos problēmjautājumus.
Veselības tiesību, politikas, digitālās veselības un inovāciju pētnieku grupa veic pētniecību dažādās ar veselības jomu saistītās disciplīnās – apskatot gan aktuālos jautājumu, kas saistīti ar tiesībām – sākot ar pacientu un ārstu tiesībām un beidzot ar dažādiem digitālās veselības jomu saistītiem jautājumiem – kā regulējumu telemedicīnā un mākslīgā intelekta un digitālo tehnoloģiju izmantošanu diagnostikā un ārstēšanā.
Veselības tiesību jomā pētnieku grupa veic pētniecību dažādās ar veselības jomu saistītās disciplīnās un jautājumos, kas skar tiesību mijiedarbību ar medicīnu un biomedicīnu. Pētnieku grupa tā ietvaros apskata gan jautājumus, kas saistīti ar cilvēktiesību īstenošanu ārstniecībā un valsts pienākumiem tā sakarā, ar medicīnas ētiku un ar pacientu un ārstu tiesībām un pienākumiem, gan jautājumus, kas saistīti ar atbildības piemērošanu veselības jomā.
Veselības politikas jomā pētnieku grupa veic pētniecību, kas saistīta gan ar veselības politikas veidošanu, lai radītu visaptverošu, pieejamu un pacientu vajadzībām atbilstīgu veselības aprūpi un atbalstošu tās politiku, kas veicina un uzlabo kopējo sabiedrības veselību, gan dažādu veselības politikas iniciatīvu ietekmes novērtēšanu un rīcībpolitikas jeb politikas ieviešanas jautājumus.
Digitālās veselības un inovāciju jomā pētnieku grupa veic pētniecību, sekojot mūsdienu tehnoloģiskā progresa priekšrocībām un tehnoloģiju iespējām, kā ieviest jaunās tehnoloģijas un pieejas, lai uzlabotu veselības profesionāļu darba produktivitāti un efektivitāti, veicināt iedzīvotāju līdzestību un ieinteresētību savas veselības uzturēšanā un uzlabošana, un īstenot to visu, ņemot vērā korektu juridisko ietvaru. Tā ietvaros pētnieku grupas interešu fokusā ir arī socioloģiski antropoloģiski jautājumi, kas vērsti uz to, kā inovācijas medicīnā, jaunākās tehnoloģijas, tiesiskā regulējuma un politikas reformas var veicināt veselības pieejamību, veidojot iekļaujošāku veselības profilakses un veselības aprūpes sistēmu un uzlabot marginalizēto, un dažādu iemeslu dēļ diskriminēto un “no sabiedrības atstumto” iedzīvotāju veselību un uzlabot vienlīdzību veselības jomā.
Galvenie zinātniskās darbības virzieni
Cilvēktiesību īstenošana ārstniecībā un valsts pienākumi
Veselības tiesības un tajās identificējamās tiesiska rakstura konfliktsituācijas lielā mērā ir saistītas ar cilvēktiesībām, proti, ar cilvēka cieņas un fiziskās un garīgās integritātes aizsardzību, tiesībām uz dzīvību, tiesībām uz vienlīdzīgu attieksmi, tiesības uz privāto dzīvi, tiesībām uz informāciju u. c. Pētniecības ietvaros ir nozīmīgi veicināt tiesiskās domas attīstību tiesību piemērošanas jautājumos Latvijā, pētot Eiropas Padomes un Eiropas Savienības rekomendācijas un tiesu praksē paustās atziņas, kontekstā ar Latvijā identificētām tiesiska rakstura konfliktsituācijām un spēkā esošo tiesisko regulējumu. Cilvēktiesību īstenošanas ārstniecībā jautājumi un valsts pienākumu tā sakarā izpētei var būt būtiska loma pacientu un ārstniecības personu tiesību un pienākumu attīstībā Latvijā.
