Starpkultūru komunikācija

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts

Kursa apraksta versija:6.00

Kursa apraksta apstiprināšanas datums:02.02.2024 12:25:56

Par studiju kursu
Kursa kods:		KSK_067		LKI līmenis:		6. līmenis
Kredītpunkti:		2.00		ECTS:		3.00
Zinātnes nozare:		Komunikācijas zinātne; Komunikācijas teorija		Mērķauditorija:		Komunikācijas zinātne
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:		Ivans Jānis Mihailovs
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:		Sociālo zinātņu fakultāte
Struktūrvienības vadītājs:
Kontaktinformācija:		Dzirciema iela 16, Rīga, szfrsu[pnkts]lv
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)		8	Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)		2	Kopā lekciju kontaktstundas		16
Nodarbības (skaits)		4	Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)		2	Kopā nodarbību kontaktstundas		8
Kopā kontaktstundas								24
Nepilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)		5	Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)		2	Kopā lekciju kontaktstundas		10
Nodarbības (skaits)		3	Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)		2	Kopā nodarbību kontaktstundas		6
Kopā kontaktstundas								16
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Nav nepieciešamas.
Mērķis:
Kursa mērķis ir veicināt studentu kritisku, analītisku domāšanu, pilnveidot kultūrkompetenci un starpkultūru komunikācijas prasmes globalizācijas un kultūru dažādības apstākļos.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.	Tēma			Īstenošanas forma		Skaits	Norises vieta
1	Ievads starpkultūru komunikācijā. Kultūras jēdziens un dažādības jēdziens.			Lekcijas		1.00	auditorija
2	Starpkultūru dialogs un starpkultūru komunikācija: Teorētiskās pamatpieejas un praktiskie risinājumi			Lekcijas		1.00	auditorija
3	Kultūras atmiņa, atmiņas konstruēšana, kultūras atmiņas trauma, kultūrpēdu teorija: J. Asmans, S. Grinblats, P. Nora. Mājas darbs – eseja: Etnogrāfiskā pašizpēte			Lekcijas		1.00	auditorija
4	Kultūrkompetence un tās modeļi, kultūrkompetences pilnveide: sevis iepazīšana, atvērtība un interese par citiem, sociālo prasmju pilnveide. Vai man piemīt starpkultūru kompetence?			Lekcijas		1.00	auditorija
5	Dažādības konstruēšana. Starpkultūru komunikācijas (paš)pieredze.			Nodarbības		1.00	auditorija
6	Starpkultūru dialogs: Latvijas gadījums. Vai integrācija ir kādam vajadzīga? Kas notiek ar latviešu nāciju un Latvijas tautu? Kāda vieta ir Latvijas minoritātēm?			Lekcijas		1.00	auditorija
7	Latvija: Starpkultūru komunikācijas pieredze			Nodarbības		1.00	auditorija
8	Kultūru hibriditāte. Pītera Berka un Zigmunta Baumana koncepcijas.			Lekcijas		1.00	auditorija
9	Studentu kulturogrammu prezentācijas un debates par noteicošajām identifikācijām.			Nodarbības		1.00	auditorija
10	Starpkultūru komunikācijas īpatnības organizācijā			Lekcijas		1.00	auditorija
11	Starpkultūru komunikācijas analīze organizācijā / medijos			Nodarbības		1.00	auditorija
12	Starpkultūru komunikācija un starpkultūru dialogs: ES un Latvijas Republikas politikas dokumenti			Lekcijas		1.00	auditorija
Tēmu saraksts (nepilna laika studijas)
Nr.	Tēma			Īstenošanas forma		Skaits	Norises vieta
1	Ievads starpkultūru komunikācijā. Kultūras jēdziens un dažādības jēdziens.			Lekcijas		1.00	auditorija
