Darba tirgū veiksmīgi iekļaujas 92 % RSU absolventu, liecina IZM monitorings
Latvijas augstskolu absolventu vidējā nodarbinātība ir 80 %, un absolventu ienākumi, sākot darba gaitas, ir vidēji par 30 % augstāki nekā vidējā alga valstī, liecina nupat publiskotie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) augstskolu absolventu monitoringa dati. Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) monitoringā izceļas ar augsto nodarbinātības rādītāju – darba tirgū veiksmīgi iekļaujas 92 % absolventu.
"RSU absolventu augstie nodarbinātības rādītāji apliecina studiju programmu atbilstību darba tirgus vajadzībām. Katrā studiju programmā esam skaidri definējuši apgūstamās zināšanas, kompetences un prasmes. To augstu novērtē gan studenti, gan darba devēji," saka RSU rektors prof. Aigars Pētersons. Analizējot nodarbinātību pēc jomām IZM monitoringā, nu jau tradicionāli izceļama veselības aprūpe. "Studijas veselības jomā nav vieglas, taču cilvēks, kurš šo jomu absolvējis, faktiski nekad nebūs bezdarbnieks," monitoringam veltītajā preses konferencē norādīja Diāna Laipniece, IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece politikas ieviešanas un monitoringa jomā.
IZM monitoringu veido jau otro gadu, analizējot ne vien augstskolu absolventu nodarbinātību, bet arī ienākumus un populārākās studiju programmas. Jaunākā monitoringa dati iegūti par 2019. gadu, un, salīdzinot tos ar 2018. gada datiem, redzams, ka augstskolu beidzēju gada vidējie ienākumi jau nākamajā gadā pēc absolvēšanas ir par 30 % augstāki nekā vidēji valstī, savukārt divus gadus pēc absolvēšanas – jau par 37 % augstāki nekā vidēji valstī.
"RSU absolventu nodarbinātības augstie procenti norāda, ka jāuzsāk diskusija par budžeta vietu sadali valsts finansētajām studiju programmām. Valsts finansējums budžeta vietām jānovirza, ņemot vērā programmu pieprasījumu darba tirgū un nodarbinātības rādītājus," uzsver profesors Aigars Pētersons. Rektors atgādina, ka RSU jau gadiem izdevies veiksmīgi aizpildīt visas valsts piešķirtās budžeta vietas, turklāt virknē programmu uz vienu budžeta vietu pretendē vairāk nekā 10 reflektantu, kas labi ilustrē pieprasījumu pēc RSU programmām. Budžeta vietas RSU aicina piešķirt studiju programmām tiesību zinātnē, starptautiskajās attiecībās un komunikācijas zinātnē. "Vairāk nekā 20 gadu garumā RSU ir pierādījusi savu kvalitātes latiņu sociālajās zinātnēs. Patlaban budžeta vietu pārdale šajās programmās tiek īstenota nevis pēc kvalitātes kritērijiem, bet pēc vēsturiskā principa – pienākas tiem, kuriem iepriekš ticis dots," uzsver rektors.
Monitorings nācis klajā laikā, kad topošie studenti aktīvi vērtē, kuru studiju programmu un kurā augstskolā izvēlēties. "Mums patiess prieks, ka šajā topošajam studentam tik būtiskajā laikā klajā nācis vēl viens apliecinājums tam, cik augstu RSU izglītība ir novērtēta starp darba devējiem," uzsver profesors A. Pētersons. RSU ciešo saikni ar darba tirgu apliecina gan intensīvās prakses, gan labi attīstītais tīkls ar klīniskajām bāzēm kā Rīgā un reģionos, tā ārpus Latvijas. Liela nozīme jauno speciālistu sagatavošanā darba tirgum ir tam, ka RSU balsta studijas simulācijas tehnoloģijās, kas treniņprocesā ļauj droši pilnveidot prasmes ne tikai topošajiem ārstiem un veselības aprūpes speciālistiem, bet arī nākotnes komunikācijas ekspertiem, juristiem, politologiem un uzņēmējiem.
