.
Feminisms mākslā un kultūrā
Studiju kursa apraksts
Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:7.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:02.02.2024 12:25:22
| Par studiju kursu | |||||||||
| Kursa kods: | KF_010 | LKI līmenis: | 6. līmenis | ||||||
| Kredītpunkti: | 2.00 | ECTS: | 3.00 | ||||||
| Zinātnes nozare: | Komunikācijas zinātne | Mērķauditorija: | Informācijas un komunikācijas zinātne | ||||||
| Studiju kursa vadītājs | |||||||||
| Kursa vadītājs: | Jana Kukaine | ||||||||
| Studiju kursa īstenotājs | |||||||||
| Struktūrvienība: | Sociālo zinātņu fakultāte | ||||||||
| Struktūrvienības vadītājs: | |||||||||
| Kontaktinformācija: | Dzirciema iela 16, Rīga, szf rsu[pnkts]lv | ||||||||
| Studiju kursa plānojums | |||||||||
| Pilns laiks - 1. semestris | |||||||||
| Lekcijas (skaits) | 6 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 12 | ||||
| Nodarbības (skaits) | 6 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 12 | ||||
| Kopā kontaktstundas | 24 | ||||||||
| Nepilns laiks - 1. semestris | |||||||||
| Lekcijas (skaits) | 5 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 10 | ||||
| Nodarbības (skaits) | 3 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 6 | ||||
| Kopā kontaktstundas | 16 | ||||||||
| Studiju kursa apraksts | |||||||||
| Priekšzināšanas: | Nav nepieciešamas | ||||||||
| Mērķis: | Iepazīstināt studentus ar feminismu kā sociālu, politisku un intelektuālu virzienu, tā aktualitāti un pielietojumu mākslas un kultūras, kā arī ikdienas dzīves analīzē. Sniegt ievadu feministiskajā estētikā, mākslā, šo jomu attīstības posmos, tostarp Latvijā. Kursa laikā tiks veidota izpratne par feminisma centrālajiem jautājumiem, problēmām un tēmām mākslas un kultūras procesu analīzē un interpretācijā. Kurss piedāvā padziļinātas teorētiskas zināšanas, kā arī ieskatu svarīgākajos tekstos. Piedāvātie konceptuālie rīki tiks pielietoti arī mūsdienu mākslas parādību, kā arī studentu ikdienas pieredzes analīzē. | ||||||||
| Tēmu saraksts (pilna laika studijas) | |||||||||
| Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
| 1 | Atbildes uz jautājumu “kas ir feminisms?” Feminisms kā sociāla un intelektuāla kustība. Dzimumu vienlīdzības ideja. Vai feminisms sastopams ikdienas dzīvē? | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 2 | Dzimuma/dzimtes nošķīrums. Dzimtes lomas jēdziens, dzimuma/dzimtes nošķīrums otrā viļņa feminisma teorijā; “dzimtes” latviskojuma problēmas; dzimtes jēdziena kritika. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 3 | Praktiskais uzdevums: dzimte pilsētvidē. Studenti sagatavo prezentācijas, kurā atspoguļo savu pastaigas pieredzi no dzimtes perspektīvas. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 4 | Feminisma ģeogrāfija un periodizācija. Četru viļņu naratīvs. Feminisma kustības diversifikācija otrā viļņa ietvaros: liberālais, radikālais, marksistiskais u. c. feminisma virzieni. Intersekcionālā skatījuma aktualizācija trešā viļņa feminismā. Feminisma stāvoklis šodien, ceturtā viļņa jauninājumi uz pārējo viļņu fona, sociālo tīklu loma ceturtā viļņa aktīvismā, #metoo kustības piemērs. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 5 | Praktiskā nodarbība: dažādi feminisma virzieni, studentu prezentācijas. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 6 | Feminisms Latvijā, postsociālisma feminisms. Bailes no feminisma Latvijā. Feministisko diskursu neredzamība Austrumeiropā, vēsturiskie un ideoloģiskie cēloņi. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 7 | Feminisma jautājumi mākslā. Feminisma un mākslas saskarsmes punkti, centrālie jautājumi. Feminisma mākslas vēsture un kritika, nozīmīgākie darbi. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 8 | Feministiskās mākslas uztveres īpatnības Latvijā, feminisma hibriditāte. Mākslas darbu piemēri, lokālie feministiskie diskursi un jautājumi. Feministiskā māksla Latvijā: kādas ir centrālās tēmas? | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 9 | Seminārs: Sievietes akts. Kādas problēmas ar to saistītas? Teksta analīze. Anne Ītone “Kas vainas (sievietes) aktam? Feministisks skatījums uz mākslu un pornogrāfiju” (What's Wrong with the (Female) Nude? A Feminist Perspective on Art and Pornography). Semināra tēmas: ko nozīmē objektivizēt ķermeni, kas raksturo sieviešu aktu Rietumu mākslā, kāpēc tā ir problēma? Kādi akta piemēri sastopami Latvijas mākslā? Kādu niansi nepamana Ītone? Tests. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 10 | Praktiskā nodarbība. Feministiskie skatījumi mākslas izstādē, kopīgs izstādes apmeklējums. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 11 | Studentu prezentācijas. Kādus feministiskus jautājumus uzdod Latvijas laikmetīgā māksla? Kas pamanīts, saprasts? | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 12 | Noslēdzošā nodarbība. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| Tēmu saraksts (nepilna laika studijas) | |||||||||
| Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
| 1 | Atbildes uz jautājumu “kas ir feminisms?” Feminisms kā sociāla un intelektuāla kustība. Dzimumu vienlīdzības ideja. Vai feminisms sastopams ikdienas dzīvē? | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 2 | Dzimuma/dzimtes nošķīrums. Dzimtes lomas jēdziens, dzimuma/dzimtes nošķīrums otrā viļņa feminisma teorijā; “dzimtes” latviskojuma problēmas; dzimtes jēdziena kritika. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 3 | Praktiskais uzdevums: dzimte pilsētvidē. Studenti sagatavo prezentācijas, kurā atspoguļo savu pastaigas pieredzi no dzimtes perspektīvas. | Nodarbības | 0.50 | auditorija | |||||
| 4 | Feminisma ģeogrāfija un periodizācija. Četru viļņu naratīvs. Feminisma kustības diversifikācija otrā viļņa ietvaros: liberālais, radikālais, marksistiskais u. c. feminisma virzieni. Intersekcionālā skatījuma aktualizācija trešā viļņa feminismā. Feminisma stāvoklis šodien, ceturtā viļņa jauninājumi uz pārējo viļņu fona, sociālo tīklu loma ceturtā viļņa aktīvismā, #metoo kustības piemērs. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 5 | Praktiskā nodarbība: dažādi feminisma virzieni, studentu prezentācijas. | Nodarbības | 0.50 | auditorija | |||||
| 6 | Feminisms Latvijā, postsociālisma feminisms. Bailes no feminisma Latvijā. Feministisko diskursu neredzamība Austrumeiropā, vēsturiskie un ideoloģiskie cēloņi. | Lekcijas | 0.50 | ||||||
| 7 | Feminisma jautājumi mākslā. Feminisma un mākslas saskarsmes punkti, centrālie jautājumi. Feminisma mākslas vēsture un kritika, nozīmīgākie darbi. | Lekcijas | 0.50 | ||||||
| 8 | Feministiskās mākslas uztveres īpatnības Latvijā, feminisma hibriditāte. Mākslas darbu piemēri, lokālie feministiskie diskursi un jautājumi. Feministiskā māksla Latvijā: kādas ir centrālās tēmas? | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 9 | Seminārs: Sievietes akts. Kādas problēmas ar to saistītas? Teksta analīze. Anne Ītone “Kas vainas (sievietes) aktam? Feministisks skatījums uz mākslu un pornogrāfiju” (What's Wrong with the (Female) Nude? A Feminist Perspective on Art and Pornography). Semināra tēmas: ko nozīmē objektivizēt ķermeni, kas raksturo sieviešu aktu Rietumu mākslā, kāpēc tā ir problēma? Kādi akta piemēri sastopami Latvijas mākslā? Kādu niansi nepamana Ītone? Tests. | Nodarbības | 0.50 | auditorija | |||||