Pacientu un ārstniecības personu tiesības un pienākumi
Gan Latvijā, gan pasaulē veselības aprūpes problemātiku skar nepietiekama izpratne par pacientu un ārstniecības personu tiesību un pienākumu interpretācijas jautājumiem normatīvajos aktos. Tāpat veselības aprūpes problemātiku skar nepietiekama veselības aprūpes kvalitāte, kas var radīt apdraudējumu pacienta tiesību uz veselības aizsardzību interesēm, tostarp radīt fizisku vai morālu kaitējumu. Tādējādi, lai veicinātu korektu un pilnvērtīgu komunikāciju ar pacientu un sekmētu pacienta iesaisti veselības aprūpē un lai veicinātu pacienta cieņas, pašnoteikšanās, privātuma un citu jautājumu, kas aktuāli veselības aizsardzības jomā, īstenošanu, ir būtiski pētīt tiesiska rakstura konfliktsituācijas, kas skar pacientu un ārstniecības personu tiesību un pienākumu īstenošanu.
Administratīvās un kriminālatbildības piemērošanas izaicinājumi par pārkāpumiem veselības aprūpē
Par normatīvajos aktos ietvertās kārtības, kādā īstenojama veselības aprūpe, ārstniecības personām un ārstniecības iestādēm var tikt piemērota administratīvā atbildība, savukārt par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu veselības aprūpes jomā, kriminālatbildība. Pēdējo gadu laikā, minētā kontekstā aktualizējušies jautājumi, kas skar ne tikai administratīvās un kriminālatbildības piemērošanu ārstniecības personām un ārstniecības iestādēm, bet arī, potenciāli, pacientiem par vardarbības īstenošanu pret ārstniecības personām. Līdz ar to ir nepieciešams pievērsties pētniecībai šajā jautājumā, lai radītu izpratni un tiesiskās domas attīstību par atbildību tās sekām uzvedības standartu neievērošanas gadījumā.
Atbildības izaicinājumi jaunāko tehnoloģiju izmantošanas kontekstā veselības aprūpes procesā
Kā jaunāko tehnoloģiju attīstība (mākslīgais intelekts, robotika, precīzijas medicīna) ietekmē ārstniecības personu, ārstniecības iestāžu, tehnoloģiju ražotāju un piegādātāju atbildības jautājumus pacientu tiesību un drošības standartu aizsardzībā? Kādi tiesiskā, ētiskā un politiskā rakstura mehānismi nepieciešami, lai risinātu problēmas saistībā ar medicīnas tehnoloģiju ētisku, tiesisku izmantošanu veselības aprūpes iestādēs?
Telemedicīnas tiesiskā regulējuma un politikas veidošanas izaicinājumi
Telemedicīna ietver dažādu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu veselības aprūpes jomā – gan dažāda veida attālinātas konsultācijas citiem speciālistiem un pacientiem, gan konsīlijus, kā arī pacientu attālinātu uzraudzību, kas var tikt īstenota gan iestādē, gan sabiedrībā. Plašais telemedicīnas jautājumu lokas ir tieši saistītas ar tiesiskā rakstura un politikas veidošanas izaicinājumiem telemedicīnas regulējuma izstrādē un integrēšanā esošajā veselības aprūpes pakalpojumu sistēmā.
Veselības datu izmantošanas izaicinājumi pētniecība un inovāciju attīstībā
Sekundāro datu izmantošana un datos balstītu lēmumu pieņemšana, gan politikas veidošanā, gan īstenošanā mūsdienās ir vispārpieņemta labā prakse, savukārt inovācijas veselības jomā – sākot ar klīniskajiem pētījumiem farmācijas jomā, inovatīvām ārstēšanas pieejām un beidzot ar pacienta dzīves kvalitātes un labbūtības uzlabošanas rīkiem – nav iespējams attīstīt un aprobēt, ja nav pieejami dati. Lai nodrošinātu iespējas veselības datus izmantot šiem mērķiem saskaņā ar Eiropas Savienībā un Latvijā esošo juridisko praksi, jārisina veselības datu izmantošanas tiesiskā un ētiskā rakstura izaicinājumi pētniecības un ārstniecības procesam, kā arī jāizstrādā vadlīnijas un metodiskais atbalsts korektai un atbilstīgai nacionālajam un starptautiskajam regulējumam, cilvēktiesībām – pirmreizējo un sekundāro veselības datu izmantošana.
