RSU supervīzijas studenti: vairāk ne vienmēr ir labāk!
“Ar vienu šāvienu – divi zaķi jeb ieguvums ir divpusējs,” stāstot par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Karjeras centra piedāvātajām maģistra programmas Supervīzija studentu sniegtajām konsultācijām, saka centra karjeras konsultante Baiba Prauliņa. Pirmkārt, ieguvums ir pedagogiem un mediķiem, kuriem ikdiena ir pakļauta stresam un intensīvā darba dēļ pandēmijas apstākļos draud izdegšana. Viņi attālināto bezmaksas konsultāciju laikā saņem atbalstu un padomus, kas ļauj rūpīgi izvērtēt esošo situāciju un iespējams veikt izmaiņas savā dienas kārtībā vai secinājumos, lai atgūtu spēkus un garīgo līdzsvaru. Otrkārt, ieguvēji ir paši supervīzijas studiju programmas maģistranti, kuriem šajā laikā ir sarežģīti atrast prakses iespējas.
Līna Horoško ir viena no studentēm, kuras konsultēja pedagogus attālināti. Galvenā aktualitāte supervīzijā ir izdegšana un tās risku mazināšana. Līna stāsta, ka īpaši bīstama ir nespēja pateikt “nē” apstākļos, kad darba diena ir pārsātināta.
Skolotāji bieži vēlas būt perfekti, tomēr jāatceras, ka “vairāk” ne vienmēr ir “labāk”, it īpaši, ja aizmirsts par personīgās dzīves un darba balansu, par pauzēm darba laikā un par sevi kopumā.
Tādā gadījumā darba rezultāts var nebūt cerētais, kaut arī būs ieguldītas neskaitāmas stundas. Līna saka, ka iezīmējas komunikācijas problēmas, piemēram, starp skolotājiem un skolu direktoriem. Ne visi skolotāji spēj efektīvi pielāgoties jaunajiem darba apstākļiem, bieži vien baidās vai nevēlas to pārrunāt ar skolas direktoru, kurš savukārt domā, ka skolotāji ir norobežojušies un nevēlas komunicēt. Šādos gadījumos supervizors palīdz atrast problēmas kodolu un rosina meklēt produktīvus risinājumus.
Supervīzijas studente Līga Vaite uzsver novērtējuma nozīmi pedagogu darbā.
Uzslava, atzinība vai pozitīvs darba novērtējums ir pietrūcis vairākiem pedagogiem, ar kuriem bijusi saruna konsultāciju laikā.
“Bieži svarīgi ir būt šeit un tagad, nevis pārdzīvot pagātnes notikumus un baidīties no nākotnes,” uzskata Līga.
Studente Marta Brakmane, kura arī novērojusi to, ka pedagogi bieži vien jūtas nesadzirdēti, stāsta šādu piemēru. Skolotājam tiek uzdots sagatavot stundu materiālu atbilstīgi kompetencēs balstītajai pieejai. Lai to paveiktu, šis materiāls jāsaskaņo ar kolēģiem. Tiek izsūtīti e-pasti, tomēr skolotājai ilgākā laika periodā tā arī neizdodas saņemt atbildes. Tas izraisa arvien lielākas dusmas un neapmierinātību, kaut risinājums ir pavisam vienkāršs. Šajā gadījumā vaina meklējama izvēlētajā komunikācijas formā. Ne visi ir gatavi ātri atbildēt uz e-pastiem, tāpēc pieejamākais un ātrākais risinājums būtu bijusi ziņa aplikācijā WhatsApp.
Studente arī uzsver, ka svarīgi ir labāk sevi iepazīt un spēt atbalstīt tos kolēģus, no kuriem paši sagaidām palīdzību.
RSU supervīzijas programmas studentes ir saņēmušas vairākas pateicības. Kādā ir teikts: “Pēc sarunas secināju, ka spēju atkal ieraudzīt lietas ar skaidru redzējumu un pieņemt pareizos lēmumus. Balstījos uz savu vainu, neprofesionalitāti, bet pēc šīs sarunas sapratu, ka cita cilvēka atbildība nav mana atbildība. Profesionālā izdegšana nav mans vājums, bet gan mana limita izsmelšana, pēc kura nespēju atgūties. Tas dod spēku pastāvēt par sevi un sevi nesadedzināt līdz spēka izsīkumam. Stundu laikā ieguvu atbildes par sev svarīgiem lēmumiem.”
Cita e-pasta autore uzrunā savu konsultanti: “Tu radīji drošu, uzticēšanās pilnu atmosfēru, lai atklāti un patiesi varu runāt par savām problēmām, un tavi precīzi mērķētie jautājumi lieliski atspoguļoja to problēmas pusi, kuru līdz šim nebiju apzinājusies. Ieraudzīju plašākas iespējas, kā izdegšanas simptomus atpazīt un mainīt savu reakciju, lai tos mazinātu.”
RSU studiju programmas Supervīzija vadītāja Baiba Pumpiņa uzskata, ka prakse ir būtiska studiju procesa sastāvdaļa, kas ļauj attīstīt profesionālai darbībai nepieciešamās prasmes un pilnveido izpratni par noteiktas profesionālās vides specifiku, tās supervīziju vajadzībām.
“Priecājos, ka pieprasījums pēc supervīzijas ir tik liels. Tas liecina, ka palīdzošo profesiju pārstāvji meklē risinājumus, izprot nepieciešamību rūpēties par sevi, savas profesionālās vides pilnveidošanu,” uzsver studiju programmas vadītāja.
Īpašu pateicību B. Pumpiņa izsaka studiju programmas otrā kursa maģistrantiem, kuri izprotot izglītības vides izaicinājumus Covid-19 pandēmijas laikā, piedāvāja šo iniciatīvu, brīvprātīgi veltot savu laiku, zināšanas un pieredzi, lai sniegtu atbalstu pedagogiem.
