Par godu Latvijas medicīnas izglītības simtgadei iemirdzēsies RSU anatomikums
Svētdien, 2. februārī, aprit 100 gadi medicīnas izglītībai Latvijā. Tieši 1920. gada 2. februārī zviedru izcelsmes profesora Gastona Bakmaņa nolasītā lekcija anatomijā tiek uzskatīta par aizsākumu vietējās medicīnas izglītības un zinātnes veiksmes stāstam starptautiskā mērogā. Atzīmējot šo notikumu, 2. februārī iemirdzēsies Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) anatomikums, bet 6. februārī tiks organizēta diskusija par anatomiju ārstu un mākslinieku skatījumā.
Atzīmējot Latvijas medicīnas izglītības simtgadi, svētdien, 2. februārī, visu diennakti RSU anatomikuma ēkā tiks izgaismoti visi auditoriju logi, simboliski demonstrējot studiju un pētniecības aktīvo dzīvi anatomikumā gadsimta garumā. Tieši anatomikumā ir meklējami medicīnas izglītības aizsākumi Latvijā. Ēkā daudzus gadus strādāja Gastons Bakmanis, turklāt šī gada rudenī anatomikuma teritorijā tiks atklāts RSU Anatomijas muzejs, kurā modernas ekspozīcijas veidā tiks izstādīti preparāti, no kuriem anatomiju apguvuši teju visi Latvijā gadsimta garumā skolotie ārsti. Preparātu kolekciju sāka veidot tieši Gastons Bakmanis.
Savukārt ceturtdien, 6. februārī, pulksten 14.00 RSU Medicīnas vēstures institūts sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Zīmēšanas katedru organizēs nedaudz teatralizētu sarunu “Divas anatomijas”. Saruna notiks Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, Antonijas ielā 1. Par to, kas notika anatomikumā pirms 100 gadiem, un par to, kā uz anatomiju raugās ārsts un kā – mākslinieks, sarunāsies RSU Anatomijas un antropoloģijas institūta profesors Jānis Vētra un LMA Zīmēšanas katedras anatomijas docētājs Uldis Zariņš. Uz diskusiju aicināti visi, kurus interesē medicīnas, mākslas un Latvijas vēsture.
Jau pirms 100 gadiem Latvijas medicīnas izglītības un zinātnes telpa bija ļoti multikulturāla, līdzīgi kā tas ir šodien. Ņemot vērā nacionālas valsts veidošanos, lielākā daļa medicīnas mācībspēku bija vai nu ieguvuši izglītību ārvalstīs, vai bija viespasniedzēji. Tieši tāds bija arī Gastons Bakmanis (Gaston Victor Backman; 1883–1964) – zviedru anatoms un antropologs.
G. Bakmanis no 1901. līdz 1912. gadam bija studējis medicīnu Upsalas universitātē un strādājis par asistentu Stokholmas antropoloģijas un etnogrāfijas muzejā (1916–1920). Savukārt, atsaucoties kolēģu un draugu aicinājumam, 1920. gada janvārī G. Bakmanis ieradās Rīgā, un no 1920. līdz 1925. gadam viņš strādāja par anatomijas un histoloģijas profesoru, bet pēc pārcelšanās atpakaļ uz Zviedriju bija anatomijas profesors Lundas universitātē. Gastons Bakmanis ir arī Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, ko viņam piešķīra Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste.
Toreizējais laiks medicīnas izglītībā rāda paralēles ar mūsdienām. Arī pašlaik izglītības telpa piedzīvo pārmaiņas un meklē iespējas, kā vēl vairāk attīstīties un būt arvien starptautiskāka. Medicīnas izglītības vēsture rāda, ka zinātnieku un studentu mobilitāte ir pastāvējusi jau gadsimtiem ilgi, paverot iespēju vienotajā zinātnes intelektuālajā telpā veikt unikālus atklājumus visas cilvēces labklājības vārdā.
Papildu informācijai
