Veikts unikāls sociālatropoloģisks pētījums par mobilo tālruņu „sociālo dzīvi” Latvijā
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sociālantropoloģijas pētnieku grupa sadarbībā ar SIA „Latvijas Mobilais Telefons” (LMT) veikuši pētījumu „Tālruņa sociālā dzīve”. Projekta mērķis bija izpētīt mobilo telefonu lietojuma sociālos aspektus un to lomu mobilo tehnoloģiju izplatībā.
Pētījums veikts laika posmā no 2013. gada jūnija līdz 2014. gada februārim – tā laikā pieci pētnieki pētīja Latvijas iedzīvotāju tālruņu lietošanas paradumus un veica eksperimentu pansionātā. Projekts ir unikāls mēģinājums analizēt mobilo telefonu vietu mūsdienu cilvēku dzīvē Latvijā.
„Mēs varam pieņemt, ka mobilais telefons ir tikai priekšmets, taču, ja iedziļinās telefona izmantošanas paradumos un attieksmē pret šo it kā ikdienā ierasto, nepārtraukti blakusesošo lietu, mēs varam ļoti daudz pateikt par veidu, kā funkcionē mūsu sabiedrība, kādas tā veido vērtības un attiecības. Pētījuma gaitā mēģinājām paraudzīties uz mobilo telefonu ne tikai kā uz objektu, kuru cilvēki izmanto savu vajadzību apmierināšanai, bet arī uz to, kā mobilais telefons iegūst pats savu dzīvi un dzīvesstāstu,” norāda RSU sociālantropoloģijas maģistra studiju programmas izveidotājs Klāvs Sedlenieks.
Mūsdienu tālrunis joprojām saglabājis savu nosaukumu, bet līdz ar viedtālruņu ienākšanu tā funkcijas ir daudz vairāk paplašinātas, sarunām reizēm atvirzoties pat otrajā plānā.
„Pētījums ir atspēkojis mītu par modernajām tehnoloģijām kā sarežģītu un neizprotamu procesu. Jau darbā ar klientiem secinām, ka viedtālruņi un planšetes bieži ir pirmā vieta, kur iepazīstas ar interneta iespējām. Ja vien pārvar bailes un aizspriedumus, ka tas ir sarežģīti, tad tā ir lieliska iespēja biežāk sazināties ar līdzcilvēkiem un sekot līdzi viņu dzīves gaitām sociālajos tīklos. Paši pansionāta iedzīvotāji, kas pirmo reizi saskārās ar viedtālruni, atzina, ka tā ir arī lieliska iespēja, kā vingrināt prātu,” atzīst LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis.
Pētījums sastāvēja no trīs savā starpā saistītām aktivitātēm: 1) telefonu dzīvesstāstiem, kuros pētnieki intervēja dažādus cilvēkus par viņu attiecībām ar telefonu un telefonu lomu viņu dzīvē; 2) etnogrāfiskā pētījuma un eksperimenta veco ļaužu pansionātā, kura ietvaros septiņi seniori vairāk nekā pusgadu lietoja viedtālruņus, bet pētnieki centās dokumentēt šo iepazīšanās procesu; 3) autoetnogrāfijām, kuras tapa, balstoties uz pētnieku pašu novērojumiem attiecībā uz savu pieredzi, pirmo reizi sastopoties ar līdz šim nepazīstamu viedtālruņa modeli.
Papildu informācijai:
rsu [pts] lv
