Tiesu psihiatrija (JF_283)
Īsumā par studiju kursu
Mērķis
Veidot izpratni par galvenajiem psihiatrisko saslimšanu cēloņiem, galvenajām pazīmēm, profilaksi, palīdzības iespējām individuālā un sabiedrības līmenī un to praktisko nozīmi tiesu psihiatrijas aspektā.
Sniegt zināšanas par tiesu psihiatrijas iespējām noziedzīgu nodarījumu atklāšanā, rīcībspējas noteikšanu, palīdzības sniegšanu pret pacienta gribu un veicināt praktiskās iemaņas šo iespēju izmantošanā kriminālprocesa un civilprocesa ietvaros.
Uzdevumi:
1. Veicināt studentu izpratni un iemaņas psihisku traucējumu saskatīšanā;
2. Veicināt studentu izpratni un iemaņas saskarsmē ar personu, kurai saskatāmi psihiski traucējumi;
3. Veicināt studentu izpratni par tiesu psihiatriskās ekspertīzes noteikšanas kārtību, īpatnībām un risināmajiem jautājumiem kriminallietās un civillietās.
Priekšzināšanas
• anatomijā (centrālās nervu sistēmas struktūra, funkcijas, sinapšu uzbūve);
• psiholoģijā, attīstības un medicīniskajā psiholoģijā (krīzes reakcijas fāzes, psiholoģiskie aizsargmehānismi, personības struktūra);
• medicīnas ētikā;
• sabiedrības veselībā (riska faktori, profilakses veidi, veselības veicināšanas iespējas);
• slimnieku klīniskās aprūpes pamatos.
Rezultāti
Students apguvis tiesu psihiatrijas pamatzināšanas; apguvis zināšanas par vispārējo psihopatoloģiju, apguvis dažādu psihisko traucējumu izpausmes veidus;
students var definēt palīdzības sniegšanas kartību pret pacienta gribu; var definēt nepieskaitamības juridiskos un medicīniskos kritērijus;
students var aprakstīt tiesu medicīnas ekspertīzes veidus, rīcībspējas pamatus un uzskaitīt psihisko traucējumu simulācijas un disimulācijas veidus.
Prasme patstāvīgi saskatīt pazīmes, kas liecina par psihiskiem traucējumiem; prasme saskarsmē ar personu, kurai saskatāmi psihiski traucējumi; prasme noteikt tiesu psihiatrisko ekspertīzi, lai pilnvērtīgi virzītu izmeklēšanu; prasme noformulēt jautājumus ekspertam atbilstoši izvēlētai ekspertīzei, prasme sagatavot krimināllietas materiālus, lai nosūtītu uz ekspertīzi.
Spēj noteikt tiesu psihiatriskās ekspertīzes veidu ņemot verā jautājumus, ko risina noteikta ekspertīze; spēj izvēlēties tiesu psihiatriskās ekspertīzes veikšanas vietu; spēj sagatavot krimināllietas materiālus, lai nosūtītu uz ekspertīzi, izmantojot zināšanas par psihiskiem traucējumiem, pieskaitamības kritērijiem un simulācijas un disimulācijas veidiem; spēj analizēt eksperta atzinumā fiksēto psihiatrisko novērtējumu, lai pilnvērtīgi virzītu izmeklēšanu.
