Bibliotēkas vēsture

2021. gada novembrī  KM Akreditācijas komisija RSU Bibliotēku atkārtoti uz pieciem gadiem akreditē kā valsts nozīmes bibliotēku.

Bibliotēkas mājaslapā izveidota sadaļa Atbalsts pētniecībai.

Bibliotēka vada darba grupu RSU Institucionālā atvērtās piekļuves e-resursu repozitorija vadlīniju izstrādei.

Bibliotēka uzsāk darbu ar RSU zinātniskās darbības informācijas sistēmu (ZDIS) Pure — pētniecības informācijas pārvaldības sistēmu.

Bibliotēkas sistēmu administrators uzsāk administrēt RSU Institucionālo atvērtās piekļuves e-resursu repozitoriju.

Bibliotēka uzsāk vadīt darba grupas trīs nozīmīgu RSU dokumentu izstrādei: RSU atvērtās piekļuves politika, RSU  institucionālā atvērtās piekļuves repozitorija politika, RSU zinātniskās publicēšanās vadlīnijas (dokumenti apstiprināti 2020. un 2021.gadā).

Sadarbībā ar Eiropas Komisiju RSU izveidots Eiropas Dokumentācijas centrs (EDC), tas atrodas bibliotēkas telpās. Publikācijas ir pieejamas līdzņemšanai, kā arī lasīšanai uz vietas. Tās bez maksas iespējams pasūtīt arī Eiropas Savienības Publikāciju birojā. Informācija par Eiropas Komisijas un tās pārstāvniecības Latvijā pieņemtajiem lēmumiem pieejama EDC Facebook lapā.

Ieviesta informācijas meklēšanas sistēma Primo, kas nodrošina vienotu piekļuvi bibliotēkas katalogam, datubāzēm un brīvpieejas resursiem.

2. septembrī pēc telpu renovācijas 1. stāvā atklāts Brīvpieejas abonements, telpas individuālajam un grupu darbam.

2016. gada novembrī  KM Akreditācijas komisija bibliotēku atkārtoti uz pieciem gadiem akreditē kā valsts nozīmes bibliotēku (viena no septiņām valstī) līdz 2021. gadam.

2015

4. maijā Bibliotēkas direktorei Inārai Aplokai par nozīmīgu veikumu RSU bibliotēkas attīstībā un darba organizācijā piešķirts valsts augstākais apbalvojums – Atzinības krusts.

2013

4. februārī sāk darbu jaunā bibliotēkas filiāle RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā Anniņmuižas bulvārī 26a Rīgā. Filiāle slēgta ar 2024. gada vasaru.

2012

Kampaņā Uzslavē labu servisu! no visām universitātes struktūrvienībām, kas piedalījās šajā akcijā, visvairāk uzslavu saņēma bibliotēka, tāpēc universitātei izsniegtais atzinības raksts tika nodots bibliotēkai.

Bibliotēka saņem RSU Studējošo pašpārvaldes Gada balvu.

2011

1. jūnijā RSU bibliotēkai tiek pievienota Sarkanā Krusta medicīnas koledžas bibliotēka (RSU Senāta lēmums no 2011. gada 19. aprīļa). Koledžas bibliotēkas funkcijas pilda un ar literatūru, informācijas resursiem un pakalpojumiem koledžas akadēmisko personālu un studējošos nodrošina RSU bibliotēkas Informācijas centrs Latvijas veselības aprūpes speciālistiem (ICLVAS).

2010

29. novembrī notiek RSU bibliotēkas reakreditācija un tai atkārtoti tiek piešķirts valsts nozīmes bibliotēkas statuss. RSU Bibliotēkas struktūrā tiek iekļauta Liepājas medicīnas koledžas bibliotēka un izveidota RSU Liepājas filiāles bibliotēka (RSU Senāta lēmums no 28.09.2010).

