Pētot ārstniecības augus ticējumos, izstrādāts Latvijā pirmais pētījums etnobotānikā
Piektdien, 20. augustā, Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) promocijas darbu Ārstniecības augi latviešu tautas ārstniecības pierakstos un to praktiskā lietojuma analīze aizstāvēs doktorante Inga Sīle. Profesores Maijas Dambrovas un docentes Editas Romānes vadībā tapušais darbs ir pirmais Latvijā izstrādātais pētījums etnobotānikā. Tajā izpētīti 40 000 latviešu tautas ticējumu, rodot zinātnisko skaidrojumu tur minēto ārstniecības augu iedarbībai. Pētījums var sniegt pamatu jaunu produktu, piemēram, augu izcelsmes medikamentu, uztura bagātinātāju vai kosmētikas produktu izstrādei.
“Tā ir ļoti mūsdienīga disertācija ar mūsu vēsturisko sakņu izpratni. Folkloras materiālos ir paslēpts zinātnē izmantojams racionālais grauds, ko pētniecei ir izdevies izsijāt no tūkstošiem ticējumu,” saka RSU Farmācijas ķīmijas katedras profesore un Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadītāja Maija Dambrova. “Ar šo starpdisciplināro pētījumu iezīmējam Latviju pasaules kartē etnobotānikas jomā. Esam pirmie Latvijā, kas apkopojuši informāciju no folkloras materiāliem un padarījuši to pieejamu starptautiski. Izveidotā ārstniecības augu datubāze, kā arī veiktie eksperimenti ar ievas un pelargonijas ekstraktiem var kalpot par pamatu citiem pētījumiem gan šeit, gan starptautiski.”
Kā lielāko izaicinājumu Inga Sīle min darba apjomu – caurskatīti 40 tūkstoši ticējumu no folkloras pētnieka Pētera Šmita tautas ticējumu sējumiem un Latviešu folkloras krātuves arhīviem. Tikai 25 % pieminēto augu ir zinātniski pierādīta iedarbība, un doktorante uzskata, ka etnobotānikas pētījumi var radīt iespējas izmantot farmācijā pārējos 75 % augu.
Papildus I. Sīle veica eksperimentus ar tautas ārstniecības pierakstos bieži minēto augu – ievas un pelargonijas – ekstraktiem. Pētniece pierādīja to pretiekaisuma īpašības, apstiprinot tautas ārstniecības pierakstos fiksētos novērojumus. Izpētīts arī ievas potenciāls kosmetoloģijā, secinot, ka augam piemīt pretnovecošanas efekts.
Kā norāda prof. M. Dambrova, disertācijas eksperimentālo daļu varēs izmantot arī salīdzinošajos pētījumos, piemēram, pētot klimata pārmaiņas pēc vairākiem gadiem, analizējot, kāds bija augu sastāvs tagad un nākotnē, kā temperatūras izmaiņas un citi faktori ietekmē augu ķīmisko sastāvu.
Strādājot pie promocijas darba, jaunā pētniece jau publicējusi vairākus rakstus starptautiski citējamos izdevumos, tostarp prestižajā zinātniskajā žurnālā Journal of Ethnopharmacology. Publicēto rakstu jau citējuši zinātnieki no Itālijas, Ēģiptes un citām valstīm.
Plašāk par pētījuma tapšanas gaitu un rezultātiem lasāms RSU mājaslapā: bit.ly/RSU-etnobotanika
