RSU padoms: Kā rīkoties, lai bērns nekļūtu datoratkarīgs?

Mūsdienās bez datora un interneta neiztikt. Tos izmantojam, mācoties valodas, plānojot ceļojumus, dibinot biznesa kontaktus utt. Problēma rodas tad, kad tiek pārkāpta trauslā robeža, kur beidzas datora lietošana un sākas atkarība no datora. Sākoties skolēnu brīvlaikam, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asistente un psiholoģe Aelita Vagale aktualizē jautājumu par to, kas ir datoratkarība un ko būtu vērts zināt vecākiem, lai viņu bērns pieaugušā vecumā nebūtu datoratkarīgs.

"Ja pieaugušais savā darba vietā sēž pie datora, mēs neteiksim, ka viņš ir datoratkarīgs, jo viņš datoru lieto mērķtiecīgi savam darbam. Problēmas sākas tad, kad viņam ir jāveic grūts un sarežģīts darbs, bet viņš ienirst interneta dzīlēs, lai atpūstos no šī darba, un viņa sērfošana internetā turpinās vairākas stundas. Kad darbinieks vakarā saprot, ka darbs galu galā nav paveikts, viņam ir tik slikti, ka, aizejot mājās, viņš nolemj uzlikt datorspēli un no šīm nepatīkamajām izjūtām aizbēgt. Šī ir tā trauslā robeža, kad cilvēks nespēj mērķtiecīgi veikt kādu darbu, bet sāk internetā meklēt atpūtu un pozitīvās emocijas. Tajā brīdī var runāt par to, ka tas ir nelāgs ieradums, kurš var pāraugt datoratkarībā, ja vien cilvēka personībā ir noteiktas iezīmes, kas neļauj risināt grūtības, bet liek bēgt no grūtībām.

Ja pieaugušais ar šo atkarību netraucē sev un tuviniekiem un ja šie viņa paradumi nerada nekādas negatīvas sekas, kuras, datoru lietojot, atkārtojas, viss ir kārtībā, bet brīdī, kad šīs sekas rodas, t. i., viņš saņem aizrādījumus darbā, mājās cilvēki ir neapmierināti tāpēc, ka viņš skatās datorekrānā, nevis ir kopā ar savējiem, taču viņš turpina sēdēt pie datora, un šīs sekas atkārtojas, mēs runājam par datoratkarību. Tā ir pārlieku liela aizraušanās ar kādu lietu un citu lietu ignorēšana," stāsta psiholoģe Aelita Vagale.

Datoratkarības pazīmes var būt pamanāmas jau bērna agrīnā vecumā. "Katrā vecumposmā bērnam ir savas vajadzības. Piemēram, bērnam līdz sešu gadu vecumam jāiegūst sociālās prasmes un jāspēj vadīt savas emocijas. Pētījumi pierāda, ka tie bērni, kuri šīs prasmes neapgūst, sāk meklēt emociju izlādi vai regulāciju datorā un biežāk kļūst datoratkarīgi. Tas nozīmē, ka maziem bērniem, kuriem vecāki nav piedāvājuši citus veidus, kā tikt galā ar emocijām, un nav devuši iespēju attīstīt sociālās prasmes, nedrīkstētu dot datoru, pirms šīs prasmes nav apgūtas. Un mazam bērnam, kurš ir aptuveni trīs līdz sešu gadu vecumā, pie datora būtu jābūt desmit, divdesmit minūtes vai maksimums pusstundu un ne vairāk, ja viņš vēl daļu laika pavada pie televizora ekrāna," par to, kā bērniem rodas datoratkarība, skaidro RSU asistente.

Pētījumi pierāda, ka lielāks risks kļūt datoratkarīgiem ir ekstravertiem cilvēkiem, kuri ir trauksmaini. "Viņi tajā, kas notiek internetā un datorā, meklē emocijas. Viņi nejūtas tik droši savā vidē, kur ir cilvēki. Piemēram, cilvēki, kuriem ir sociālā fobija, atrod draugus internetā, un kādu laiku tas viņiem kompensē dzīvo saskarsmi, bet patiesībā viņi šīs savas grūtības un problēmas padziļina. Tas nozīmē, ka vecākiem būtu jābūt tik redzīgiem, lai saprastu, ka viņa skolas vecuma bērnam, kurš ne visai labi jūtas skolas vidē, kuram ir grūti komunicēt un kurš ir trauksmains, datoru nedrīkstētu dot, pirms šīs problēmas nav mēģināts risināt savādāk, piemēram, izmantojot speciālista palīdzību."

Pusaudžu vecumā, kad bērni meklē domubiedru grupas, kļūst aktuālas tīkla spēles un sociālie tīkli, un pētījumi pierāda, ka tie bērni, kuri vairāk uzturas internetā, biežāk piedzīvo vardarbību internetā un paši kļūst vardarbīgi, un tas nozīmē, ka vecākiem atkal ir jābūt tik redzīgiem, ka viņi ar bērnu pārrunā droša interneta noteikumus un raugās, lai tie tiktu ievēroti.

"Galu galā visvairāk pētījumu pierāda – ja ģimenē ir atbalstoša vide un labas attiecības starp vecākiem, tas ir pilnīgi drošs aizsardzības faktors bērniem pret interneta vai datora atkarību. Datora laika ierobežojums ir līdzeklis, taču tas negarantē to, ka bērns nekļūs datoratkarīgs, ja ģimenē ir sliktas attiecības un bērns nesaņem atbalstu. Vainot bērnu vai pusaudzi tajā, ka viņam ir datoratkarība, būtu ļoti aplami. Vecākiem būtu jāpārskata savi paradumi un komunikācija ar bērniem un kopumā ģimenē," uzsver psiholoģe.

Ir pierādīts, ka bērniem, kuri ilgi uzturas pie datora, spēlē datorspēles vai atrodas sociālajos tīklos, ļoti bieži ir sliktāka garīgā veselība, t. i., vājākas sociālās prasmes un emociju regulācija, lielāka trauksmainība, un tas pieaugušā vecumā var radīt vēl lielākas problēmas.

Ir daži vienkārši noteikumi, kas vecākiem būtu jāievēro, lai viņu bērnu atrašanās pie datora būtu droša. "Tāpat kā bērnam pirms pusdienām neļaujam apēst kilogramu konfekšu, sakot, ka to varēsi darīt pēc pusdienām, būtu svarīgi saprast, kurā laikā bērns lieto datoru. Ja viņš ir izpildījis savus mājasdarbus, parunājies ar vecākiem utt., tad šis laiks pie datora neko sliktu viņam nenodarīs, taču, ja viņš būs izsalcis pēc uzmanības, bet tā vietā dabūs datoru, tad, protams, tas var pāraugt zināmās problēmās un vēlmē izolēties.

Bērna datorlaikam būtu jābūt "klase reiz desmit". Tas nozīmē – ja bērns ir ceturtajā klasē, viņam pie datora jābūt 40 minūtes. Un tikpat laika, cik bērns ir pie datora, viņam būtu jābūt svaigā gaisā vai kādās citās nodarbēs. Ja vecāki šo spēj ievērot, tad viņu bērna atrašanās pie datora ir diezgan droša," iedrošina RSU asistente un psiholoģe Aelita Vagale.