Vēstures lineāls
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) vēsture tiek mērīta no 1950. gada 1. septembra. Šajā datumā Rīgā, Padomju bulvāra (tagadējā Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī) 12. namā, ko izglītības mērķiem bija dāvinājis pirmskara mecenāts Kristaps Morbergs, durvis vēra RSU priekštecis Rīgas Medicīnas institūts (RMI). To savukārt izveidoja uz Latvijas Valsts universitātes Medicīnas fakultātes bāzes, kura ir pirmskara Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes tiešā pēctece. Iesaistītās personības, idejiskie uzstādījumi, materiālā un dokumentālā bāze liecina, ka RSU vēsture ir cieši savijusies ar Latvijas augstākās medicīniskās izglītības vēsturi kopumā.
Šajā sadaļā, izvēloties kādu no jūs interesējošiem gadaskaitļiem, varēsiet uzzināt vairāk par RSU vēsturi.
Rīgas Medicīnas institūta (RMI) dibināšana
Lasīt vairāk1950. gads
Par Rīgas Medicīnas institūta (RMI) dibināšanas priekšvēsturi materiāli praktiski nav pieejami. Par tā dibināšanas iniciatoriem tradicionāli tiek uzskatīti profesors Pauls Stradiņš (1896–1958), pirmais institūta direktors profesors Ernests Burtnieks (1898–1958) un LPSR Veselības aizsardzības ministrs Ādolfs Krauss (1905–1958).
| | |
Prof. Pauls Stradiņš | Prof. Ernests Burtnieks | Ādolfs Krauss |
Ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) Ministru Padomes 1950. gada 10. jūnija rīkojumu Nr. 8640-p un Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Ministru Padomes 1950. gada 5. jūlija lēmumu Nr. 887 uz Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes bāzes tiek organizēts Rīgas Medicīnas institūts (RMI), kas ar tā paša gada rudeni uzsāk savu darbību.
PSRS Ministru Padomes 1950. gada 10. jūnija rīkojums Nr.8640-p par RMI dibināšanu
Šajā laikā RMI ir šāda struktūra
- Kanceleja
- Mācību daļa
- Zinātņu daļa
- Kadru daļa
- Grāmatvedība
- Administratīvi saimnieciskā daļa
- Bibliotēka
- Arhīvs
Fakultātes
- Ārstniecības
- Stomatoloģijas
- Farmācijas
- Katedras (kopskaitā – 45 katedras)
Rīgas Medicīnas institūta struktūrvienības bija izvietotas
- Padomju bulvārī 12 (administrācija, Sabiedrisko zinātņu katedras, bibliotēka)
- Kronvalda bulvārī 9, Anatomikumā (Normālās anatomijas, Histoloģijas, Bioloģijas, Normālās fizioloģijas, Bioķīmijas un Fizikas katedras)
- Stabu ielā 9 (Stomatoloģijas katedras)
- Veidenbauma ielā 5 (Farmācijas un farmakognozijas katedras)
- Kā arī lielākajās Rīgas pilsētas slimnīcās
Pirmskara mecenāta Kristapa Morberga savulaik LU dāvinātais nams Padomju bulvārī 12, kur darbu sāka RMI
Anatomikums Kronvalda bulvārī 9
LPSR Ministru Padomes lēmumā ir noteikts, ka kopējais RMI studentu kontingents būs 1200 cilvēku, ar 1950. gadu institūtā pirmajā kursā uzņemot 200 studentu:
- Ārstniecības fakultātē – 150;
- Stomatoloģijas fakultātē – 25;
- Farmācijas fakultātē – 25.
Kopš dibināšanas gada RMI darbojās Studentu zinātniskā biedrība.
Anatomikums Kronvalda bulvārī 9
Sāk darboties RMI jauktais koris Rīga un tautas deju ansamblis Ačkups
Lasīt vairāk1951. gads
Rudenī sāk darboties Rīgas Medicīnas Institūta (RMI) jauktais koris Rīga un tautas deju ansamblis Ačkups
Jauktais koris Rīga
Tautas deju ansamblis Ačkups
Ar LPSR Veselības aizsardzības ministrijas pavēli RMI organizē Pediatrijas fakultāti, kuru tomēr ar 1957. gada 1. septembri slēdz sakarā ar ārstu sagatavošanas koncepcijas maiņu
Lasīt vairāk1954. gads
Ar LPSR Veselības aizsardzības ministrijas pavēli Rīgas Medicīnas Instiūts (RMI) organizē Pediatrijas fakultāti, ko tomēr ar 1957. gada 1. septembri slēdz sakarā ar ārstu sagatavošanas koncepcijas maiņu.