2009

No 1. novembra RSU bibliotēkai ir jauna struktūrvienība Šarlotes ielā 1b – Informācijas centrs Latvijas veselības aprūpes speciālistiem, kas darbojas bijušās v/a „Latvijas Medicīnas bibliotēka" telpās. Saskaņā ar LR Ministru kabineta 2009. gada 17. augusta rīkojumu Nr. 561 „Par valsts aģentūras "Latvijas Medicīnas bibliotēka" reorganizāciju" no 2009. gada 1. oktobra tā tika reorganizēta un nodota Rīgas Stradiņa universitātei. RSU Senāta prezidija 2009. gada 29. septembra sēdē tika pieņemts lēmums, ka no 2009. gada 1. novembra „Latvijas Medicīnas bibliotēka" beidz pastāvēt kā atsevišķa iestāde un tiek pārveidota par RSU Bibliotēkas struktūrvienību. RSU bibliotēka kļūst par valsts galveno medicīnas nozares bibliotēku.

2006

5. aprīlī Latvijas RSU bibliotēkas direktorei Inārai Aplokai par mērķtiecīgu veikumu bibliotēkas darba attīstībā un informācijas pakalpojumu pilnveidošanā tika pasniegta LR Kultūras ministrijas prēmija bibliotēku, muzeju un tautas mākslas nozarē.

2005

Aprīlī bibliotēkā uzsākta automatizētā literatūras izsniegšana un saņemšana (Mācību literatūras abonementā). RSU bibliotēka ir akreditēta un tai piešķirts valsts nozīmes bibliotēkas statuss 9. septembrī ar RSU Bibliotēkas resursiem un pakalpojumiem iepazinās KM Latvijas Bibliotēku padomes Bibliotēku akreditācijas komisija. Latvijas Bibliotēku padomes 2005. gada 20. septembra sēdē tika apstiprināts LBP Bibliotēku akreditācijas komisijas atzinums par Rīgas Stradiņa universitātes bibliotēkas akreditāciju un tās atbilstību valsts nozīmes bibliotēkas statusam (LR Kultūras ministrijas Akreditācijas apliecība Nr. 7., 26.09.2005).

2004

15. janvārī Rīgas Stradiņa universitātes bibliotēka reģistrēta LR Kultūras ministrijas Bibliotēku reģistrā. Reģ. apliecība Nr. 523, reģ. Nr. BLB0523. Īpaši aktīva sadarbība ar English Speaking Union (ESU) pārstāvniecību Latvijā (uzsākta 2001.gadā). Saņemto dāvinājumu kopsumma – 7558,95 Ls. Pēdējā – lielākajā dāvinājumā iekļauta daiļliteratūra un daudz angļu valodas apguves materiālu. Gada nogalē tiek parakstīts līgums un PVO Dokumentācijas un informācijas centrs Latvijā, kas ir RSU bibliotēkas struktūrvienība, oficiāli iegūst PVO depozitārija bibliotēkas Latvijā statusu. LATLIBNET projekta bibliotēkas (tostarp RSU bibliotēka) iesaistās VVBIS (Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma) projektā.

2002

Lasītāju skaits – 4036, darbinieki – 32, fonds – 316511 vienības. Mainīts nosaukums uz Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) bibliotēku. Bibliotēka aktīvi iesaistās kvalitātes vadības sistēmas ieviešanas darbā RSU (standarti LVS EN ISO 9001:2000 un LVS EN 45013:1989).

2001

Pirmo projekta LATLIBNET bibliotēku Vienoto lasītāja karti saņem AML profesors, AML bibliotēkas konsultants Haralds Voskis.

2000

24. martā bibliotēku kopkataloga atklāšana Latvijas Nacionālajā bibliotekā. Pirmais sagatavotais un nolasītais referāts 8. Starptautiskajā Medicīnas bibliotēku kongresā Londonā (arī EAHIL 7. konference jūlijā).

1999

Lai uzlabotu informācijas ieguves un apmaiņas ātrumu bibliotēkā, tiek uzstādīts jauns, jaudīgāks (2 Mb/sek) radiolinks visai augstskolai no projekta LATLIBNET līdzekļiem. Projekta ietvaros tiek saņemti arī 30 datori, printeri u.c. tehnika jauno informācijas tehnoloģiju nodrošināšanai bibliotēkā. PVO Dokumentācijas un informācijas centra prezentācija.

