"Galvenais ir saglabāt mieru un racionālu skatu uz dzīvi": ko par COVID-19 domā iedzīvotāji Latvijā un Lietuvā

Latviešus visvairāk uztrauc neziņa par koronavīrusa izraisītās slimības COVID-19 attīstības scenārijiem, iespējamība saslimt pašiem vai ģimenes locekļiem, kā arī pandēmijas ietekme uz ekonomiku Latvijā un pasaulē, secināts aptaujā, ko iniciējusi Vītauta Dižā universitāte Kauņā, bet Latvijā īstenojuši Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas fakultātes pētnieki. Lai noskaidrotu sabiedrības domas par COVID-19, aprīlī pētnieki veica aptauju, kurā piedalījās teju 3500 interneta lietotāju. Lauvas tiesa respondentu saslimšanu ar COVID-19 uzskata iespējamu, taču ir zinoši par to, kā sevi no tā pasargāt.

Pētnieki Latvijā aptauju īstenoja no 9. līdz 20. aprīlim, saņemot 3483 anketas no dažāda vecuma labi izglītotiem interneta lietotājiem, lielākoties pilsētniekiem. 80 % respondentu risku saslimt ar COVID-19 pašiem vai saviem ģimenes locekļiem vērtē kā zemu, bet iespējamu (42 %) vai iespējamu (38 %), 11 % – kā augstu vai ļoti augstu, 9 % – kā zemu. Raksturojot savu noskaņojumu, 84 % aptaujāto izvēlējās atbildi "protams, esmu norūpējies, bet galvenais ir saglabāt mieru un racionālu skatu uz dzīvi", 13 % apgalvo, ka ir pilnīgi mierīgi, "jo tas ir tikai kārtējais vīruss; pasaulē notiek arī trakākas lietas", 3 % atzīst, ka izjūt paniku, jo "nekas vairs nav drošs šajā pasaulē".

Lielākā daļa parāda labas zināšanas par apdraudētajām sabiedrības grupām, vīrusa izplatības ceļiem, pazīmēm, kā arī ieteicamo profilaksi. Respondentu domas dalās tikai par to, vai masku lietošana pasargā no vīrusa – piektā daļa aptaujāto uzskata, ka maska jāvalkā, gandrīz puse nezina, vai tas jādara, tikpat uzskata, ka sejas maska nepalīdz izvairīties no vīrusa. Šie rezultāti, iespējams, atspoguļo publiski izskanējušo pretrunīgo informāciju par sejas masku pieejamību un to valkāšanas noderīgumu.

Izvērtējot saslimšanas risku, visvairāk respondentus satrauc, ja kāds klepo vai šķauda, neaizklājot muti. Lielākā daļa respondentu atzīst, ka cenšas mazgāt rokas ikreiz, kad nonāk kontaktā ar citiem cilvēkiem, piemēram, saņemot vai nododot kādu priekšmetu vai veicot maksājumu veikalā. Tāpat liela daļa uzsver, ka nevēlētos lietot zīmuli, kura galu kāds ir apgrauzis. Puse no aptaujātajiem nedzertu no drauga ūdens pudeles, trešdaļa noraidoši izturas pret lietota apģērba valkāšanu.

Runājot par avotu uzticamību, respondenti visaugstāk vērtē mediķu, valdības iestāžu un starptautisko institūciju sniegto informāciju, bet draugu, radinieku, kolēģu un politiķu informācija par COVID-19 lielākoties vērtēta kā daļēji uzticama vai neuzticama. Vismazāk aptaujātie uzticas slavenību un influenceru sniegtajai informācijai – divas trešdaļas respondentu tos uzskata par neuzticamiem informācijas avotiem, 7 % – par daļēji uzticamiem vai uzticamiem, piebilstot komentāros, ka sociālajos medijos seko ārstiem un zinātniekiem, tāpēc tiem uzticas. Lielākā daļa respondentu visvairāk uzticas TV un radio sniegtajai informācijai par COVID-19, interneta ziņu portālu un laikrakstu informācija biežāk vērtēta kā daļēji uzticama – tai uzticas līdz 60 % aptaujāto, informācijai sociālās tīklošanās platformās uzticas vai daļēji uzticas 42 % respondentu.

Patlaban apkopoti pirmie rezultāti Latvijā un Lietuvā, bet izvērsta analīze gaidāma vēlāk. Kā atzīst aptaujas iniciatore, Vītauta Dižā universitātes Sabiedrības komunikācijas fakultātes asociētā profesore Inesa Bunevičiene, respondenti Lietuvā vienlīdz uzticas gan veselības aprūpes darbiniekiem, gan valdības institūcijām. Turklāt tie respondenti, kuri visvairāk uzticas valdības institūciju sniegtajai informācijai, ir norādījuši salīdzinoši zemāku baiļu līmeni par COVID-19.