14. novembris – Pasaules diabēta diena
Diabēts ir viena no izplatītākajām hroniskajām saslimšanām Eiropā. Tiek lēsts, ka PVO Eiropas reģionā vismaz 64 miljoni pieaugušo un aptuveni 300 000 bērnu un pusaudžu dzīvo ar diabētu, kā arī 1 no 3 cilvēkiem, kas slimo ar diabētu, joprojām nav diagnosticēts, un līdz pusei cilvēku var netikt sasniegti ārstēšanas mērķi reģionā.
Palielinoties iedzīvotāju vecumam un riska faktoriem, piemēram, aptaukošanās, 1 no 10 eiropiešiem līdz 2045. gadam varētu būt diabēts. Dažus diabēta veidus var novērst, vēršoties pret riska faktoriem ar intervencēm, piemēram, uztura uzlabošanu, fizisko aktivitāšu palielināšanu, aptaukošanās samazināšanu, tabakas lietošanas samazināšanu un veselību atbalstošas vides nodrošināšanu. Daudzi diabēta riska faktori ir saistīti ar sociālekonomisko stāvokli un veselību noteicošo sociālo, ekonomisko un vides faktoru ietekmi.
Pievēršoties pieaugošajai diabēta nastai, PVO arī šodien sāk jaunu globālu diabēta uzraudzības sistēmu. Šis produkts ir izšķirošs solis globālajā reakcijā, sniedzot valstīm visaptverošus norādījumus diabēta profilakses, aprūpes, iznākumu un ietekmes mērīšanā un novērtēšanā. Izsekojot galvenos rādītājus, piemēram, glikēmijas kontroli, hipertensiju un piekļuvi būtiskām zālēm, valstis var uzlabot mērķtiecīgu intervenci un politikas iniciatīvas. Šī standartizētā pieeja ļauj valstīm efektīvi noteikt prioritātes resursiem, sekmējot būtiskus uzlabojumus diabēta profilaksē un aprūpē.
PVO Globālais diabēta pakts, kas tika uzsākts 2021. gadā, ietver redzējumu par diabēta riska samazināšanu, kā arī nodrošināt, lai visiem cilvēkiem, kuriem ir diagnosticēts diabēts, būtu pieejama taisnīga, visaptveroša, cenas ziņā pieejama un kvalitatīva ārstēšana un aprūpe. Pakta ietvaros uzsāktais darbs atbalstīs arī 2. tipa diabēta profilaksi no aptaukošanās, neveselīga uztura un fiziskas bezdarbības. Turklāt tajā pašā gadā Pasaules veselības asamblejā tika apstiprināta diabēta rezolūcija, kurā dalībvalstis tika mudinātas piešķirt prioritāti diabēta profilaksei, diagnostikai un kontrolei, kā arī tādu riska faktoru kā aptaukošanās profilaksei un pārvaldībai.
Cukura diabēts ir hroniska slimība, kuras pamatpazīme ir paaugstināts cukura (glikozes) daudzums asinīs. Normāls glikozes līmenis ir > 6,1 mmol/l. Glikoze ir organisma enerģijas avots – šūnas to izmanto enerģijas iegūšanai. Lai šūnas iegūtu enerģiju, glikozei no asinīm jānokļūst šūnā, šo procesu nodrošina hormons insulīns, kuru ražo aizkuņģa dziedzera ß šūnas. Ja insulīna ir nepietiekami glikoze paliek asinīs. Cukura diabēta gadījumā aizkuņģa dziedzera ß šūnas neražo insulīnu pietiekošā daudzumā (1. diabēta tips) vai organisms nespēj insulīnu efektīvi izmantot un tā ražošana aizkuņģa dziedzerī ir traucēta (2. diabēta tips). 1 tipa diabētu konstatē 10–15 % gadījumu un ar to saslimst galvenokārt bērni un pieaugušie vecumā līdz 40 gadiem. 2. tipa diabēts ir daudz biežāk sastopams – 85–90 %, ar to saslimst pārsvarā cilvēki pēc 40 gadu vecuma.
Vairāk par šo tēmu:
PVO mājaslapa
Pasaules Diabēta Federācijas mājaslapa
Latvijas Diabēta federācijas mājaslapa
Jaunākās publikācijas:
