Pārlekt uz galveno saturu
RSU zinātnes sinapses
Par mums medijos
Studentiem
Darbiniekiem
Pētniecība
Skolotājiem

Autori: valsts pētījumu programmas projekta komanda no RSU un RTU

Pēdējos gados, saskaroties ar globālajām krīzēm – pandēmiju, līdzās notiekošo karu, klimata un citām pārmaiņām – gan Latvijā, gan pasaulē ir palielinājies jauniešu skaits, kuriem dažādas psihiskās veselības  problēmas, tai skaitā trauksme vai depresija. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieku komanda valsts pētījumu programmas projektā kopīgi strādā, lai labāk izprastu jauniešu psihisko veselību pēcpandēmijas laikā. Komanda veido jaunu datorizētu metodi un ar to vēlas noteikt Latvijas pusaudžu un jauniešu (vecumā no 13 līdz 19 gadiem) psihiskās veselības rādītājus.

 

jauniešu psihiskā veselība
Foto: Shutterstock.com

Projekta vadītājs, asociētais profesors, medicīnas doktors Ainārs Stepens informē, ka projekta pētījuma valstiskais mērķis ir noskaidrot, kāda ir Latvijas jauniešu psihiskā veselība. Proti, uzdevums ir testēt gan pusaudžu un jauniešu psihiskās veselības grūtībām, gan vispārējo populāciju vecumā no 13 līdz 19 gadiem, lai sniegtu atzinumu par kopējo Latvijas pusaudžu un jauniešu psihiskās veselības profilu. Bet – kā to izmērīt?

Līdz šim nebija piemērota rīka, psihometriska instrumenta, dažādu parametru mērījumiem, kas turklāt būtu piemēroti Latvijas kultūrvidei.

Tādēļ otrs pētījuma mērķis jeb zinātniski praktiskais izaicinājums, ir izstrādāt instrumentu, kas ļautu novērtēt pusaudžu un jauniešu psihisko veselību.

Turklāt – instrumentam jābūt  pusaudžiem un jauniešiem piemērotam.

Instrumenta psihometriskajā jeb testa daļā jau ir definēts apgalvojumus pēc noteiktiem kritērijiem, atbilstoši testu un instrumentu izstrādes  vadlīnijām. Testā būs jautājumu daļa par personību un otra – par psiholoģisko grūtību simptomiem.

Instrumenta zinātniski praktiskajā daļā ļoti novērtē RTU nozīmi, palīdzot testu ieviest digitālā formātā – mūsdienās jauniešiem tas ir saprotamāks. Tā nav vienkārši datu pārcelšana digitālā formā, tajā izmantos inovatīvus risinājums. Jaunajā datorizētajā novērtēšanas sistēmā tiks mērīti arī tādi psihofiziloģiski parametri kā lēmumu pieņemšanas ātrums, spiediens, ar kādu atbildētājs piespiedies atbildes pogu u. c., kas uzskatāma par inovāciju psiholoģiskās testēšanas jomā ne tikai Latvijā, bet arī pasaules mērogā. Lai testu varētu izmantot Latvijā, tas tiks standartizēts, tādēļ

sadarbosies ar skolām, aptverot aptuveni 1000 pusaudžu un jauniešu, kuriem līdz šim nav diagnosticētas psihiskās veselības grūtības.

Inženierzinātņu doktors vadošais pētnieks Ingars Steiks no RTU atklāj, ka idejas turpina rasties projekta īstenošanas laikā un sākotnējo ideju turpina pilnveidot: "Atzīmējam vēl kādu parametru, domu, kādus datus vēl varam fiksēt. Ievācot datus, pēc izstrādātiem algoritmiem skatāmies kopsakarības. Iesaistām arī studentus – viņi palīdz tehnisko risinājumu izstrādē."

Visa komanda ir vienisprātis, ka vispārējās pusaudžu un jauniešu psihoemocionālās veselības situācijas ieraudzīšana ļaus atrast labākos palīdzības sniegšanas veidus un rekomendācijas.

Nezinot, neizprotot pusaudžu un jauniešu grūtības, to izteiktības pakāpi, simptomu kombināciju, ir grūtāk piemērot atbilstošas psiholoģiskā atbalsta intervences.

To, ka piemērotāka atbalsta piedāvājums maina pakalpojuma saņēmēju portretu, liecina ar PRC pieredze – iepriekš pamatā atbalstu meklēja 70 % meiteņu un 30 % zēnu (tas atbilst arī pasaules statistikai), 2023. gads tendenci ir mainījis – zēnu skaits ir palielinājies. BPRC valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa to skaidro šādi: "Nedomāju, ka tas ir saistīts ar populācijas grūtību izplatību, drīzāk ar mūsu pakalpojuma dizainu un pieejamību – tas kļūst saprotamāks puišiem, pieņemamāks viņiem (jau pieminētā dialektiski biheiviorālā terapija vairāk vajadzīga zēniem). Un tas ir ļoti labi! Vienlaikus mēs iegūstam iespēju vairāk iepazīt un izprast puišu grūtības. Arī pirms tam mēs BPRC apkopojām informāciju par mūsu pakalpojumu saņēmējiem – par jauniešiem un viņu ģimenēm, lai izdarītu secinājumus: kas ir riska faktori, kāda ģimenes situācija, kuras grupas pārstāvji pārtrauc saņemt pakalpojumu u. tml.

RSU un RTU sāktais pētījums mums palīdzēs saprast, kas notiek vispārējā populācijā, līdz ar to mēs varēsim savlaicīgāk pusaudžiem/jauniešiem piedāvāt strādāt ar viņu ģimenēm, skolas vidi – lai situāciju uzlabotu."

Datorizētā novērtēšanas sistēma sniegs pienesumu arī profesionāļiem ikdienas darbā, ļaujot savlaicīgi, mūsdienīgi un modernizēti novērtēt pusaudžu un jauniešu garīgo veselību, izmantojot Latvijā standartizētu instrumentu, kas ir labā prakse testu lietošanai.

Vairāk par iespējamajiem pusaudžu psihiskās veselības pašlaik zināmajiem rādītājiem un iespējamajiem iemesliem lasiet portālā LSM.lv.


Valsts pētījumu programma ir valsts pasūtījums zinātnisko pētījumu veikšanai noteiktā valstij prioritārā nozarē ar mērķi radīt jaunas zināšanas, prasmes un inovācijas. Tā sniedz atbalstu gan augstvērtīgai fundamentālajai pētniecībai, gan politikas veidotājiem, radot pētniecībā balstītas rekomendācijas rīcībpolitikas pilnveidošanai.

Projekts Jaunas datorizētas novērtēšanas metodes izstrāde pusaudžu psihiskās veselības iznākumu mērīšanai un monitorēšanai post-COVID pandēmijas apstākļos (VPP-VM-Sabiedrības_Veselība-2023/6-0002) tiek finansēts no Veselības ministrijas valsts pētījumu programmas Sabiedrības veselība līdzekļiem. Projekta konkursu organizē un īsteno Latvijas Zinātnes padome, nodrošinot starptautisku ārējo ekspertīzi projektu izvērtēšanā un administrējot programmu. Projekts ilgs līdz 2025. gada beigām.

vpp_logo.jpg

caat_vpp_logo.jpg