Morfoloģijas laboratorija

Morfoloģijas laboratorija tika izveidota 2002. gadā, aktualizējoties vajadzībai pēc pilnvērtīgiem imūnhistoķīmiskiem pētījumiem pēc prof. M. Pilmanes iniciatīvas. Laboratorijas darba galvenie virzieni ir studentu, bakalauru, maģistru un doktorantu atbalsts morfoloģisko preparātu izgatavošanā, histoķīmisko iemaņu un vēsturiskās krāsu un preparātu kolekcijas saglabāšana, rezidentu apmācība, doktorantu, dažādu projektu darbinieku apmācība standarta imūnhistoķīmisko reakciju un to modifikāciju veikšanā un vizualizācijā, un rutīno preparātu pagatavošanas demonstrācijas histoloģijas un embrioloģijas kursu ietvaros.

Laboratorijai attīstoties, tika iegādātas papildu ierīces, paplašinot darbības spektru ar sasaldētu griezumu pagatavošanu un imūnhistoķīmisko krāsošanu, kā arī ļoti cietu audu slīpēšanas metodikas ieviešanu un pilnveidošanu.

Laika posmā no 2002. līdz 2016. gadam laboratorijā tika realizēti divi starptautiski projekti, 22 VPP vai ERAF projekti, 14 LZP projekti un divi tirgus orientētie projekti. Savus promocijas darbus vai to daļas laboratorijā izstrādājuši trīs ārzemju kolēģi: Shahida Shahana no Upsalas Universitātes, Gineta Liutkiene un Anita Dabužinskiene no Kauņas Medicīnas akadēmijas, bet kolēģi no Upsalas, Ērebrū un Tartu Universitātes laboratorijā veikuši daļu no kopdarbu morfoloģiskajām reakcijām. No pašmāju doktorantiem laboratorijā izstrādāti pavisam 23 promocijas darbi: trīs disertanti bijuši no Latvijas Lauksaimniecības universitātes, bet 20 bijuši no RSU, un morfoloģiskā audu izpēte veikta šādos virzienos: bērnu abdominālā ķirurģija, pulmonoloģija, embrioloģija un teratoloģija, biomateriālu biosaderības meklējumi, mutes, sejas un žokļu ķirurģija, reanimatoloģija, dzemdniecība/ginekoloģija, ortodontija un dermatoloģija. Noteiktu laiku AAI darbam bijušas piesaistītas LLU doktorantes R. Tamane un A. Valdovska, kā arī kolēģi no RSU O. Volrāts, L. Smane, B. Krivicka-Užkurele, A. Miskova. Ilgstoši AAI darbam piesaistījušies M. Gržibovskis, A. Babjoniševa, A. Bārzdiņa, I. Kreicberga un E. Sidhoma.

Kopumā laboratorijā izstrādāti 37 studentu darbi, no kuriem dažādās studentu vietējās un starptautiskās konferencēs balvas ieguvuši 27! Profesora I. Lazovska stipendiāti 2005. gadā kļuvuši studenti R. Veidemanis, M. Malzubris, A. Ivanovs. Papildus minētajam uz laboratorijas bāzes darbus izstrādājuši pieci rezidenti (trīs godalgotas vietas), pieci maģistri un divi bakalauri, kā arī realizēti divi kvalifikācijas darbi.

Laboratorijas dati nodaļas veidā apkopoti arī J. Bērziņa redakcijā izdotajā monogrāfijā Neiromuskulārās slimības 2007. gadā (nodaļas autore: M. Pilmane), kā arī atsevišķi dati ievietoti RSU izdevniecībā patlaban iesniegtajai anatomijas mācību gramatai.

Laboratorijas darbu kopš pirmsākumiem konsultē profesore M. Pilmane; to īslaicīgi vadījušas docente B. Kricivka-Užkurele, asistenta p. i. L. Smane un docente E. Sidhoma. Patlaban laboratorijas vadītāja ir docente A. Junga.