Komunikācijas teorijas un pētniecības metodoloģijas aktuālie jautājumi

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts

Kursa apraksta versija:3.00

Kursa apraksta apstiprināšanas datums:14.08.2023 08:53:03

Par studiju kursu
Kursa kods:		DN_201			LKI līmenis:		8. līmenis
Kredītpunkti:		4.00			ECTS:		6.00
Zinātnes nozare:		Komunikācijas zinātne; Komunikācijas teorija			Mērķauditorija:		Informācijas un komunikācijas zinātne; Komunikācijas zinātne
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:		Sergejs Kruks
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:		Doktorantūras nodaļa
Struktūrvienības vadītājs:
Kontaktinformācija:		Rīga, Dzirciema iela 16, dnrsu[pnkts]lv, +371 67409120
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)		8	Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)			2	Kopā lekciju kontaktstundas		16
Nodarbības (skaits)		8	Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)			2	Kopā nodarbību kontaktstundas		16
Kopā kontaktstundas									32
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Apgūti filozofijas, socioloģijas, kvantitatīvo un kvalitatīvo pētījumu metodoloģijas kursi.
Mērķis:
Iepazīt studējošos ar jaunākām tendencēm komunikācijas teorijās un pētniecības metodoloģijā, sekmēt jauno teorētisko un metodoloģisko atziņu integrēšanu promocijas darba izstrādē attiecīgajā apakšnozarē.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.	Tēma				Īstenošanas forma		Skaits	Norises vieta
1	Demokrātijas un politiskās komunikācijas teorētiskie modeļi				Lekcijas		1.00	auditorija
					Nodarbības		1.00	auditorija
2	Apspriešanas demokrātija				Lekcijas		1.00	auditorija
					Nodarbības		1.00	auditorija
3	Manipulatīva komunikācijā: populisms un dezinformācija				Lekcijas		1.00	auditorija
					Nodarbības		1.00	auditorija
4	Mediju efekti: teorijas un pētniecības metodoloģija				Lekcijas		1.00	auditorija
					Nodarbības		1.00	auditorija
5	Aktīvās auditorijas, vēstījumu dekodēšana un atgriezeniskā saite				Lekcijas		1.00	auditorija
					Nodarbības		1.00	auditorija
6	Veselības komunikācija: starppersonu un digitālā pieeja				Lekcijas		1.00	auditorija
					Nodarbības		1.00	auditorija
7	Multimodalitāte: teorija un pētniecība				Lekcijas		1.00	auditorija
					Nodarbības		1.00	auditorija
8	Valodas korpuss un diskursa analīze				Lekcijas		1.00	auditorija
					Nodarbības		1.00	auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
Literatūras analīze un apkopošana, prezentāciju sagatavošana, diskusiju materiālu sagatavošana semināriem, individuālais projekts. Pēc studiju kursa beigām, RSU studējošo portālā aizpildīt studiju kursa novērtējuma anketu.
Vērtēšanas kritēriji:
Sagatavoti un prezentēti divi referāti; patstāvīgais darbs.
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):		Eksāmens (Rakstisks)
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):
Studiju rezultāti
Zināšanas:		Pēc kursa apguves studējošais pārzinās mūsdienu komunikācijas teorētiskās paradigmas un pētniecības metodes.
Prasmes:		Spēj analizēt, kritiski izvērtēt un interpretēt komunikācijas fenomenus dažādās teorētiskajās paradigmās.
Kompetences:		Spēj kritiski izvērtēt, salīdzināt, pielietot un attīstīt teorētiskās paradigmas akadēmiskajās publikācijās, promocijas darbā, praktiski pielietojamā pētniecībā un publiskajā komunikācijā ar nozares pārstāvjiem, politikas veidotājiem un plašāku auditoriju.
Bibliogrāfija
Nr.	Atsauce
Obligātā literatūra
1	Habermas, J. (1992). The Structural Transformation of the Public Sphere. Cambridge, MA: MIT Press.
2	Habermas, J. (1992). Further Reflections on the Public Sphere. In C. Calhoun (Ed.), Habermas and the Public Sphere (pp. 421–461). Cambridge, MA: MIT Press.
3	Rawls, J. (1999). A Theory of Justice (Revised ed.). Cambridge, MA: Harvard University Press.
4	Rawls, J. (2001). Justice as Fairness: A Restatement. Cambridge, MA: The Belknap Press.
5	Rawls, J. (2005). Political Liberalism (Expanded ed.). New York: Columbia University Press.
6	Oliver, M. B., Raney, A. A., Bryant, J. (eds). (2019). Media Effects. Advances in Theory and Research. London: Routledge.
7	Jensen, Klaus Bruhn. (2021). A Theory of Communication and Justice. London: Routledge.
8	Lewis, Belinda and Jeff Lewis. (2015). Health Communication. A Media and Cultural Studies Approach. London: Macmillan.
9	O'Hair, Dan. (2018). Risk and Health Communication in an Evolving Media Environment. London: Routledge.
10	Mitu, Bianca and Valentina Marinescu. (eds.) (2016). The Power of the Media in Health Communication. London: Routledge.
11	Iedema, Rick. (ed) (2007). The Discourse of Hospital Communication. Tracing Complexities in Contemporary Health Care Organizations. London: Palgrave.