| 10 | Praktiskā nodarbība. Feministiskie skatījumi mākslas izstādē, kopīgs izstādes apmeklējums. | Nodarbības | 0.50 | auditorija | |||||
| 11 | Studentu prezentācijas. Kādus feministiskus jautājumus uzdod Latvijas laikmetīgā māksla? Kas pamanīts, saprasts? | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| Vērtēšana | |||||||||
| Patstāvīgais darbs: | Studējošie lasa literatūru, gatavojas semināriem, veic pētniecisko darbu un izstrādā prezentācijas semināriem. Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā. | ||||||||
| Vērtēšanas kritēriji: | Lekciju un semināru apmeklēšana – 20% no kopēja vērtējuma, taču jābūt apmeklētiem vismaz 50% lekciju un nodarbību! Atlikušos 80% no vērtējuma veidos dalība semināros un izstrādātās prezentācijas, piedaloties 4 praktiskajās nodarbībās. Praktiskajās nodarbībās tiek vērtēta: 1) studentu spēja izmantot teorētiskos rīkus, precizitāte. 2) prasme veidot saikni starp feminisma teoriju un dzīvoto realitāti vai konkrētiem gadījumiem Latvijas mākslā un kultūrā, 3) skatījumu un interpretācijas oriģinalitāte, prezentācijas noformējums. Studenti, kuri semestra noslēgumā nav apmierināti ar savu gala vērtējumu, kārto testu par visa karsa vielu. | ||||||||
| Gala pārbaudījums (pilna laika studijas): | Eksāmens (Rakstisks) | ||||||||
| Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas): | Eksāmens (Rakstisks) | ||||||||
| Studiju rezultāti | |||||||||
| Zināšanas: | Sekmīgas studiju kursa apguves rezultātā studenti: • Pārzinās feminisma teoriju aktuālos jautājumus mūsdienu kultūras procesos. • Raksturos feminisma teoriju vēsturi un mūsdienu attīstības virzienus. • Izpratīs feminisma teoriju galvenos jēdzienus, to pielietojumu mākslas un kultūras parādību analīzē. • Izklāstīs feministiskās estētikas galvenās tēmas un jautājumus. • Izpratīs dzimumu vienlīdzības nepieciešamību mākslā un kultūrā. | ||||||||
| Prasmes: | Sekmīgas studiju kursa apguves rezultātā studenti būs ieguvuši: • Prasmi novērtēt un analizēt kultūras norises no feminisma teoriju viedokļa. • Prasmi atšķirt un pielietot dažādus feminimisma teorijas jēdzienus un argumentus. • Prasmi saskatīt feminisma aktualitāti Latvijas mākslas un kultūras kontekstā. • Iemaņas interpretēt mākslas darbus un literārus tekstus no feminisma teoriju viedokļa. • Iemaņas veidot lokālajā kultūras specifikā balstītu feministisku skatījumu. | ||||||||
| Kompetences: | Sekmīgas studiju kursa apguves rezultātā studenti būs ieguvuši: • Kompetenci analītiski izvērtēt kultūras procesus, piemērojot feminisma teorijas. • Atbildību par mākslas un kultūras interpretācijas kvalitāti, vērtību un atbilstību demokrātiskas sabiedrības mērķiem. • Kritisku attieksmi pret mākslas un kultūras saturu. • Kompetenci identificēt dzimumu nevienlīdzības problēmas mākslā un literatūrā. • Atbildīgu, uz zināšanām balstītu pieeju mākslas kritikā un mākslas pētījumos. | ||||||||
| Bibliogrāfija | |||||||||
| Nr. | Atsauce | ||||||||
| Obligātā literatūra | |||||||||
| 1 | Cochrane, Kira. All the Rebel Women: The Rise of the Fourth Wave of Feminism. Guardian Shorts, 2013. | ||||||||
| 2 | Eaton, Anne. What's Wrong With the (Female) Nude?/ Art and Pornography: Philosophical Essays. Eds. by Hans Maes and Jerrold Levinson. Oxford: Oxford University Press. 2012. P. 277-308. | ||||||||
