Krievija, Austrumeiropa, Kaukāzs, Centrālāzija un Baltija - iekšpolitika un ārpolitika starp pagātni un tagadni (PZK_181)
Īsumā par studiju kursu
Mērķis
Izpētīt, analizēt un aprakstīt Krievijas, Austrumeiropas, Baltijas, Centrālāzijas un Kaukāza valstu vēsturi, pašreizējo situāciju, iekšpolitiku un ārpolitiku; sniegt studentiem informāciju un vadlīnijas, t.i. prasmju kopumu, metodes un avotus turpmākiem šo reģionu pētījumiem.
Priekšzināšanas
Pamatzināšanas par starptautisko attiecību metodēm un teorijām, kā arī vispārīgas zināšanas par reģionālismu, Krieviju, Austrumeiropu, Baltiju, Vidusāziju un Kaukāzu, kā arī to ārpolitiku un iekšpolitiku.
Rezultāti
Izmantojot studiju kursā iegūtās padziļinātās zināšanas par četru dažādu reģionu un arī Krievijas mijiedarbību un to iekšējo dinamiku, studenti raksturos šo reģionu galvenos iekšējos un ārējos politiskos, ekonomiskos un sabiedriskos procesus mijiedarbību sektoros, kuros tā norisinās.
Studenti aktuālos reģiona valstu iekšpolitiskos notikumus analizēs šo reģionu savstarpējās mijiedarbības, kā arī ārējo varas centru lomas, jo īpaši Ķīnas Tautas Republikas, kontekstā.
Strādājot grupā, studējošie izvēlēsies, lasīs un kritiski izvērtēs zinātnisko literatūru, pamatos savu literatūras izvēli, interpretāciju un analīzi grupas biedriem.
Izstrādājot individuālus un grupu darbus, studējošie mutvārdos un rakstiski identificēs, salīdzinās un novērtēs alternatīvus argumentus un viedokļus, formulēs, skaidros un argumentēs savu viedokli par ar četru dažādu reģionu un arī Krievijas mijiedarbību un to iekšējo dinamiku.
Studējošie izstrādās referātu, balstoties starpdisciplinārā zinātniskajā literatūrā, analizējot Krievijas, Centrālāzijas, Kaukāza, Austrumeiropas un Baltijas valstu iekšējo un ārpolitiku, attiecību dinamiku starp šiem reģioniem un līdz ar to spēs izskaidrot svarīgāko aktoru ietekmi uz reģionālo attiecību dinamiku.
Studējošie novērtēs kompleksu problēmu starpdisciplināro raksturu un kombinēs dažādu nozaru pētniecības rezultātus un metodes analizējot kompleksas problēmas.
Studenti modelēs iespējamos nākotnes scenārijus attiecībā uz reģionu savstarpējo sadarbību un attīstības scenārijiem nākotnē, kā arī pretnostatīs pavisam atšķirīgu reģionu, piemēram, Baltijas un Centrālāzijas, problēmjautājumus, spējot identificēt vienojošās un atšķirīgās cēloniskās saiknes atšķirīgiem mūsdienu politiskajiem, ekonomiskajiem un sabiedriskajiem procesiem.