12	Egbert, Jesse and Paul Baker. (2020). Using Corpus Methods to Triangulate Linguistic Analysis. London: Routledge.
13	Baker, Paul and Tony McEnery. (eds) (2015). Corpora and Discourse Studies. Integrating Discourse and Corpora. London: Palgrave.
14	Skulte, I., Kozlovs, N. (2018). Depoliticization of the Saeima Debates: Loosing the Gist of ‘Welfare’. In S. Kruk (ed.) Pluralism Anxiety. Riga: RSU.
15	Kruks, S., Skulte, I. (2016). „Politikas izzušana Saeimas diskursā”, Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis 3:49-56. (latviešu plūsmai)
16	Darģis, R., Rābante-Buša, G., Auziņa, I., Kruks,S. (2016). „ParliSearch – a system for large text corpus discourse analysis”. Pp. 115-121 in I. Skadiņa, R. Rozis (eds) Human Language Technologies – The Baltic Perspective. IOS Press.
17	Van Dijk, T. (2014). Discourse as Knowledge. A Sociocognitive Approach. Cambridge: Cambridge University Press.
18	Caple, H., Changpeng, H., Bednarek, M. (2020). Multimodal News Analysis Across Cultures. Cambridge University Press.
19	Maiorani, Arianna and Christine Christie. (2014). Multimodal Epistemologies Towards an Integrated Framework. London: Routledge.
20	Zhao, S., Djonov, E., Björkvall, A., Boeriis M. (2017). Advancing Multimodal and Critical Discourse Studies: Interdisciplinary Research Inspired by Theo van Leeuwen’s Social Semiotics. London: Routledge.
21	Hallin, Daniel C. and Paolo Mancini. (2004). Comparing Media Systems. Three Models of Media and Politics. Cambridge University Press.
22	Hallin, Daniel C. and Paolo Mancini. (2012). Comparing Media Systems Beyond the Western World. Cambridge University Press.
23	Luhmann, Niklas. (2000). The Reality of the Mass Media. Cambridge: Polity Press.
24	Dimants, Ainars. (2018). Chapter 18. Latvia: Different journalistic cultures and different accountability within one media system. Eberwein, Tobias; Fengler, Susanne; Karmasin, Matthias (eds.). The European Handbook of Media Accountability. London
25	Ségur, Céline. (2020). French Perspectives on Media, Participation and Audiences. Palgrave Macmillan.
26	Wissenburg, Marcel. (2009). Political Pluralism and the State Beyond Sovereignty. London: Routledge.
27	Christians, Clifford G., Glasser, Theodore L., et.al. (2009). Normative Theories of the Media. Chicago: University of Illinois press.
28	Müller, Julian F. (2019). Political Pluralism, Disagreement and Justice. The Case for Polycentric Democracy. London: Routledge.
Papildu literatūra
1	Bass, Sarah and Parvanta, Claudia F. (2020). Health communication strategies and skills for a new era. Burlington, MA: Jones & Bartlett Learning.
2	Thompson, Teresa L. and Nancy Grant Harrington. (2022). The Routledge Handbook of Health Communication. 3rd ed. London: Routledge.
3	Islentyeva, Anna. (2020). Corpus-Based Analysis of Ideological Bias: Migration in the British Press. London: Routledge.
4	Friginal, Eric and Jack A. Hardy (eds.) (2020). The Routledge Handbook of Corpus Approaches to Discourse Analysis. London: Routledge.
5	Benson, Phil. (2017). The Discourse Of YouTube. Multimodal Text In A Global Context. London: Routledge.
6	Wildfeuer, Janina. (2013). Film Discourse Interpretation. Towards a New Paradigm for Multimodal Film Analysis. London: Routledge.
7	Van Leeuwen, Theo. (2005). Introducing Social Semiotics. London: Routledge.
8	Dimants, Ainars. (2019). Konkurrierende journalistische Kulturen: Gehört das Mediensystem Lettlands zum Klientel-Modell? Publizistik, 64, 2, 241–253.
9	Siebert, Fred S., Peterson, T., Schramm, W. (1956). Four Theories of The Press. Urbana: University of Illinois Press.
10	Rožukalne, Anda. (2013). Kam pieder Latvijas mediji?: Monogrāfija par Latvijas mediju sistēmu un ietekmīgākajiem mediju īpašniekiem. Rīga: Zinātne. (latviešu plūsmai)
11	Kruks, Sergejs. (2007). Daugavpils masu mediju sistēma. Daugavpils kā attīstības ceļvedis. Rīga: Zinātne, 86–99. (latviešu plūsmai)
12	Brikše, Inta. (2016). Latvijas mediji: izaicinājumi, ieguvumi un draudi (1987–2002). Brikše, I. Komunikācija. // Mediji. Universitāte. Rīga: Mansards, 64–86. (latviešu plūsmai)
13	Press, Andrea L., Tripodi. F. (2021). Media-Ready Feminism and Everyday Sexism. How US Audiences Create Meaning Across Platforms. New York: State University of New York.
14	Habermas, J. (1986). The Theory of Communicative Action (Vol. 1). Boston, MA: Beacon Press.
15	Weisser, Martin. (2016). Practical Corpus Linguistics. An Introduction to Corpus-Based Language Analysis. Oxford: Wiley.
16	Habermas, J. (1998). The Theory of Communicative Action (Vol. 2). Cambridge: Polity Press.