| 3 | Mulvey, Laura. Visual Pleasure and Narrative Cinema. Visual and Other Pleasures. Palgrave, 1989. P. 14–26. | ||||||||
| 4 | Nohlina, Linda. Kāpēc nav bijis izcilu mākslinieču? / Mūsdienu feministiskās teorijas. Tulk. E. Pičukāne. Sast. I. Novikova. Rīga: LU Dzimtes studiju centrs, Jumava, 2001. 263.–282. lpp. | ||||||||
| 5 | Moi, Toril. I am not a woman writer. – Feminist Theory, An International Interdisciplinary Journal, 2008, vol. 9(3): 259–271 | ||||||||
| 6 | Vulfa, Virdžīnija. Sava istaba. Rīga: Atēna, 2002 | ||||||||
| Papildu literatūra | |||||||||
| 1 | Kivimaa, Katrin. Private Bodies or Politicized Gestures? Female Nude Imagery in Soviet Art. / Gender Check: Femininity and Masculinity in the Art of Eastern Europe. Ed. by Bojana Pejic. Köln: Walther König, 2009. | ||||||||
| 2 | Traumane, Māra. Women’s art and denial of feminism: History of exhibitions in Latvia 1977–2011 / Working with feminism: curating and exhibitions in Eastern Europe. Ed. by Katrin Kivimaa, TLU Press, Tallinn, 2012. P. 163-187. | ||||||||
| 3 | Kukaine, Jana. Dzimumu vienlīdzības izpratne un dzimtes kārtība Padomju Savienībā // Letonika. 2020. Nr.40. 97.-115. lpp. | ||||||||
| 4 | Batlere, Džūdita. Dzimtes nemiers. Rīga: Mansards, 2012. | ||||||||
| 5 | Cixous, H., Clement, C. The Newly Born Woman. Minneapolis, Oxford: University of Minesota Press. 1987 [1975]. | ||||||||
| 6 | De Beavoir, S. The Second Sex. New York: Vintage, 1989. | ||||||||
| 7 | Eglāja-Kristsone, Eva. “Sievišķības konstruēšanas un kultūras aspekti 19. un 20. gs. mijas latviešu literatūrā”. Fin de siècle: literārā kultūra Latvijā. Rīga: LU LFMI, 2017. | ||||||||
| 8 | Irigaray, L. And the One Doesn't Stir Without the Other. Signs, Vol. 7, No. 1, Autumn 1981, | ||||||||
| 9 | Lipša, Ineta. Seksualitāte un sociālā kontrole Latvijā 1914–1939. Rīga: Zinātne, 2014. | ||||||||
| 10 | Sedgwick, Eve. Between Men: English Literature and Male Homosocial Desire. New York: Columbia University Press, 1985. | ||||||||
| 11 | Showalter, E. Feminist Criticism in the Wilderness. – Abel, E. Writing and sexual difference. Brighton: The Harvester Press, 1982. | ||||||||
| 12 | Chamberlain, P. The Feminist Fourth Wave: Affective Temporality. Palgrave Macmillan, 2017. P. 1–44. | ||||||||
| 13 | Dean, J., Aune, K. Feminism Resurgent? Mapping Contemporary Feminist Activisms in Europe. Social Movement Studies, 14:4, 2015. P. 375–395. | ||||||||
| 14 | Fredrickson, B. L., Roberts, T.-A. Objectification Theory: Towards Understanding Women’s Lived Experiences and Mental Health Risks. Psychology of Women Quarterly, 21:2, 1997. P. 173–206. | ||||||||
| 15 | Young, Iris Marion. Women Recovering Our Clothes. On Female Body Experience. Oxford: Oxford University Press, 2005. P. 63–74. | ||||||||
| 16 | Kukaine, J. Daiļās mātes: Sieviete. Ķermenis. Subjektivitāte. Rīga: Neputns, 2016. | ||||||||
| 17 | Gubenko, Igors. Oidipālās identifikācijas dekonstrukcija Džūditas Batleres dzimtes teorijā. Stūre-Stūriņa, Ieva (sast.), Šuvajevs, Igors (zin. red.) Totems un tabu: toreiz un tagad. Rīga: FSI. 187.–193. lpp. | ||||||||
| 18 | Bārtkija, Sandra Lī. Fuko, sievišķība un patriarhālās varas modernizācija. I. Novikova (sast.) Mūsdienu feministiskās teorijas. Rīga: LU Dzimtes studiju centrs/Jumava, 2001. 129.–149. lpp. | ||||||||
| 19 | Voltersa, Margareta. Feminisms. Ļoti saistošs ievads. Tulk. E. Pičukāne. Rīga: Satori, 2010. | ||||||||
