RSU eksperts: Vai būtu jābaidās no 5G mobilo datu pārraides?

Superātrā mobilo sakaru tehnoloģijas 5G darba versija jeb prototips ir ienācis arī Latvijā, raisot daudz un plašas diskusijas. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūta direktors un asociētais profesors Ivars Vanadziņš, kurš pēc izglītības ir ārsts, skaidro, kas ir 5G mobilo datu pārraide un kāda ir tās ietekme uz cilvēka veselību.

Kas ir 5G? "5G nav nekas jauns. Katru brīdi mums visapkārt ir simtiem dažādu radiosignālu un radioviļņu. Atgādinot fizikas pamatprincipus, būtībā viss ir viļņi – gaisma, saules starojums, rentgens, mikroviļņu krāsns," skaidro asoc. prof. Vanadziņš. "Ja mēs runājam par 5G, tad tā ir mazliet citādāk izmantota esošā tehnoloģija."

Ar ko 5G atšķiras? "Salīdzinājumā ar pašlaik lietotajiem mobilajiem tālruņiem 5G būs atšķirīgs viļņu garums un frekvence, kurā signāls tiek pārraidīts. Un man kā ārstam, darba vides un vides speciālistam jāsaka: 5G, visticamāk, būs mazāk bīstams, jo izmantotais viļņu garums būs ārkārtīgi īss, bet frekvence ļoti augsta. Cilvēki, iespējams, līdz ar to baidās, ka vajadzēs daudz vairāk raidītāju. Ja kādreiz bija viena māja, uz kuras ir trīs lielas antenas, kas katra vērsta uz savu pusi un staro kaut kādu noteiktu jaudu, tagad būs mazas antenas ik pēc puskilometra ar daudz mazāku jaudu. Taču jauda, par kuru mēs runājam, droši vien būs zem procenta no pieļaujamās normas, tātad uzskatāma par relatīvi drošu."

Kā 5G ietekmēs veselību? "Būtu jāatceras, ka 5G viļņi izplatās tāpat kā tie, kuri rodas, kad iemetam dīķī akmentiņu. Jo mazāks akmentiņš, jo mazāki viļņi, īsāku gabaliņu izplatās un ātrāk pazūd. Elektromagnētiskais lauks ārkārtīgi strauji samazinās. Ja mēs sēžam virsū antenai vai esam tieši pie tās, ir liels starojums, bet, kad paejam no tās nost vienu metru, starojums varbūt ir 5 %, bet trīs metru attālumā tas jau ir 0,1 %. Tātad, ja mēs runājam par reālo ikdienu, cilvēki nekad nebūs metru no antenas. Arī pie 5G antenas starojuma līmenis ir zemāks nekā iepriekšējām tehnoloģijām."

Kad elektromagnētiskais starojums kaitē? Viss elektromagnētiskais starojums tiek iedalīts divās lielās grupās – jonizējošais un nejonizējošais. "Jonizējošais spēj izmainīt DNS cilvēka molekulā, un tas ir bīstams. Tāds ir rentgena starojums, saules radiācija, urāns, radons u. c. Savukārt viss pārējais ir nejonizējošais starojums, un tam nav pietiekami daudz jaudas, lai kaut ko būtiski izmainītu cilvēka šūnā. Tas ir infrasarkanais starojums, siltuma starojums, radiosignāls un arī 5G. Tātad varu tikai nomierināt, ka no medicīnas viedokļa bažu par 5G nav. Protams, jāatceras elementāra piesardzība un ražotāja prasības: nesēdēt virsū raidītājiem un neatrasties to tiešā tuvumā."