Pētījums par izolēto aizdegunes tecēšanas sindromu

10. janvārī plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas promocijas padomes atklātajā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā, Gunta Sumeraga aizstāvēs promocijas darbu Neirohumorālās inervācijas un neirogēnā iekaisuma loma deguna un aizdegunes gļotādā pacientiem ar izolētu aizdegunes tecēšanas sindromu.

Gļotaini izdalījumi aizdegunē parasti ir kādas saslimšanas simptoms. Biežākās slimības, kuru simptoms ir izdalījumi aizdegunē, ir akūts vai hronisks rinosinusīts, alerģiska rinopātija, gastroezofageālā refluksa slimība. Parasti, izārstējot šīs saslimšanas, izzūd arī gļotainie izdalījumi aizdegunē. Tomēr praksē ir sastopami pacienti, kuriem nav iepriekš minēto saslimšanu, taču ir vērojami gļotaini izdalījumi aizdegunē. Šie izdalījumi, lai arī dzīvībai nav bīstami, pasliktina pacientu dzīves kvalitāti, radot kairinājumu aizdegunē un kaklā, svešķermeņa sajūtu kaklā, sausu klepu, ko izraisa vēlēšanās atbrīvoties no šiem gļotainajiem izdalījumiem. Tas zinātniskajā literatūrā tiek dēvēts par izolēto aizdegunes tecēšanas sindromu. Šobrīd nav skaidrības par šī sindroma cēloņiem un attīstību organismā, līdz ar to nav arī iespēju izstrādāt efektīvu ārstēšanas metodi.

Promocijas darba mērķis bija padziļināti izpētīt deguna un aizdegunes gļotādā notiekošos procesus izolētā aizdegunes tecēšanas sindroma gadījumā. Pētījumā tika iesaistīti 20 pacienti ar izolēto aizdegunes tecēšanas sindromu un 20 kontroles grupas indivīdi bez izolētā aizdegunes tecēšanas sindroma. Visiem pētījumā iesaistītajiem tika veiktas biopsijas no deguna un aizdegunes gļotādas.

Lai noteiktu iespējamās gļotādas inervācijas izmaiņas, tika noteikti gan vispārēji (PGP 9.5 un hromogranīns A), gan specifiski simpātiskās (NPY), parasimpātiskās (VIP) un sensorās (P viela, CGRP) nervu sistēmas marķieri. Lai izvērtētu iespējami palielinātu programmēto šūnu nāvi, tika noteikts specifiskais marķieris kaspāze. Audu pārveidošanos iekaisuma gadījumā (remodelāciju) izvērtēja, nosakot matrices metaloproteāzes, kolagēnu IV, fibronektīnu un laminīnu deguna un aizdegunes gļotādas audos. Deguna un aizdegunes audos tika arī noteikts beta defensīns, kas ir audu dabīga antimikrobā viela, un nukleārais faktors kapa beta (NFκβ), kas piedalās dziedzeru sekrēcijas regulācijā. Lai izvērtētu iekaisumu lokāli gļotādas audos, tika noteikti interleikīns 6 un interleikīns 10.

Pētījumā tika atklāts, ka pacientiem ar izolēto aizdegunes tecēšanas sindromu deguna un, jo īpaši, aizdegunes gļotādā ir izteikta hroniska iekaisuma aina ar audu remodelācijas procesu, savukārt statistiski ticami lielākais kaspāzi saturošo struktūru daudzums pierāda programmēto šūnu nāvi izteiktas audu remodelācijas apstākļos. Iekaisuma reakciju veicinošo (Il-6) un iekaisuma reakciju audos mazinošo (Il-10) citokīnu palielinātā atrade pacientu ar izolēto aizdegunes tecēšanas sindromu deguna un aizdegunes gļotādā liecina par relatīvu iekaisuma /pretiekaisuma procesa līdzsvaru, bet palielinātā βdefensīna un NFκβ imūnpozitīvo šūnu atrade pacientu deguna un aizdegunes gļotādā liecina par lokālu gļotu dziedzeru sekrēcijas aktivizāciju izolētā aizdegunes tecēšanas sindroma gadījumā.

Pētījums ļauj precizēt izolētā aizdegunes tecēšanas sindroma rašanās un attīstības mehānismu un norāda uz aizdegunes gļotādu kā izolēta aizdegunes tecēšanas sindroma iespējamo primāro lokalizācijas vietu.