Pārlekt uz galveno saturu

Ievads pasaules kino vēsturē un teorijā I

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:7.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:02.02.2024 12:25:21
Par studiju kursu
Kursa kods:KSK_099LKI līmenis:6. līmenis
Kredītpunkti:2.00ECTS:3.00
Zinātnes nozare:Komunikācijas zinātneMērķauditorija:Komunikācijas zinātne
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Dita Rietuma
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Sociālo zinātņu fakultāte
Struktūrvienības vadītājs:
Kontaktinformācija:Dzirciema iela 16, Rīga, szfatrsu[pnkts]lv
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)6Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas12
Nodarbības (skaits)4Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas8
Kopā kontaktstundas20
Nepilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)5Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas10
Nodarbības (skaits)3Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas6
Kopā kontaktstundas16
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Nav nepieciešamas.
Mērķis:
Iepazīstināt studentus ar pasaules kinomākslas vēstures un teorijas pamatiem un galvenajiem virzieniem, lai nodrošinātu studējošo vispārējā humanitārā redzesloka paplašināšanu, kā arī iepazīstinātu ar masu komunikācijas līdzekļa – kino – valodas pamatprincipiem, funkcijām un nozīmīgākajiem stilistiskajiem virzieniem, kā arī dominējošajām teorētiskajām koncepcijām. Kursā iegūtās zināšanas padziļinās izpratni par mūsdienu komunikācijas un mediju vēsturi, kā arī nozīmi Eiropas un pasaules kultūras attīstības kontekstā. Kursa ietvaros studenti iepazīsies ar pasaules kinomākslas attīstības posmiem (1895–1950), nozīmīgākajiem pavērsieniem – kino rašanos, kino kā mākslu un industriju, kino auditoriju izveidošanos, kino valodas un naratīva attīstību, nacionālo kino skolu aizsākumu, kino reālismu un tā alternatīvām. Studenti tiks iepazīstināti ar izcilākajiem kinomākslas paraugiem – brāļu Limjēru un Ž.Meljesa īsfilmām, D.V. Grifita pilnmetrāžas filmu "Neiecietība", R.Vinē filmu "Doktora Kaligari kabinets", F.V. Mūrnava filmu "Nosferatu", M.Kērtica filmu "Kasablanka", S.Eizenšteina un O.Velsa u.c. darbiem, kas raksturo kino vēstures attīstību, kā arī iegūs izpratni par kino valodas attīstību un tās ietekmi uz mūsdienu audiovizuālās komunikācijas telpu.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Ievads. Kino pamatjēdzieni, kinovalodas pamatelementi.Lekcijas1.00auditorija
2Kino rašanās, kinovalodas attīstība: brāļi Limjēri, Žoržs Meljess, Edvīns S. Porters. Nacionālo kinoskolu veidošanās un attīstības virzieni (1889–1915).Lekcijas1.00auditorija
3D.V. Grifita nozīme kinovalodas un ASV kino attīstībā. Filmas "Nācijas dzimšana"/"The Birth of a Nation" (1915), "Neiecietība"/"Intolerance" (1916). Kino kā masu medija dzimšana. Studiju sistēma ASV. Skaņas ienākšana. Jaunu žanru uzplaukums – mūzikls, gangsterfilma XX gs. 20.–30. gadu mijā. Kino kā sabiedrības noskaņojuma un vēstures – Lielās depresijas – spogulis. Cenzūra.Lekcijas1.00auditorija
4ASV kinematogrāfija XX gs. 30.–40. gados. ASV – klasiskā Holivudas stila pilnbrieds, žanriskā daudzveidība (vesterni, melodrāmas, komēdijas). Spilgtākie autori, aktieri. Filma "Kasablanka"/"Casablanca" (1942) kā Holivudas klasiskā stila principu iemiesojums.Nodarbības1.00auditorija
