Pārlekt uz galveno saturu

Ķermeņa fenomenoloģija

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:11.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:02.02.2024 12:30:40
Par studiju kursu
Kursa kods:HZK_030LKI līmenis:7. līmenis
Kredītpunkti:2.00ECTS:3.00
Zinātnes nozare:Filozofija; Izziņas un apziņas teorijaMērķauditorija:Ārstniecība; Zobārstniecība; Māszinības; Rehabilitācija
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Māra Grīnfelde
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Sociālo zinātņu fakultāte
Struktūrvienības vadītājs:
Kontaktinformācija:Dzirciema iela 16, Rīga, szfatrsu[pnkts]lv
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)6Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas12
Nodarbības (skaits)10Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas20
Kopā kontaktstundas32
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Priekšzināšanas nav nepieciešamas.
Mērķis:
Iepazīstināt studentus ar fenomenoloģiskās pieejas lomu veselības aprūpes sfērā, parādot pacienta iemiesotās pieredzes būtisko lomu ārstēšanas procesā.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Ievads medicīnas fenomenoloģijāLekcijas1.00auditorija
Nodarbības1.00auditorija
2Miesas pieredzes struktūrasLekcijas1.00auditorija
3Dzimumiskota ķermeņa pieredzeLekcijas1.00auditorija
4SlimībaLekcijas1.00auditorija
5Slimība: gadījumu analīzeLekcijas1.00auditorija
6Miesas pieredze medicīnas aprūpes kontekstāLekcijas1.00auditorija
Nodarbības1.00auditorija
7Izmainītas ķermeniskās pieredzesNodarbības1.00auditorija
8Sociālā ķermeņa pieredzeNodarbības1.00auditorija
9Miesa un emocijas: kaunsNodarbības1.00auditorija
10Miesa un identitāteNodarbības1.00auditorija
11Novecošanas un miršanas fenomenoloģijaNodarbības1.00auditorija
12Tehnoloģijas un veselības aprūpeNodarbības1.00auditorija
13Miesas pieredze medicīnas kontekstāNodarbības1.00auditorija
14Pārbaudes darbsNodarbības1.00auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
1. Obligātās literatūras un semināru lasāmvielas apguve. Pirms katra semināra studentiem ir jāizlasa semināra lasāmviela, jāgatavojas atbildēt uz jautājumiem par tajā paustajiem jēdzieniem, idejām un argumentiem. 2. Patstāvīgi sagatavoties eksāmenam par kursā apgūtajām tēmām lekcijās un semināros. 3. Strādājot grupā, sagatavot prezentāciju, balstoties konkrēta gadījuma aplūkošanā, kurā studenti demonstrē fenomenoloģiskās pieejas nozīmi veselības aprūpē. 4. Kursa noslēgumā studenti e-studijās aizpilda kursa novērtēšanas anketas.
Vērtēšanas kritēriji:
1. Dalība semināros individuāli un grupā (30% no gala vērtējuma). Students aktīvi piedalās visos semināros, saprot un spēj formulēt semināra lasāmvielā paustās idejas, produktīvi iesaistās diskusijās par semināra tēmas jautājumiem, argumentē savu pozīciju, diskusijās izmanto atbilstošu terminoloģiju, diskusijās atsaucas uz semināra lasāmvielu. Patstāvīgā pētījuma sagatavošana un prezentēšana (30%). Studenti grupā sagatavo patstāvīgu pētījumu, kurā analizē pacienta iemiesotās pieredzes lomu veselības aprūpē. 2. Eksāmens (40% no gala vērtējuma). Students raksta eksāmenu, kurā tiek vērtētas viņa zināšanas par kursā apgūtajām tēmām.
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):
Studiju rezultāti
Zināšanas:Students spēs definēt un izskaidrot svarīgākos fenomenoloģiskās pieejas jēdzienus (pieredze, intencionalitāte, miesa un ķermenis, iemiesotība, ķermeņa tēls un ķermeņa shēma), kā arī raksturot un izvērtēt iemiesotās pieredzes nozīmi veselības aprūpē. Students spēs raksturot medicīnas fenomenoloģijas nozīmi diskusijās par veselības aprūpes uzlabošanu.
Prasmes:Students spēs analizēt konkrētus ar veselības aprūpi saistītus gadījumus, balstoties kursā apgūtajos fenomenoloģijas jēdzienos.
Kompetences:Izmantojot apgūtās zināšanas par fenomenoloģisko pieeju, students spēs loģiski noformulēt tās noderīgumu veselības aprūpes kontekstā. Students spēs analizēt dažādas ar veselības aprūpes praksi saistītas problēmas, izmantojot fenomenoloģisko pieeju.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1Carel, H. 2020. The locked-down body: Embodiment in the age of pandemic. The Philosopher, 108(3), 12–17.
2Carel, H. 2012. The Art of Medicine: “How Do You Feel?”: Oscillating Perspectives in the Clinic. Perspectives. 379, 2334-2335. (akceptējams izdevums)
3Dolezal, L. 2015. The Phenomenology of Shame in the Clinical Encounter. Medicine, Health Care and Philosophy. 18, 567-576.
4Grīnfelde, M. 2023. Body objectified? Phenomenological perspective on patient objectification in teleconsultation. Medicine, Health Care and Philosophy 26, 335–349.
5Grīnfelde, M. 2018. The Four Dimensions of Embodiment and the Experience of Illness. AVANT. The Journal of the Philosophical-Interdisciplinary Vanguard. 9(2), 107–27.
6Heinamaa, S. 2014. Transformations of Old Age. In: Stoller, S., ed. Simone de Beauvoir’s Philosophy of Age: Gender, Ethics, and Time. Berlin: De Gruyter. 167-189.
7Svenaeus, F. 2013. Anorexia Nervosa and the Body Uncanny: A Phenomenological Approach. Philosophy, Psychiatry, & Psychology. 20(1), 81-91.
8Slatman, J. 2014. Multiple Dimensions of Embodiment in Medical Practices. Medicine, Health Care and Philosophy. 17, 549-557.
Papildu literatūra
1Roth, W.-M. 2012. First-Person Methods. Toward an Empirical Phenomenology of Experience. Rotterdam, Boston, Taipei: Sense Publishers.
2Svenaeus, F. 2022. The Hermeneutics of Medicine and the Phenomenology of Health: Steps towards a Philosophy of Medical Practice. 2nd edition. Dordrecth: Kluwer.
3Toombs, K. S., ed. 2001. Handbook of Phenomenology and Medicine. Dordrecth: Springer.
4Young, I. M. 2005. Throwing Like a Girl: A Phenomenology of Feminine Body Comportment, Motility, and Spatiality. In: Young, I. M. On Female Body Experience. Oxford: Oxford University Press. 27-45.
5Zeile, R. K., Kall, F. L., eds. 2014. Feminist Phenomenology and Medicine. Albany: SUNY Press.
Citi informācijas avoti
1Smith, D. W. 2013. Phenomenology. In: Zalta, E. N., ed. The Stanford Encyclopedia of Philosophy. Metaphysics Research Lab, Stanford University. [viewed 28.03.2022.]