(1966. gadā RMI Pediatrijas fakultāte tiek atjaunota. 1982. gadā reorganizē Pediatrijas fakultātes Bērnu slimību katedru, kuras bāze ir Republikas bērnu klīniskajā slimnīcā, izveidojot atsevišķu Bērnu slimību katedru Ārstniecības un Stomatoloģijas fakultāšu studentu apmācībai. Par tās bāzi kļūst jaunuzceltā Rīgas pilsētas 1. bērnu klīniskā slimnīca Gaiļezerā. 1994. gadā Pediatrijas fakultāte kļūst par Medicīnas fakultātes Pediatrijas nodaļu.)
Doc. Ivars Ebels ar studentiem 20. gs. 60. gados
Studenti nodarbībās
Studenti nodarbībās
RMI IV kursa studente Inese Jaunzeme XVI olimpiskajās spēlēs Melburnā, Austrālijā izcīna olimpisko zeltu šķēpmešanā
Lasīt vairāk1956. gads
1956. gada 28. novembrī Rīgas Medicīnas Institūa (RMI) IV kursa studente Inese Jaunzeme XVI olimpiskajās spēlēs Melburnā, Austrālijā izcīna olimpisko zeltu šķēpmešanā
Inese Jaunzeme – pirmā no labās
Pirmo reizi organizē reflektantu sagatavošanas kursus. Publicē pirmo numuru RMI laikrakstam Padomju Mediķis. Uzsāk studentu kopmītņu celtniecību Rīgā, Mārupes ielā.
Lasīt vairāk1957. gads
9. janvārī publicē pirmo numuru RMI laikrakstam Padomju Mediķis, kas turpmāk iznāk divas reizes mēnesī līdz pat 2000. gadam. (No 1989. gada avīzes nosaukums ir Pulss, pirms tam – RMI Pulss.)
Laikraksta Padomju Mediķis 1. numurs
Pavasarī uzsāk studentu kopmītņu celtniecību Rīgā, Mārupes ielā. (Ekspluatācijā tās nodod 1959. gada rudenī. 1975. gadā Mārupes ielas kopmītnei blakus uzceļa jaunu piecstāvu korpusu ar 365 vietām.)
Studenti Mārupes ielas kopmītņu celtniecības darbos
Pirmie zemes kausi vietā, kur taps Mārupes ielas studentu kopmītnes
Kopmītņu vecais korpuss un jaunais (priekšplānā)
17. maijā ar LPSR Veselības aizsardzības ministrijas pavēli Nr. 200/C RMI pirmo reizi organizē reflektantu sagatavošanas kursus.
Par RMI direktoru tiek iecelts profesors Vasīlijs Kalbergs
Lasīt vairāk1958. gads
Vasarā autokatastrofā ceļā no Rīgas uz Jūrmalu iet bojā Rīgas Medicīnas Institūa (RMI) pirmais direktors profesors Ernests Burtnieks. Par RMI direktoru tiek iecelts profesors Vasīlijs Kalbergs (1893–1983) – anatoms, medicīnas zinātņu doktors.
1961. gadā, uzsākot jauno mācību gadu, amata nosaukums direktors tiek nomainīts uz rektors.
Prof. Vasīlijs Kalbergs
Sāk darboties Stomatoloģijas un Farmācijas fakultāšu vakara un neklātienes nodaļas. Pirmo reizi RMI Fiziskās audzināšanas katedra rīko sporta un veselības veicināšanas nometni.
Lasīt vairāk1959. gads
Sāk darboties Stomatoloģijas un Farmācijas fakultāšu vakara un neklātienes nodaļas.
Vasarā Bauskas rajona Saulainē pirmo reizi RMI Fiziskās audzināšanas katedra rīko sporta un veselības veicināšanas nometni.
(Vēlāk par ikgadējās nometnes vietu kļūst Taurene Cēsu rajonā.)
Bijusī Kaucmindes muiža Saulainē, kur notiek pirmā sporta nometne