RSU video: Starp Krieviju un NATO – jaunās Valsts aizsardzības koncepcijas vērtējums Rīgas Stradiņa universitātes ārpolitikas eksperta skatījumā
Otrdien, 24. maijā, Ministru kabineta sēdē tiek izskatīta jaunā "Valsts aizsardzības koncepcija", kas iezīmē Latvijas aizsardzības sektora potenciālu un prioritātes nākamajiem četriem gadiem. To, kā šis militārais dokuments atbilst jaunajiem ģeopolitiskajiem apstākļiem, kas tajā pozitīvs un kas nav pietiekami akcentēts, vērtē Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docents Māris Andžāns.
Jaunā aizsardzības koncepcija ir lielākoties Krievijas draudiem veltīts dokuments, komentē M. Andžāns, norādot, ka 2012. gadā pieņemtajā koncepcijā, kas ir spēkā patlaban, Krievija minēta trīs reizes, kamēr jaunajā dokumentā Latvijas kaimiņvalsts minēta jau 20 reizes.
Pozitīvi, ka jaunajā dokumentā iezīmējas stingrāka nostāja attiecībā uz kodolieročiem. "Tiek skaidri norādīts, ka Latvijas interesēs ir NATO alianses ietvaros saglabāt kodolarsenālu Eiropā. Pretējā gadījumā Krievijai izdodas veidot informatīvo fonu, kas rada iespaidu, ka tā ir teju vienīgā kodolvalsts pasaulē," uz NATO spējām līdzsvarot kodoldraudus norāda M. Andžāns.
Kā koncepcijas mīnusu ārpolitikas eksperts izceļ iztrūkstošo diskusiju par obligātā militārā dienesta atjaunošanu, kas nepieciešamības gadījumā ļautu valsts aizsardzībai piesaistīt daudz lielāku skaitu cilvēku. Kamēr Igaunijā obligātais militārais dienests pastāv un arī Lietuva nolēmusi to atjaunot, Latvijā nav pat diskusijas par šo jautājumu. Arī finansējums aizsardzības jomai vēl nav sasniedzis 2 % no IKP, kas bieži tiek kritizēts no ārvalstu ekspertu puses, lai gan tiešā veidā šī koncepcija to nerisinās.
Tāpat ir mazliet savādi raudzīties uz to, ka pie karavīru skaita tiek piesaistīti 8000 zemessargi, lai gan jau iepriekš no valsts aizsardzības nozares amatpersonām izskanējis, ka nav jau īsti skaidrs, cik mums to zemessargu īsti ir, un ka aktīvo zemessargu, visticamāk, ir daudz mazāk. Reizēm šķiet, ka valsts aizsardzības spējas attiecībā uz cilvēkresursiem un gribasspēku ir mazliet pārspīlētas. Būtu labi tālāk arī diskusijās Saeimā mazliet objektīvāk raudzīties uz faktisko situāciju.
Eksperts arī norāda, ka aizsardzības koncepcijā nāktos likt lielāku akcentu uz solidaritātes izrādīšanu pret citām NATO dalībvalstīm, palīdzot tām misijās, kas saistītas ar civilām un – īpaši – militārām krīzēm. Šādi Latvija radītu apstākļus, kas palīdzētu panākt lielāku un pastāvīgāku ārvalstu bruņoto spēku klātbūtni valstī.
Jaunās "Valsts aizsardzības koncepcijas" projekts ir pieejams Ministru kabineta mājaslapā.
Papildu informācijai:
rsu [pts] lv