Pacientu drošības un ziņošanas sistēmu pilnveidošana veselības aprūpes iestādēs
Mūsdienās veselības joma virzās uz vērtībā balstītas veselības aprūpes konceptu, kas paredz to, ka arvien lielāka nozīme tiek piešķirta veselības aprūpes kvalitātes un drošības novērtēšanā un arvien lielāka ietekme ir pacienta vērtējumam gan par pacienta pieredzi veselības aprūpes iestādē, gan par saņemtās veselības aprūpes ietekmi uz pacienta dzīves kvalitāti un labbūtību. Aktuālie pētniecības jautājumi šajā jomā primāri ir saistīti ar pacienta drošības un ārstēšanas kvalitātes jautājumiem un konceptu izstrādi, izpēti un rezultātu analīzi, pacientu neidentificējošu iekšējo pacientu drošības ziņošanas – mācīšanās sistēmā.
Tiesiskie izaicinājumi ārstniecības personu darba tiesiskajās attiecībās
Ārstniecības personu darbs prasa lielu atbildību un precizitāti, jo ārstniecības personas nodrošina cilvēku veselības un dzīvības saglabāšanu, tādēļ ir ļoti svarīgi, lai šīs attiecības būtu regulētas un pārredzamas. Mūsdienās veselības aprūpes problemātiku gan Latvijā, gan pasaulē skar cilvēkresursu trūkums, kas rada ierobežotas veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējas, tādējādi šim jautājumam ir nepieciešams pievērst padziļinātu uzmanību. Tāpat ārstniecības personu darbs ir īpaši smags un emocionāli noslogojošs. Pēdējo gadu laikā Latvijā ir tikušas novērotas tiesiska rakstura konfliktsituācijas, kas skar mobinga un bosinga īstenošanu ārstniecības iestādēs pret ārstniecības personām. Mobings un bosings var ietekmēt ārstniecības personu fizisko un psihisko veselību, kā arī darba efektivitāti un ārstniecības kvalitāti. Mobings un bosings Latvijā ārstniecības nozarē ir maz pētīti jautājumi, un jāvelta tiem uzmanība tiesiskās domas attīstībā.
Grupas dalībnieki
Docētāja, Sociālo zinātņu fakultāte
Vadošā pētniece, Sociālo zinātņu pētniecības centrs
Grupas vadītāja PhD Karina Palkova ir asociētā profesore un Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāne, vadošā pētniece, lektore, kā arī zvērināta advokāte. Latvijas Zinātnes padomes eksperte. 2020. gadā aizstāvējusi promocijas darbu Nepilngadīgo pacientu un ārstniecības personu tiesisko attiecību problemātika ārstniecības procesā. Vairākus gadus īsteno studiju procesu medicīnas tiesību jomā sociālo zinātņu studentiem un ārstniecības personām. Tādu starptautisko zinātnisko organizāciju kā Eiropas Veselības tiesību asociācija (European Association of Health Law), Pasaules Medicīnas tiesību asociācija (World Association for Medical Law) un Eiropas Mākslīgā intelekta asociācija (European Association for Artificial Intelligence) biedre.
Vairāku zinātnisko publikāciju medicīnas tiesību jomā autore un juridiskās literatūras medicīnas tiesību jomā līdzautore. RSU Sociālo zinātņu fakultātes zinātnisko rakstu žurnāla Socrates (ISSN 2256-0548) zinātniskā redaktore.
Lasīt vairāk RSU zinātnes portālā
Pētnieciskās intereses: ārstniecības personu tiesības un pienākumi, veselības tehnoloģijas un to regulējums, nepilngadīgo pacientu tiesības.
PhD Laura Šāberte ir juriste, lektore un medicīnas tiesību pētniece. 2024. gadā aizstāvējusi promocijas darbu Pacienta un ārsta tiesības paust savu reliģisko pārliecību ārstniecībā. Vairākus gadus īsteno studiju procesu medicīnas tiesību jomā sociālo zinātņu studentiem un ārstniecības personām. Praktiska profesionālā pieredze medicīnas tiesību jomā kopš 2014. gada. Strādājusi par juristi Nacionālajā veselības dienestā un VSIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca. Patlaban ir Veselības inspekcijas Juridiskā departamenta vadītāja. Eiropas Veselības tiesību asociācijas (European Association of Health Law) biedre. Vairāku zinātnisko publikāciju medicīnas tiesību jomā autore un juridiskās literatūras medicīnas tiesību jomā līdzautore.