2	Starpkultūru dialogs un starpkultūru komunikācija: Teorētiskās pamatpieejas un praktiskie risinājumi			Lekcijas		0.50	auditorija
3	Kultūras atmiņa, atmiņas konstruēšana, kultūras atmiņas trauma, kultūrpēdu teorija: J. Asmans, S. Grinblats, P. Nora. Mājas darbs – eseja: Etnogrāfiskā pašizpēte			Lekcijas		0.50	auditorija
4	Kultūrkompetence un tās modeļi, kultūrkompetences pilnveide: sevis iepazīšana, atvērtība un interese par citiem, sociālo prasmju pilnveide. Vai man piemīt starpkultūru kompetence?			Lekcijas		0.50	auditorija
5	Dažādības konstruēšana. Starpkultūru komunikācijas (paš)pieredze.			Nodarbības		0.50	auditorija
6	Starpkultūru dialogs: Latvijas gadījums. Vai integrācija ir kādam vajadzīga? Kas notiek ar latviešu nāciju un Latvijas tautu? Kāda vieta ir Latvijas minoritātēm?			Lekcijas		0.50	auditorija
7	Latvija: Starpkultūru komunikācijas pieredze			Nodarbības		1.00	auditorija
8	Kultūru hibriditāte. Pītera Berka un Zigmunta Baumana koncepcijas.			Lekcijas		0.50	auditorija
9	Studentu kulturogrammu prezentācijas un debates par noteicošajām identifikācijām.			Nodarbības		0.50	auditorija
10	Starpkultūru komunikācijas īpatnības organizācijā			Lekcijas		0.50	auditorija
11	Starpkultūru komunikācijas analīze organizācijā / medijos			Nodarbības		1.00	auditorija
12	Starpkultūru komunikācija un starpkultūru dialogs: ES un Latvijas Republikas politikas dokumenti			Lekcijas		1.00	auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
Eseja: Etnogrāfiskā pašizpēte. Studentu kulturogrammu prezentācijas. Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā.
Vērtēšanas kritēriji:
1 – 10 ballu sistēmā, pēc prezentācijas grupās semināros, eseju kvalitātes izvērtēšanas un pēc eksāmena atzīmes.
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):		Eksāmens (Rakstisks)
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):		Eksāmens (Rakstisks)
Studiju rezultāti
Zināšanas:		Studenti iegūst priekšstatu par aktuālām problēmām starpkultūru komunikācijā, faktoriem, kas ietekmē cilvēka individuālo attīstību, kā arī sociālo institūtu struktūru un socializāciju daudzkultūru sabiedrībā.
Prasmes:		Prasmes veidot analīzi par kultūrdažādību, interpretēt teorētiskos tekstus, īstenot vajadzību izpēti, praktiski sazināties un veidot uzticēšanās attiecības starpkultūru komunikācijas kontekstā.
Kompetences:		Studenti ir kompetenti veidot nostāju starpkultūru jomā, reaģēt uz rasisma izpausmēm, integrēt, iegūtās zināšanas un alternatīvus viedokļus par starpkultūru dialogu un konfliktiem; kritiski analizēt situācijas dinamiku starpkultūru komunikācijā konkrētā sabiedrībā vai kopienā, īstenot kultūrsensitīvu profesionālo praksi.
Bibliogrāfija
Nr.	Atsauce
Obligātā literatūra
1	Gircs K. Kultūru interpretācija. Rīga: 1998., lpp. 10.-37.
2	Hallam E., Street B. Cultural encounters – representing “otherness”. pp. 1 – 10.
3	Bīstamie sakari: seno fobiju šodiena Latvijā. (krājums ir e-studijās pdf formā)
4	Nora P. Between Memory and History. Representations, Vol. 26 Spring, 1989, pp. 7-24.
5	Apinis V. Iecietība jūdaismā: ebreji attieksmē pret pasauli un citādo. Tēraudkalns V. Skulte I., Hanovs D. (red.) Antisemitisms un islamofobija Latvijā – pagātne, aktuālā situācija, risinājumi. Rīga, 2006. – 18. – 28. lpp.
6	Habermas J. Struggles for Recognition in the Democratic Constitutional State In: Taylor C. Multiculturalism, pp. 107-148.
