RSU aicina uz rakstu krājuma "Radniecība un valsts īstenošana mūsdienu Latvijā" atvēršanas pasākumu
Šā gada 21. novembrī plkst. 15 Ziemeļu dzimtsarakstu nodaļā, Rīgā, Rūpniecības ielā 21, notiks RSU sociālās antropoloģijas un citu nozaru pētnieku rakstu krājuma Radniecība un valsts īstenošana mūsdienu Latvijā atvēršana. Grāmatā pētīta savstarpējā mijiedarbība starp valsts un radniecības jēdzieniem, analizējot, kā tā ietekmē mūsdienu Latvijas valsts veidošanu.
Grāmatas pirmajās nodaļās RSU SZF pētnieki Klāvs Sedlenieks un Agita Lūse sniedz vispārēju pārskatu par latviešu radniecības jēdzienu un tā līdzšinējo pētniecību.
Klāvs Sedlenieks, grāmatas Radniecība un valsts īstenošana mūsdienu Latvijā zinātniskais redaktors, RSU asociētais profesors: “Autora kolektīva veidotā grāmata vienlaikus atspoguļo gan divos pētniecības projektos paveikto, gan arī iezīmē nozīmīgu RSU sociālās antropoloģijas pašreizējās attīstības spektru. Grāmata sniedz nozīmīgu ieguldījumu valsts antropoloģiskajā izpētē un tās teorijas attīstībā. Latvijas mērogā tā uzskatāma par absolūtu celmlauzi sistemātiskā Latvijas radniecības izpētē, jo pētniecības gaitā tika atklāts, ka Latvijā šādu pētījumu līdz šim nav bijis par spīti tam, ka dažādiem ar radniecību un ģimeni saistītiem jautājumiem ir pievērsušies samērā daudzi autori.“
Savukārt nākamajās nodaļās radniecība tiek aplūkota no vēstures un tiesību zinātnes skatupunkta. Bez antropologiem grāmatas tapšanā tika pieaicināta arī vēsturniece Vija Stikāne un juriste Dita Plepa, kuru rakstos zināmā mērā tiek analizēts valsts veidotais juridiskais ietvars radniecības jautājumiem, tādējādi nostiprinot viedokli, ka mūsdienu Eiropā radniecība ir cieši saistīta ar valsti.
Noslēdzošajā rakstu grupā antropoloģiski analizēta radniecības nozīme valsts īstenošanā dažādās jomās mūsdienu Latvijā. Pētnieki Anna Žabicka, Kristīne Rolle, Andris Saulītis, Diāna Kišcenko un Andris Šuvajevs apskata dažādas valsts jomas un funkcijas, kuras ietekmē un kurās mijiedarbojas pieņemtās un valsts noteiktās radniecības formas, priekšstati un aizspriedumi.
Grāmata demonstrē, ka pretēji plaši izplatītajiem uzskatiem, valsts un radniecība gan vēsturiski, gan mūsdienās, kā Latvijā, tā citur pasaulē ir nevis savstarpēji konkurējošas sabiedrības organizācijas formas, bet gan drīzāk jāuzskata par vienas monētas divām pusēm.
Grāmatas idejiskās saknes meklējamas Latvijas Zinātnes padomes finansētā projekta Relate.lv, kas pētīja radniecības un valsts attiecības Latvijā, bet grāmatas noslēgums, teorētiskās domas attīstība un tekstu galējā apstrāde notika jau cita projekta Attiecības kustībā jeb (re)Moving Ties kontekstā.
rsu[pnkts]lvPapildu informācija
rsu [pts] lv