5Modernisma idejas kino. Eiropas kino 20. gados. Vācu ekspresionisms: Fridrihs Murnavs, Roberts Vīne, Frics Langs. Sirreālisma pirmsākumi (Luiss Bunjuels un Salvadors Dalī).Lekcijas1.00auditorija
6Modernisma idejas kino. Krievu modernistu montāžas teorijas. (Sergejs Eizenšteins, Ļevs Kuļešovs, Dziga Vertovs u.c.).Nodarbības1.00auditorija
7Modernisma ideju atskaņas Holivudas praksē. Režisora Orsona Velsa filmas "Pilsonis Keins"/"Citizen Kane" (1941) fragmentu skate un analīze. Filmas novatorisms un nozīme pasaules kinovēsturē.Nodarbības2.00auditorija
8Formas meklējumi Holivudas klasiskā stila ietvaros. Film noir kā izaicinājums klasiskajam Holivudas stilam (XX gs. 40.–50. gadi).Lekcijas1.00auditorija
9Formas meklējumi Holivudas klasiskā stila ietvaros. Film noir vizuālā stilistika, vēstījuma stretēģiju daudzveidība (piem. režisora Billija Vaildera darbos). Film noir atskaņas XX gs. kino pieredzē.Lekcijas1.00auditorija
Tēmu saraksts (nepilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Ievads. Kino pamatjēdzieni, kinovalodas pamatelementi.Lekcijas1.00auditorija
2Kino rašanās, kinovalodas attīstība: brāļi Limjēri, Žoržs Meljess, Edvīns S. Porters. Nacionālo kinoskolu veidošanās un attīstības virzieni (1889–1915).Lekcijas1.00auditorija
3D.V. Grifita nozīme kinovalodas un ASV kino attīstībā. Filmas "Nācijas dzimšana"/"The Birth of a Nation" (1915), "Neiecietība"/"Intolerance" (1916). Kino kā masu medija dzimšana. Studiju sistēma ASV. Skaņas ienākšana. Jaunu žanru uzplaukums – mūzikls, gangsterfilma XX gs. 20.–30. gadu mijā. Kino kā sabiedrības noskaņojuma un vēstures – Lielās depresijas – spogulis. Cenzūra.Lekcijas1.00auditorija
4ASV kinematogrāfija XX gs. 30.–40. gados. ASV – klasiskā Holivudas stila pilnbrieds, žanriskā daudzveidība (vesterni, melodrāmas, komēdijas). Spilgtākie autori, aktieri. Filma "Kasablanka"/"Casablanca" (1942) kā Holivudas klasiskā stila principu iemiesojums.Nodarbības1.00auditorija
5Modernisma idejas kino. Eiropas kino 20. gados. Vācu ekspresionisms: Fridrihs Murnavs, Roberts Vīne, Frics Langs. Sirreālisma pirmsākumi (Luiss Bunjuels un Salvadors Dalī).Lekcijas1.00auditorija
7Modernisma ideju atskaņas Holivudas praksē. Režisora Orsona Velsa filmas "Pilsonis Keins"/"Citizen Kane" (1941) fragmentu skate un analīze. Filmas novatorisms un nozīme pasaules kinovēsturē.Nodarbības2.00auditorija
8Formas meklējumi Holivudas klasiskā stila ietvaros. Film noir kā izaicinājums klasiskajam Holivudas stilam (XX gs. 40.–50. gadi).Lekcijas1.00auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
Lekcijās un semināros apgūtās zināšanas aprobēt patstāvīgi veiktas filmas analīzē un prezentācijā. Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā.
Vērtēšanas kritēriji:
• Līdzdalība lekcijās. • Līdzdalība un aktivitātes semināros. • Noslēguma semināra darbs – filmas prezentācija un analīze (četras A4) lapas. Jāizveido, kursa ietvaros, apskatītā vēsturiskā posma ietvaros, tapušās filmas analīze (skat. ieteicamo filmu sarakstu informatīvajos avotos), kā arī sava darba prezentācija. Darbā jāveic filmas tematiskā, stilistiskā un žanriskā analīze, jāraksturo filmas nozīme pasaules kino kontekstā. Apjoms – vismaz četras A4 lapas (neskaitot titullapu).