Lasīt vairāk RSU zinātnes portālā
Pētnieciskās intereses: cilvēktiesības veselības aprūpē un tiesības uz veselības aizsardzību, valsts pienākumi tiesību uz veselības aizsardzību jomā.
Dr. iur. Aldis Lieljuksis ir asociētais profesors Rīgas Stradiņa universitātē un zvērināts advokāts. Latvijas Zinātnes padomes eksperts. Vairāku zinātnisko publikāciju autors medicīnas tiesību jomā un krimināltiesību jomā. Latvijas Nacionālās enciklopēdijas līdzautors, autors 2015. gadā publicētās grāmatas Medicīnas tiesības 11. nodaļai Ārstniecības personu atbildība, 2019. gadā publicēto Kriminālprocesa komentāru 11. nodaļai Speciālās izmeklēšanas darbības, 2021. gadā izdotai monogrāfijai Operatīvās darbības tiesiskās un praktiskās problēmas, ka arī autors zinātniskajiem rakstiem un publikācijām medicīnas tiesību un tiesību jautājumiem tiesībsargājošo iestāžu kompetences jomā.
Lasīt vairāk RSU zinātnes portālā
Pētnieciskās intereses: krimināltiesiskās atbildības jautājumi medicīnas tiesību jomā.
Docētāja, Sociālo zinātņu fakultāte
Pētniece, Sociālo zinātņu pētniecības centrs
PhD Ieva Bikava ir lektore un pētniece digitālās veselības un veselības politikas jautājumos. 2023. gadā ir aizstāvējusi promocijas darbu Latvijas veselības politikas reforma no 1990. līdz 2020. gadam vēsturiskā institucionālisma skatījumā. Vairāk nekā 20 gadu pieredze, strādājot kā biznesa un sistēmu analītiķe IT sfērā. Piedalījusies kā analītiķe, izstrādājot e-pārvaldes un e-pakalpojumu risinājumus, informācijas sistēmas dažādām valsts un pašvaldību vajadzībām. Kopš 2018. gada specializējas veselības jomas risinājumu attīstībā. Kopš 2022. gada vadošā biznesa analītiķe, izstrādājot, ieviešot un pilnveidojot jauno Latvijas vēža pacientu reģistru. Vairāku zinātnisko publikāciju autore digitālās veselības un veselības politikas jomā.
Lasīt vairāk RSU zinātnes portālā
Pētnieciskās intereses: digitālās veselības risinājumu ieviešana veselības aprūpes procesu efektivizēšanai un uzlabošanai, kā arī veselības datu analīze veselības aprūpes kvalitātes mērīšanai, pilnveidei un virzībai uz vērtībā balstītu veselības aprūpes sistēmu.
PhD Dace Tarasova ir juriste, pasniedzēja Rīgas Stradiņa universitātē, Veselības inspekcijas Ārstniecības riska fonda nodaļas vadītāja. 2024. gadā aizstāvējusi promocijas darbu Darba tiesisko attiecību izbeigšanās tiesiskais regulējums un tā problemātika Latvijas Republikā, padziļināti izpētot sociālo funkciju nodarbinātības jomā, īpaši darba tiesisko attiecību izbeigšanās kontekstā. Pētnieciskā darbība aptver dažādas darba tiesības, kas ir neatņemama sastāvdaļa arī medicīnas tiesībās, proti, ārstniecības personas un ārstniecības iestādes darba tiesiskās attiecības, īpašu uzmanību pievēršot darba tiesisko attiecību nodibināšanai, darba tiesisko attiecību laikā iespējamām mobinga izpausmēm. Vairāku zinātnisko publikāciju autore darba tiesību un medicīnas tiesību jomā.
Lasīt vairāk RSU zinātnes portālā
Pētnieciskās intereses: darba tiesības, Ārstniecības riska fonda darbības regulējums.