Vai ārvalstu medicīnas studenti samazina Latvijas valsts budžeta medicīnas studentu mācību kvalitāti?
Pēdējā laikā parādījies viedoklis, ka ārvalstu studenti programmās Medicīna un Zobārstniecība būtiski samazina vietējo studentu mācību kvalitāti, tāpēc to skaits esot jāierobežo. Viedoklis pausts arī Veselības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumā Augstskolu likuma grozījumiem, kas paredz kontrolēt uzņemamo ārvalstu studentu skaitu medicīnas studiju programmās.
Apgalvojumam, ka intensīvā veselības aprūpes studentu plūsma it kā izsmeļot lielo Rīgas slimnīcu kapacitāti, nav pamata. Varbūt tā bija problēma pirms pieciem sešiem gadiem, taču pēdējo gadu laikā sistēma ir ievērojami mainījusies – notiek klīnisko studiju procesu decentralizācija uz reģionālajām slimnīcām, privātajām ārstniecības iestādēm un ārvalstu sadarbības klīnikām, kas ir atvērtas konstruktīvai sadarbībai. Latvijas lielākā vērtība ir cilvēku intelekts. Rīgas Stradiņa universitātei (RSU) kopumā ir līgumi ar 235 ārstniecības iestādēm studējošo praktisko iemaņu nodrošināšanai. Ja nogremdēsim augstākās izglītības eksportu, tad nogremdēsim Latvijas starptautisko reputāciju, simtiem vērtīgu darbavietu un būtisku pienesumu Latvijas iekšzemes kopproduktam (IKP). Tas ir īpaši svarīgi Covid-19 pandēmijas radīto ekonomisko problēmu apstākļos.
Politiķu publiski paustie aicinājumi ierobežot uzņemamo ārvalstu studentu skaitu ir pretrunā ar augstskolu autonomiju un Latvijas valsts attīstības plāniem, kas paredz eksporta palielināšanu. Jaunajās Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai norādīts, ka kvalitatīvu studiju programmu piedāvāšana Eiropas Savienības valodās ir nosacījums sekmīgai izglītības internacionalizācijai. Tas ļaus vēl vairāk piesaistīt ārvalstu studentus, pasniedzējus un zinātniekus.
Ārvalstu studentu piesaiste ir RSU smaga darba rezultāts 25 gadu garumā. Šis rezultāts ir novērtēts ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras eksporta balvu Latvji, brauciet jūriņā!, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Ekonomikas ministrijas balvu Eksporta čempions, kā arī ar eksporta atbalsta kustības The Red Jackets balvu.
Rezultātā RSU ir izdevies piesaistīt ārvalstu studentus no Vācijas (45 % no visiem RSU ārvalstu studentiem), Skandināvijas (40 %), kā arī no Itālijas, Francijas, Izraēlas, ASV, Kanādas u. c. Studētgribētāju skaits no ārvalstīm ir četras reizes lielāks nekā RSU iespējas. Uzņemti tiek paši labākie. Tas apliecina RSU studiju programmu kvalitāti un starptautisko reputāciju medicīnas izglītībā Eiropā un citviet pasaulē. Trešo pasaules valstu studējošo īpatsvars ir samazinājies līdz 10 %.
Ārvalstu studentu piesaiste ir ārkārtīgi nozīmīgs solis tautsaimniecības attīstībā. Domnīcas Certus pētījumā par RSU ieguldījumu augstākās izglītības eksportā un tautsaimniecības attīstībā ir secināts, ka RSU augstākās izglītības eksports 2020. gadā sniedzis tiešo pienesumu Latvijas ekonomikai 49,6 milj. eiro apmērā un netiešo pienesumu IKP 46,6 milj. eiro apmērā, palielinot Latvijas IKP kopumā par 96,2 milj. eiro. Domnīca secināja, ka no 2021. līdz 2024. gadam, pateicoties RSU augstākās izglītības pakalpojumu eksportam, Latvijas ekonomika papildus iegūs 438 milj. eiro.
Ārvalstu studenti ir augstskolu attīstības stūrakmens, jo valsts piešķirtais finansējums augstskolām joprojām nav pietiekams. Pateicoties ārvalstu studentu finansējumam, RSU ir attīstīti medicīnas un zobārstniecības izglītības simulāciju centri, uzlabota studiju programmu kvalitāte, pilnveidotas pasniedzēju angļu valodas prasmes, renovēta un attīstīta studiju infrastruktūra, palielinātas pasniedzēju algas un piesaistīti viesprofesori no ārvalstīm, maksājot viņiem Eiropā konkurētspējīgu atalgojumu. Ārvalstu viesprofesoru īpatsvars sastāda aptuveni 20 % no kopējā universitātes docētāju skaita. RSU ir arī izveidojusi klīnisko studiju centrus ārvalstīs – četrus Vācijā, pa vienam Itālijā un Izraēlā. Nākotnē tāds tiek plānots arī Skandināvijas valstīs. Tas nodrošina ārvalstu studentiem klīniskās apmācības iespējas viņu mītnes zemēs. Vēl jo vairāk – RSU spēj nodrošināt praktiskās apmācības pie partneriem ārvalstīs arī Covid-19 periodā, kad vairāk nekā 150 studējošo īstenoja prakses ārvalstu slimnīcās. Turklāt 15–20 % no RSU ārvalstu studentiem pēc teorētisko kursu apguves turpina mācības universitātēs savās mītnes zemēs.
Jāņem arī vērā, ka augstskolu internacionalizācija un reputācija ir būtisks kritērijs starptautiskajos augstskolu reitingos. Jo plašāka ir augstskolu starptautiskā sadarbība un studiju programmu piedāvājums angļu valodā, jo augstāku vietu var iegūt prestižajos reitingos.
Šobrīd nav saprotams, kāpēc tiek ierobežota ārvalstu studentu uzņemšana studiju programmās Medicīna un Zobārstniecība. Tas graus Latvijas tautsaimniecību un ierobežos universitāšu spēju progresēt starptautiskajos augstskolu reitingos.
Papildu informācijai