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens (Rakstisks)
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):Eksāmens (Rakstisks)
Studiju rezultāti
Zināšanas:Kursa apguves rezultātā studenti: • Atpazīst un izprot kinomākslas attīstības galvenos posmus un stilistiskos virzienus (līdz XX gs. 40.–50. gadiem). • Analizē kinomākslas un sabiedrības attīstības mijiedarbību. • Nosauc un raksturo kinomākslas būtiskākos virzienus, kā arī teorētiskās analīzes pieejas. • Izprot kino valodas uzbūves principus un to izmantojumu dažādos laika posmos un dažādu nacionālo skolu tradīcijās.
Prasmes:Kursa apguves rezultātā studenti: • Atpazīst dažādas kinomākslas skolas. • Novērtē kinomākslas ietekmi uz mūsdienu masu medijiem. • Analizē kino autorus un kinomākslas paraugus. • Interpretē kinomākslas ietekmi uz sabiedrības komunikāciju. • Izmanto kinomākslas vēstījumu pieejas multimediju komunikācijā.
Kompetences:Kursa apguves rezultātā studenti: • Izvērtē audiovizuālos darbus filmās, kas tapušas dažādos laika posmos. • Prot atpazīt atšķirīgu kinovalodas izmantojumu. • Prot orientēties klasiskos kinovalodas principos, kā arī tiem alternatīvajā modernisma principu izmantojumā. • Izprot galvenos kinomākslas attīstības posmus un dominējošos stilistiskos principus. • Prot saskatīt mūsdienu audiovizuālās kultūras saikni ar būtiskiem kinomākslas attīstības posmiem, un dažādos laika posmos veiktajiem teorētiskajiem un praktiskajiem sasniegumiem.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1The Oxford History of World Cinema. The Definitive History of Cinema Worldwide, Oxford University Press, 1996
2Bordwell, David, Thompson, Kristin. Film Art. An Introduction. International Edition, McGraw-Hill, Inc, 1993
3Sklar, Robert. Film. An International History of the Medium, Thames and Hudson, 1993
4An Introduction to Film Studies. Edited by Jill Nelmes, Routledge, 1996
5Теплиц, Ежи. История киноискусства, Москва: Прогресс, 1968.
6Садуль, Жорж. Всемирная история кино, Москва: Искусство, 1958 — 1982.
7Bordvels, Deivids, Tompsone, Kristīne. Kinomāksla. Ievads. Nacionālais kino centrs, Rīga, 2018
Citi informācijas avoti
1Filmas:
2Voyage dans la lune, Georges Melies, 1902
3The Birth of a Nation, 1915
4Intolerance, D.W. Griffit, 1916
5Das Kabinet der doktor Kaligari, Robert Wiene, 1922
6The Kid, Charles Chaplin, 1921
7Nosferatu, Robert F. Murnaw, 1922
8Metropolis, Fritz Lang, 1926
9Bronenosec Potjemkin, Sergejs Eizenšteins, 1926
10The Jazz Singer, Alan Crosland,1927
11The Grand Hotel, Edmund Goulding, 1932
12Un Chien Andalou, Luis Bunuel, Salvador Dali, 1929
13The Blue Angel, Joseph von Sternberg, 1930
14The Public Enemy, William A.Wellman, 1931
15Frankenstein, James Wales, 1931
16Zero for Conducti, Jean Vigo, 1933
17It Happened One Night, Frank Capra, 1934
18L’Atalante, Jean Vigo, 1939
19Top Hat, Mark Sandrich, 1935
20The 39 Steps, Alfred Hitchcock, 1935
21Modern Times, Charlie Chaplin, 1936
2221 Bringing up Baby, George Cukor, 1938
23Roaring twenties, Raoul Walsh,1939
24Gone With the Wind, Victor Fleming, 1939
25Wizard of Oz, Victor Fleming, 1939
26Ninotchka, Ernst Lubitsch, 1939
27The Great Dictator, Charlie Chaplin, 1940
28Citizen Kane, Orson Welles, 1941
29Casablanca, Michael Curtiz, 1941
30The Maltese Falcon, Juhn Huston, 1941
31The Double Indemnity, Billy Willder, 1944