COVID-19 seku mazināšanai RSU atkārtoti aicina Veselības ministriju palielināt budžeta vietu skaitu studijām medicīnā, māszinībās un rezidentūrā
Lai risinātu kritisko cilvēkresursu trūkumu veselības aprūpes sistēmā Latvijā Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) atkārtoti aicina Veselības ministriju palielināt valsts budžeta vietu skaitu studijām medicīnā, māszinībās un rezidentūrā.
“COVID-19 pandēmija spilgti iezīmēja, ka cilvēkresursu pieejamība ārstniecības iestādēs Latvijā ir kritiski zema. Neraugoties uz vairākiem šābrīža operatīviem situācijas risinājumiem, ir svarīgi plānot atbilstīgu veselības aprūpes darbinieku skaitu arī vidējā termiņā,” norāda Rīgas Stradiņa universitātes rektors profesors Aigars Pētersons, piebilstot, ka “RSU ir augstskola, kas sagatavo visu nozaru veselības aprūpes speciālistus. Šajā sakarā RSU atkāroti aicina nekavējoši pārskatīt valsts budžeta vietu skaitu studiju programmās, kuras izglīto tik nepieciešamos veselības aprūpes darbiniekus – medicīnā, māszinībās un rezidentūrā.”
1. Pamatstudijas medicīnā. Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam (NAP2027) noteikts, ka veselības aprūpes pakalpojumu kvalitatīvai nodrošināšanai viens no izaicinājumiem ir Eiropas Savienības vidējam līmenim atbilstīga ārstu skaita piesaiste valsts finansēto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai. Tāpat viens no NAP2027 rīcības virziena mērķa indikatoriem ir praktizējošo ārstu skaita uz 100 000 iedzīvotāju pakāpeniska palielināšana.
Šo mērķu realizācijai attiecīgi nepieciešama jaunu speciālistu sagatavošana, par kuru tālredzīgi jādomā, jau sākot ar medicīnas pamatstudiju programmu. Pandēmijas papildu radītais cilvēkresursu trūkums veselības aprūpes nozarē vēl vairāk norāda, ka jau ilggadēji uzņemto studējošo skaits pamatstudiju programmā Medicīna ir bijis par mazu un būtu mērķtiecīgi audzējams, palielinot uzņemamo studējošo skaitu medicīnas studijās par 15 %. Šobrīd tās ir 200 valsts budžeta vietas gadā.
2. Studijas māszinībās. Medicīnas māsu skaits Latvijā uz vienu iedzīvotāju ir kritiski zems – trešais zemākais Eiropas Savienībā. To 2019. gadā uzsvēra Valsts kontrole. Arī viens no NAP2027 mērķiem ir novērst šo cilvēkresursu deficītu.
Nepietiekamais māsu skaits veselības aprūpes sistēmā ievērojami apdraud veselības aprūpes kvalitāti kopumā, jo māsām, kas veido lielāko veselības aprūpes speciālistu grupu visās valstīs, ir centrālā loma drošu, kvalitatīvu, efektīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā. Šobrīd slimnīcās māsu deficīts ir ap 1500 māsu, bet optimāla skaita nodrošināšanai valstī kopā trūkst 3050 māsu. Viss iepriekš minētais norāda uz nepieciešamību palielināt budžeta vietu apjomu par 15 % profesionālajā bakalaura studiju programmā Māszinības.
3. Rezidentūras studijas. 2021. gadā valsts budžeta finansētas studijas Latvijā absolvēs 237 jaunie ārsti un 49 no šiem absolventiem būs liegta secīga iespēja studēt rezidentūrā par valsts budžeta līdzekļiem. Tas liecina par neefektīvu finanšu resursu plānojumu iepriekšējā etapā, kā arī nesaimnieciskumu, neveicot par valsts budžeta līdzekļiem izglītoto personu tālākizglītību. Jāsaprot, ka bez rezidentūras medicīnas fakultāšu absolventi nav tiesīgi praktizēt, proti, nav pilnvērtīgi izmantojami darba tirgū. 2021./22. akadēmiskajā gadā rezidentūras studijām tiek plānotas 188 valsts budžeta vietas. Tas ir samazinājums par 13 vietām, salīdzinot ar iepriekšējo studiju gadu.
Jau 2020./21. akadēmiskajā gadā Veselības ministrijas piešķirtais valsts budžeta vietu skaits nedeva iespēju turpināt medicīnas studijas visiem 2020. gada pamatstudiju absolventiem. Valsts budžeta vietu rezidentūrā neieguva 42 reflektanti. Daļa no iepriekš minētajiem reflektantiem iestājās rezidentūras studijās par fizisku vai juridisku personu līdzekļiem. Lielai daļai no šiem rezidentiem studijas tiek apmaksātas no ārstniecības iestāžu līdzekļiem. Tas pierāda ārstniecības iestādēs pastāvošo akūto nepieciešamību pēc konkrētiem speciālistiem. Otra daļa rezidentu devās uz ārvalstīm, lai rezidentūrā studētu ārpus Latvijas.
RSU aicina palielināt valsts budžeta finansēto vietu skaitu rezidentūrā, samērojot to ar absolventu skaitu pamatstudijās. Pieredze liecina, ka ikgadēji konkursā pretendē un studiju vietu iegūst arī rezidenti, kuri jau studē par fizisku vai juridisku personu līdzekļiem – tie ir jau veselības aprūpes sistēmā strādājoši ārsti. Ņemot vērā minēto, rezidentūras pamatspecialitāšu studijās valsts budžeta vietu skaits šajā gadā būtu palielināms vismaz par 30–33 %.
Nepieciešamais papildu finansējums rezidentūras studijām – 6,26 milj. eiro gadā, medicīnas studijām – 1,06 milj. eiro, studijām māszinībās – 445 tūkst. eiro gadā.
Papildu informācijai