1998

Septembrī atklāts bibliotēkas Informācijas centrs (IC). Informācijas centrā atrod mājvietu Pasaules Veselības Organizācijas (PVO) Dokumentācijas un informācijas centrs Latvijā. Oktobrī bibliotēka valsts vienotā bibliotēku informācijas tīkla "LATLIBNET" projekta ietvaros uzsāk darbu pie jaunas bibliotēku informācijas sistēmas ALEPH-500 (Automated Library Expendable Program) (tiek lietota apm. 500 bibliotēkās 40 pasaules valstīs) ieviešanas. Sistēmai jānodrošina Latvijas bibliotēku kopkataloga un Vienotās lasītāju datubāzes (VLDB) izveide, Vienotās lasītāja kartes ieviešana, kā arī informācijas apmaiņas iespējas akadēmiskajās bibliotēkās.

1997

Izveidota bibliotēkas mājaslapa internetā (trešā aiz Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas un Rīgas Tehniskās universitātes zinātniskās bibliotēkas).

1996

Bibliotēka iestājas EAHIL (European Association for Health Information and Libraries) kā institucionāls biedrs. Bibliotēka sāk darbību ilgtermiņa valsts nozīmes projektā LATLIBNET kopā ar vēl 7 lielākajām Latvijas bibliotēkām. Projekta mērķis – izveidot vienotu bibliotēku informācijas tīklu valstī.

1995

Bibliotēka kļūst par Britu Medicīnas asociācijas (BMA) bibliotēkas institucionālo biedru (INST 838). Īpaša sadarbība fotokopiju jomā. Nodibināts bibliotēkas "Lasītāju klubiņš".

1994

Pirmais bibliotēkas projekts Sorosa fondam. Iegūts interneta pieslēgums (radiolinks) bibliotēkai un visai augstskolai un pirmās CD-ROM datu bāzes. Pirmā piedalīšanās starptautiska mēroga konferencē Oslo (EAHIL 4. konference). Bibliotēka kļūst par jaundibinātās Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācijas (LATABA) biedru.

1993

Uzsākta bibliotēkas datorizācija (trešā bibliotēka Latvijā), ieviešot Latvijā izveidoto bibliogrāfiskās informācijas sistēmu ALISE (Advanced Library Information Service).

1992

Bibliotēkā pirmais dators (programma grāmatu komplektēšanai un kataloģizācijai – Compas). Atvērta bibliotēkas filiāle AML klīnikā Linezers (ļoti drīz pārveidojusies par patstāvīgu klīnikas bibliotēku).

1990

Mainīts nosaukums uz Latvijas Medicīnas akadēmijas (AML = Academia Medicinae Latviensis) bibliotēku. Rudenī uzsāk mācības pirmie ārzemju studenti.

1988

Bibliotēka pārceļas uz jaunuzcelto RMI ēku Dzirciema ielā 16 (arhitekts – V. Čikste, interjeristi – D. Mote un V. Vilks). Paliek tikai viena filiāle – Mārupes ielā 17.

1980

Atvērtas divas jaunas filiāles: Nr. 2 – bibliotēka stomatologiem Dzirciema ielā 20 un Nr. 3 – Anatomikumā (Kronvalda bulv. 9), kur pieejamas mācību grāmatas jaunākajiem kursiem.

60./70. gadi

Bibliotēkai viena filiāle studentu dienesta viesnīcā – Mārupes ielā 17. 59 katedru un laboratoriju (uz sabiedriskiem pārvaldes principiem) bibliotēkas filiāles. Bibliotēkā darbojas Starpbibliotēku abonements.

1951

Lasītāju skaits – 782, divas štata vienības, fonds – 25 304 vienības.

1950

Decembra vidū uz Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes bibliotēkas fonda bāzes, fakultātei atdaloties no universitātes un nodibinoties Rīgas Medicīnas institūtam (RMI), izveidojas Rīgas Medicīnas institūta bibliotēka. Pirmā bibliotekāre Auguste Labane. Adrese: Padomju (tagad Basteja) bulvāris 12, dz. 5, bijušā namīpašnieka Kristapa Morberga (1844–1928) personīgais dzīvoklis.