Pētnieki no Baltijas valstīm, Islandes, Lihtenšteinas un ASV aktualizē veselīgas novecošanas, labklājības un sociālās drošības veicināšanas jautājumus
Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) sadarbībā ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroju Latvijā 3. jūnijā pulcēja pētniekus, Labklājības ministrijas un Veselības ministrijas, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvjus seminārā Veselīgas novecošanas, labklājības un sociālās drošības veicināšana. Šis bija pirmais seminārs, kurš tika rīkots Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta mobilitātes stipendiju projekta Veselīgas novecošanas, labklājības un sociālās drošības veicināšana (EEA-GRANT-2005) ietvaros. Projektu īsteno RSU Statistikas mācību laboratorija un Sabiedrības veselības institūts sadarbībā ar Islandes Universitāti un Lihtenšteinas Universitāti.
Atklājot semināru, dalībniekus uzrunāja Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktors Stefans Ēriksons (Stefan Eriksson).
Semināra pirmajā daļā pētnieki pievērsās SHARE (Survey of Health, Ageing and Retirement in Europe) datos balstītiem pētījumiem un sabiedrības novecošanas izaicinājumiem Baltijas valstīs un Zviedrijā. SHARE ir starptautisks pētījums, kura gaitā, intervējot iedzīvotājus vecumā virs 50 gadiem, tiek iegūta informācija par veselības, ekonomiskajiem, demogrāfiskajiem un psiholoģiskajiem aspektiem. Datu vākšana tiek īstenota 27 Eiropas Savienības valstīs, kā arī Šveicē un Izraēlā. Pirmoreiz iedzīvotāju aptauja tika veikta 2004. gadā. Latvijā pirmreizēja datu vākšana notika 2017. gadā.
RSU Statistikas mācību laboratorijas vadošā pētniece PhD Ieva Reine iepazīstināja dalībniekus ar pēcdoktorantūras projekta ietvaros īstenoto pētījumu Sabiedrības novecošanas izaicinājumi Baltijas jūras reģionā, īpašu uzmanību pievēršot sabiedrības novecošanas izaicinājumiem Baltijas valstīs un Zviedrijā, kā arī vecāka gadagājuma iedzīvotāju sociālās atstumtības faktoriem, ieskicējot notiekošās izmaiņas sabiedrības diversifikācijas apstākļos.
Turpinājumā RSU Statistikas mācību laboratorijas pētniece doktorante Madara Miķelsone prezentēja būtiskākos atklājumus par to, kā mainījušies fiziskās un mentālās veselības pašvērtējuma radītāji laikā, proti, salīdzinot SHARE 7., 8. un 9. posma datus.
Tallinas Universitātes Igaunijas Iedzīvotāju pētījumu institūta profesore Ph. D. Lūle Sakeusa (Luule Sakkeus) iepazīstināja dalībniekus ar izstrādātajiem SHARE papildu aptauju moduļiem Igaunijai. Turpinājumā profesore prezentēja iedzīvotāju vispārējās veselības rādītājus COVID-19 pandēmijas laikā visās SHARE dalībvalstīs.
Viļņas Universitātes Psiholoģijas institūta profesors PhD Antans Kairis (Antanas Kairys) iepazīstināja ar pētījumu Gados vecāku iedzīvotāju labklājība Baltijas valstīs (Well-being of older adults in Baltic states), kura ietvaros, balstoties uz SHARE 7. posma datiem, tika analizēti labklājību ietekmējošie faktori. A. Kairis īpašu uzmanību vērsa uz tādiem labklājību ietekmējošiem faktoriem kā veselība, nodarbinātība un nodarbinātības kvalitāte.
Semināra otrajā daļā pētnieki pievērsās jautājumiem, kas skar veselības nevienlīdzības jautājumus. RSU Sabiedrības veselības institūta viespētniece, Fulbraita stipendiāte, Teksasas Tehnoloģiju universitātes Veselības zinātņu centra Sabiedrības veselības katedras asociētā profesore PhD Kortnija M. Kvīna (Courtney M. Queen) iepazīstināja semināra dalībniekus ar projekta International Relationships & Translational Actions Toward Health Equity (Starptautiskās attiecības & praktiskā darbība vienlīdzības veicināšanai veselības aprūpē) ietvaros īstenoto pētījumu Veselības pētniecība, izmantojot vienlīdzīgas veselības aprūpes ietvarus vecāka gadagājuma cilvēku vidū Baltijas valstīs (Health research utilizing health equity frameworks among the elderly in the Baltic nations). Prezentācijā pētniece norādīja uz nepieciešamību tiekties uz vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu veselības jomā, kas nozīmē atšķirību novēršanu arī sociālajām grupām, kas atrodas nelabvēlīgā situācijā.
Semināra trešajā daļā Lihtenšteinas Universitātes asociētā profesore PhD Taņa Kirna (Tanja Kirn) pievērsās darba tirgus tendencēm, salīdzinot valstis ar zemām, vidējām un augstām vīriešu un sieviešu nevienlīdzīgo darba samaksu, un iepazīstināja ar faktiskajiem un prognozētajiem vīriešu un sieviešu līdzdalības darba tirgū rādītājiem, kā arī ieskicēja pensiju atšķirību prognozes. Pētniece norādīja uz galvenajiem faktoriem, kas ietekmē pensiju atšķirības, kā arī apstākļiem, no kuriem atkarīga ekstensīva un intensīva līdzdalība darba tirgū.
Turpinājumā Islandes Universitātes vadošais pētnieks, asociētais profesors Haldors S. Gudmundsons (Halldór S. Guðmundsson) iepazīstināja ar Islandes Veselības ministrijas 2021. gadā sagatavoto gados vecāku cilvēku veselības aprūpes pakalpojumu politiku, Islandes iedzīvotāju skaita prognozi 2021.–2070. gadam un veselības aprūpes pakalpojumu izmaksām. Profesors ieskicēja arī galvenos sabiedrības novecošanas izaicinājumus starptautiskajā kontekstā, kā arī ilgtspējīgas attīstības mērķu un prioritāšu saistību ar ANO Veselīgu vecumdienu desmitgadi (Decade of Healthy Ageing (2021–2030)). H. Gudmundsons norādīja, ka Islandes Veselības ministrijas izstrādātais politikas projekts kalpos par pamatu rīcības plāna izveidē nākamajiem pieciem gadiem.
Noslēgumā dalībnieki piedalījās diskusijā par turpmāko rīcību zinātniski pētniecisko darbu īstenošanā veselīgas novecošanas, labklājības un sociālās drošības veicināšanai, kā arī vienojās par sadarbību SHARE datos balstītu zinātnisko projektu pieteikumu un zinātnisko publikāciju sagatavošanā.
Semināra organizatori pateicas visiem dalībniekiem par vērtīgo pieredzes apmaiņu un atziņām, kas kalpos par pamatu zinātniskās kapacitātes stiprināšanai, kā arī pateicas Ziemeļvalstu Ministru padomes birojam Latvijā, jo īpaši vecākajai padomniecei Dainai Mežeckai, par laipno uzņemšanu!