7	Mohammadi – Sreberny A. The Many Cultural Faces of Imperialism. In: Beyond cultural imperialism: globalization, communication and the new international order / ed. by Peter Golding and Phil Harris. – pp. 49 – 68.
8	Hanovs D. Can postcolonial theory help explain Latvian politics of integration? Reflections on contemporary Latvia as a postcolonial society, 2016, In: Journal of Baltic Studies 47(1):1-21
9	Smith A. D. The Rites of Nation: elites, mases and the re-enactment of the national past. p. 21-37. In: The Cultural Politics of Nationalism and Nation Building, Routledge, 2014.
10	Kluczewska-Klich B. Public Space and Private Places within the City. In: Frontiers and Identities. Cities in Regions and Nations, 2008. – pp. 17- 28
11	Heath J., Potter A. Nation of Rebels. Why Countercultures became Consumer Cultures. – pp. 98-134.
12	Tisenkopfs T. Izraidīšana no supermarketa. Uzburtā vieta. Rīga, 2007. - lpp. 74-90.
13	Mitter P. The Hottentot Venus and Western Man: reflections on the construction of beauty in the West. – pp. 35 – 50.
14	Eriksen T.H. 2017. An overheated world.
15	Lazda – Mazula I., Ose L. , Viša K. Apmācību kursa Starpkultūru komunikācija rokasgrāmata. Rīga: SIF, 2013.
16	Lazda – Mazula I., Ose L. , Viša K. Starpkultūru komunikācija II. Rokasgrāmata. Rīga: SIF, 2015.
Papildu literatūra
1	Muiznieks N. (ed.), How Integrated is Latvian Society? Riga, 2010.
2	Sampedro V. Introduction: New Trends and Challenges in Political Communication// The International Journal of Press/Politics, Vol. 16, No. 4, 2011. P. 431-439.
3	Annus, E. 2012. The Problem of Soviet colonialism in the Baltics. Journal of Baltic Studies, Vol. 43, Number 1: 21-45
4	Assmann, J. 2000. Das kulturelle Gedächtnis. Schrift, Erinnerung und politische Identität in frühen Hochkulturen [Cultural memory. Script, remembering and political identity in early high cultures]. Frankfurt am Main: Becksche Reihe.
5	Assmann, A. 2012. “Transformatsii novogo rezhima vremeni” [Transformations of the new time mode]. Novoe Literaturnoe Obozrenie, 116: 16–31.
6	Bal, M. 2006. Kulturanalyse [Analysis of Culture]. Frankfurt am Main: Suhrkamp Taschenbuch.
7	Buck-Morss S. Theorizing Today: The Post-Soviet Condition. Accessed February 15, 2013.
8	Cooper, F. 2012. Kolonialismus denken: Konzepte und Theorien in kritischer Perspektive [Thinking Colonialism: Concepts and Theories from a Critical Perspective]. Frankfurt: Campus.
9	Cooper, F. 2005. “Postcolonial Studies and the Study of History.” In Postcolonial studies and beyond, edited by Loomba, A., Kaul, S., Bunzl, M., Burton, A., Esty, J., 401–422. Durham and London: Duke University Press.
10	Hanovs, D., Teraudkalns, V. 2012. “Denying the Other in the Cyber Space: Democracy and Political Culture in Latvia. Analysis of the Internet Campaign “For Mother Tongue” (November 2011)”. In Ethnicity. Towards the Politics of Recognition in Latvia
11	Hanovs, D. 2011. “What Should be Done with the Other? Ethnic Diversity in Integration Policy in Latvia.” Ethnicity 4: 33–54.
12	Nora P. 1998. Zwischen Geschichte und Gedächtnis [Between History and Memory]. Frankfurt am Main: Fischer.
13	Račevskis, K. 2006. K. Towards a Postcolonial Perspective on the Baltic States In Baltic Postcolonialism. On the Boundary of Two Worlds: Identity, Freedom, and Moral Imagination in the Baltics. edited by Kelertas, V. 165-186. Amsterdam/ New York: Rod
14	Kļaviņš K. Savienotie trauki. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2018.