RSU ārvalstu studentu skaits pārsniedzis 21 % no studējošo skaita
Noslēdzoties ziemas uzņemšanai 2015. gada janvārī, Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) pastāvīgi studējošo ārvalstu studentu skaits ir sasniedzis 1475, kas ir 21 % no kopējā RSU studējošo skaita. Jau vairākus gadus pēc kārtas tas ir lielākais ārvalstu studentu īpatsvars kādā no Baltijas augstskolām.
RSU ārvalstu studentu skaita ziņā 44 % veido studenti no Vācijas, 19 % ir no Zviedrijas, 11 % – Norvēģijas, 6 % – Somijas, 4 % – Lielbritānijas, 3 % – Portugāles, 2 % – Spānijas un 11 % ir no citām valstīm. Kopumā 95 % RSU ārvalstu studentu nāk no ES valstīm, kas pazīstamas ar stingrām prasībām augstākajā izglītībā.
Kā liecina RSU aprēķini, minētie studenti piecu gadu laikā bez studiju maksas Latvijas tautsaimniecībā atstās vairāk nekā 330 miljonus eiro lielas investīcijas. Ārzemju studentu pienesums Latvijas tautsaimniecības izaugsmē pieaug ar katru gadu, tāpēc valsts pienākums ir stimulēt eksportspējīgu ekonomikas nozari ar ilgtermiņa atbalsta pasākumiem.
RSU sasniegumu pamatā ir 25 gadu laikā Eiropas Savienības valstīs radītā reputācija. Tā ir universitātes studentu pieredze, ko viņi nodod tālāk gan mutiski, gan rakstiski sociālajos tīklos citiem jauniešiem savās mītnes zemēs. Līdz ar to RSU studentu rekrutēšanas process balstās uz pašu studentu pieredzi un arī uz stingrām RSU prasībām pret potenciālajiem studētgribētājiem, starp kuriem ir atlases konkurss – vismaz trīs uz vienu RSU studiju vietu, universitātē uzņemot labākos un motivētākos.
RSU rektors Jānis Gardovskis: "Pašlaik augstākā izglītība Latvijā joprojām ir organizēta ar vērstību uz iekšējo tirgu, nevis starptautisko konkurenci, turklāt no valsts puses nav viennozīmīgs atbalsts izglītības eksportam. Ministrijām vēl vairāk ir jāstrādā, lai atbalstītu arvien starptautiski konkurētspējīgu augstākās izglītības pakalpojumu radīšanu Latvijā. Tā ir vide, ko studēt gribošie atrod ES augstākās izglītības tirgū. Esam sekmīgi praksē ieviesuši dažādus pārmaiņu vadības rīkus, tai skaitā, modernas tehnoloģijas un studentu starptautiskās grupas, mērķtiecīgi veidojot šeit pieejamu starptautisku vidi."
"Lai sekmētu Latvijas augstākās izglītības spēju konkurēt starptautiskajā tirgū ierobežotu cilvēkresursu apstākļos, jārada inovācijas, izstrādājot starpaugstskolu, starpdisciplināras un starptautiskas studiju programmas. Nepieciešami augstākās izglītības iestāžu un zinātnisko institūciju konsolidācijas stimuli, veidojot pēc iespējas ciešāku saikni starp zinātni, augstākās izglītības iestādēm un nozares industriju. Joprojām nav ieviests jaunais augstākās izglītības finansējuma modelis, uz ko pērnā gada rudenī aicināja Pasaules Banka. Latvijas iespēja ir tikai viena – atrast specializācijas nišas nacionālo spēlētāju līmenī," uzsver J. Gardovskis.
RSU rektors atsaucas uz neseno Starptautiskā Valūtas fonda paziņojumu, ar kuru tika samazināta pasaules ekonomikas izaugsmes prognoze šim gadam līdz 3,5 procentiem. "Tajā pašā laikā nesen Šveicē, Davosā, notikušajā Pasaules Ekonomikas forumā Hārvardas universitātes prezidente Drū Gilpana Fausta (Drew Gilpin Faust) uzsvēra, ka "augstākā izglītība ir pamats sociālajai un ekonomiskajai mobilitātei un joma, kurā satiekas vairākums pēdējo divu gadsimtu cilvēces atklājumu". Citāts pēdējo dienu laikā sasniedza miljoniem lasītāju, tas tika pārpublicēts lielākajos medijos visā pasaulē. Nenoliedzami, augstākā izglītība ir viena no Latvijas iespējām, kurā pieteikt sevi starptautiskā mērogā – nevis baidoties no darbaspēka un jauniešu mobilitātes, bet gan dodot savu piedāvājumu globālajā augstākās izglītības telpā."
Par izciliem sasniegumiem augstākās izglītības eksportā RSU 2014. gadā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras eksporta gada balvu "Latvji, brauciet jūriņā!".
Papildu informācijai:
