Rīgas Stradiņa universitātes rektora, profesora Jāņa Gardovska viedoklis par augstākās izglītības finansējumu
Rīgas Stradiņa universitātes rektora, profesora Jāņa Gardovska viedoklis par Ministru prezidenta V.Dombrovska vadītās Reformu vadības grupas izteikto atbalstu Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumam mainīt augstākās izglītības finansēšanas modeli:
„Rīgas Stradiņa universitāte vienmēr ir uzsvērusi divas lietas. Pirmkārt, ka augstākās izglītības finansēšanas mehānismiem jābalstās uz konkurenci, to piemērojot zinātnes finansējumam un valsts dotācijām studiju procesa nodrošināšanā, jo visām valsts augstskolām ir jākļūst par saimnieciski orientētām organizācijām. Otrkārt, ir jāceļ studiju kvalitāte, kas ir panākams, palielinot akreditācijas procesa prasības visām augstākās izglītības iestādēm ar mērķi internacionalizēt augstākās izglītības programmas un veicināt to konkurētspēju ne tikai Latvijas vai Baltijas reģionā, bet arī Eiropas mērogā. Tāpēc ir apsveicami, ka Reformu vadības grupa ir izteikusi atbalstu Izglītības un zinātnes ministrijas virzītajai augstākās izglītības finansēšanas modeļa maiņai. Uzsāktajai finansēšanas modeļa pārskatīšanai ir pozitīva virzība.
Taču vēlos uzsvērt, ka kritērijiem un to izvērsumam būtu jābūt skaidri definētiem, caurspīdīgiem un izmantojamiem vienādi visās augstskolās, jo citādi var rasties lieki pārpratumi finansējuma sadalē. Tiem nevajadzētu būt plaši interpretējamiem. Piemēram, šobrīd nav skaidrs kritērijs par augstskolas attālumu no Rīgas. Kā tas tiks noteikts – vai tiešām kāds mērīs kilometrus? Vai būs kādi papildus koeficenti? Un kā rīkotos, ja Rīgā nebūtu neviena augstskola? Vai līdz ar to Rīgā esošās augstskolas šajā kritērijā tiks vērtētas kā vienlīdzīgas? Tāpat nav skaidrs, vai kritērijā par ārvalstu finansējuma piesaisti tiks ietverta arī augstskolā studējošo ārvalstu studentu studiju maksa, kas, manuprāt, ir uzskatāma par būtisku šī kritērija daļu?
Uzskatu, ka iecere noteikt piecus kritērijus, kuros prasības akadēmiskajam personālam ir integrētas ar augstskolu starptautisko orientāciju un multikulturālās vides attīstību, būtu jāpapildina un jāprecizē. Būtu jāievieš arī kritērijs, kas nosaka absolventu spēju efektīvi un ātri iekļauties darba tirgū, ko RSU ir atzinusi par būtisku faktoru augstskolas un valsts ilgtermiņa sadarbības attīstībā. Proti, būtu jāmēra ne tikai bezdarba līmenis absolventu vidū, bet arī laiks, cik ātri absolventi pēc augstskolas beigšana atrod darbu. Kritēriju izstrādes procesā ir jābūt ciešai sadarbībai starp augstskolām, IZM un citām iesaistītajām pusēm.
Es ceru, ka valdība atbalstīs minētās grupas lēmumu un finansēšanas modeļa gala versijas izstrāde tiks produktīvi turpināta.”
Par Rīgas Stradiņa universitāti:
Rīgas Stradiņa universitāte ir viena no vadošajām un modernākajām augstākās izglītības mācību iestādēm Baltijā ar izteikti starptautisku ievirzi. Tās 10 fakultātēs līdzās ar medicīnu saistītajām studijām jau 12 gadus ir iespējams apgūt dažādas modernas sociālo zinātņu programmas. Rīgas Stradiņa universitātē kopumā studē vairāk nekā 6100 studentu no visas pasaules. 2010./2011.studiju gadā RSU sasniedza rekordu ārvalstu studējošo skaita ziņā – jaunajā studiju gadā RSU tika uzņemti 104 ārvalstu studenti, līdz ar to RSU ārvalstu studiju programmās kopumā zināšanas un praksi pašreiz apgūst 302 jaunieši no 18 pasaules valstīm. Tas ir lielākais ārvalstu studentu skaits RSU pēdējo 20 gadu laikā.
Papildu informācija par RSU ir pieejama interneta mājas lapā www.rsu.lv. Par RSU aktualitātēm var uzzināt arī RSU studentu radio „Runā Skaļāk” – http://runaskalak.lv.
Papildu informācijai:
