.
Komunikācijas teorētiskie modeļi
Studiju kursa apraksts
Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:6.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:02.02.2024 12:25:45
| Par studiju kursu | |||||||||
| Kursa kods: | KSK_127 | LKI līmenis: | 7. līmenis | ||||||
| Kredītpunkti: | 2.00 | ECTS: | 3.00 | ||||||
| Zinātnes nozare: | Komunikācijas zinātne | Mērķauditorija: | Komunikācijas zinātne | ||||||
| Studiju kursa vadītājs | |||||||||
| Kursa vadītājs: | Ilva Skulte | ||||||||
| Studiju kursa īstenotājs | |||||||||
| Struktūrvienība: | Sociālo zinātņu fakultāte | ||||||||
| Struktūrvienības vadītājs: | |||||||||
| Kontaktinformācija: | Dzirciema iela 16, Rīga, szf rsu[pnkts]lv | ||||||||
| Studiju kursa plānojums | |||||||||
| Pilns laiks - 1. semestris | |||||||||
| Lekcijas (skaits) | 6 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 12 | ||||
| Nodarbības (skaits) | 4 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 8 | ||||
| Kopā kontaktstundas | 20 | ||||||||
| Studiju kursa apraksts | |||||||||
| Priekšzināšanas: | Kursu „Komunikācijas situāciju analīze”, „Mediju teorijas” | ||||||||
| Mērķis: | Sniegt pārskatu par nozīmīgākajiem komunikācijas modeļiem un teorijām, kā arī iespējām, ko tās/tie piedāvā svarīgāko žurnālistikas, sabiedrisko attiecību un komunikācijas problēmu interpretācijā un analīzē | ||||||||
| Tēmu saraksts (pilna laika studijas) | |||||||||
| Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
| 1 | Komunikācijas izpratne un komunikācijas zinātne. Modelēšana kā zinātnes metode. Komunikācijas teorētiskās domas attīstība un komunikācijas modeļu daudzveidība. Komunikācijas līmeņi un komunikācijas modeļi. Daudzlīmeņu modeļi. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 2 | Retorika (Aristotelis). Valodas psiholoģija un filozofija (K.Bīlers vs. L. Vitgenšteins). Semiostrukturālisms (F. De Sosīrs, Jākobsons, Greims, Barts). Runas aktu teorija (Ostins, Serls). | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 3 | Komunikācijas lingvistiskie modeļi. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 4 | Komunikatīvās darbības modeļi un uztveres modeļi. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 5 | Informācijas teorija un matemātiskie komunikācijas modeļi. K. Šēnons. V. Vīvers, V.Meijers - Eplers. Lineārā pamatmodeļa attīstība (Berlo, Osguds-Šramms). | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 6 | Komunikācijas socioloģiskie modeļi I. Sabiedrība, mijiedarbība, uzvedība un komunikatīvā darbība. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 7 | Publiskās komunikācijas situācijas modelēšana. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 8 | Komunikācijas teorētiskie modeļi jauno mediju laikmetā. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 9 | Maģistra darba teorētiskā modeļa izstrāde un prezentācija. | Nodarbības | 2.00 | auditorija | |||||
| Vērtēšana | |||||||||
| Patstāvīgais darbs: | Izlasīt zinātniskos rakstus, kas atklāj dažādu autoru komunikācijas traktējumu Izprast katras pieejas specifiku. Sagatavot sekojošus jautājumus: -Par kādām tēmām runāts rakstā? -Kādai teorētiskajai paradigmai šāds skatījums pieder? -Ko no tā var iemācīties? -Kā / vai rakstā paustās teorētiskās atziņas var palīdzēt man izprast mana maģistra darba jautājumu? -Kādas metodes izmatotas datu iegūšanai teorijas atziņu pamatošanai? Izprast sava maģistra darba tēmu teorētiski un modelēt komunikācijas procesus un problēmas tam izvēlētajā situācijā. Sarakstīt eseju un to prezentēt studiju biedru priekšā. Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā. | ||||||||
| Vērtēšanas kritēriji: | Lekciju un semināru apmeklējums un aktivitāte, semināru uzdevumi, eseja, eksāmens. | ||||||||
| Gala pārbaudījums (pilna laika studijas): | Eksāmens (Rakstisks) | ||||||||
| Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas): | |||||||||
| Studiju rezultāti | |||||||||
| Zināšanas: | Studenti pārzina un prot nosaukt un raksturot galvenos teorētiskos virzienus un skolas, kā arī modeļus komunikācijas procesu skaidrošanai, kā arī pārzina galvenos mainīgos dažādos komunikācijas konceptuālajos modeļos. | ||||||||
| Prasmes: | Pēc sekmīgi apgūta studiju kursa studenti būs gatavi: • sistēmiski un abstrakti raksturot komunikācijas procesus un galvenos iesaistītos aktorus; • kritiski un analītiski izvērtēt komunikācijas prakses problēmu noteiktas teorētiskās paradigmas ietvaros; • veidot teorētisko pamatu savam maģistra darbam. | ||||||||
| Kompetences: | Studenti spēj izvēlēties un lietot releventāko teorētisko pieeju un modeli pētniskajos projektos un mediju komunikācijas analīzē | ||||||||
| Bibliogrāfija | |||||||||
| Nr. | Atsauce | ||||||||
| Obligātā literatūra | |||||||||
| 1 | Aristotle. Rhetoric. | ||||||||
| 2 | Castells, M. The Network Theory of Power. //International Journal of Communication 5 , 2011, pp. 773–787 | ||||||||
| 3 | De Saussure, F.Saussure's Third Course of Lectures on General Linghuistics (1910-1911). | ||||||||
| 4 | Evolution of Three Media Effects Models. In: Journal of Communication, 2007, nr. 57,pp.9-20. | ||||||||
| 5 | Habermas, J. Communicative Ethics. (1998) | ||||||||
| 6 | Hall, S. Encoding, decoding. | ||||||||
| 7 | http://www.marxists.org/reference/archive/habermas/1998/com… | ||||||||
| 8 | Luhman, N. The reality of the mass media. – Cambridge; Polity Press, 2000. | ||||||||
| 9 | Liotārs, Ž.F. Postmodernais stāvoklis. Pārskats par zināšanām. - Rīga, LMC, 2008. | ||||||||
| 10 | Lyotard, J.F. (1979) The Postmodern Condition.A Report on Knowledge. | ||||||||
| 11 | McQuail, D. Windahl, S. Communication Models for Study of Mass Communication. - London: Longman, 1993. | ||||||||
| 12 | Michel Foucault (1969). The Archæology of Knowledge Chapter 1. The Unities of Discourse. | ||||||||
| 13 | Ostins, Dž.L. Kā darīt lietas ar vārdiem. – Rīga: Liepnieks un Rītups, 2011. | ||||||||
| 14 | Scheufele, D., Tewksbury, D. Framing, Agenda Setting, and Priming: The | ||||||||
| 15 | Scolari, C.Mapping conversations about new media: the theoretical field of digitalcommunication// New Media Society, 2009, 11, pp. 943 – 963 | ||||||||
| 16 | Weaver, W. Recent Contributions to The Mathematical Theory of Communication. | ||||||||
| 17 | Bennett, W. L., & Pfetsch, B. (2018). Rethinking political communication in a time of disrupted public spheres. Journal of communication, 68(2), 243-253. | ||||||||
| 18 | Deuze, M. (2020). The role of media and mass communication theory in the global pandemic. Communication today, 11(2), 4-16. | ||||||||
| 19 | Lull, J. (2019). Evolutionary communication: An introduction. Routledge. | ||||||||
| 20 | Guzman, A. L., & Lewis, S. C. (2020). Artificial intelligence and communication: A human–machine communication research agenda. New media & society, 22(1), 70-86. | ||||||||
| 21 | Moffett, J. W., Folse, J. A. G., & Palmatier, R. W. (2021). A theory of multiformat communication: mechanisms, dynamics, and strategies. Journal of the Academy of Marketing Science, 49, 441-461. | ||||||||
| 22 | Van Dijck, J., Nieborg, D., & Poell, T. (2019). Reframing platform power. Internet Policy Review, 8(2), 1-18. | ||||||||
| Papildu literatūra | |||||||||
| 1 | Borch, C. Systemic Power : Luhmann, Foucault, and Analytics of Power // Acta Sociologica 48 / 2005, pp. 155 – 167 | ||||||||
| 2 | Habermas, J. Political Communication in Media Society: Does Democracy Still Enjoy an Epistemic Dimension? The Impact of Normative Theory on Empirical Research // Communication Theory 16 (2006) 411–42 | ||||||||
| 3 | Manovich, L. The Practice of Everyday Media Life. | ||||||||
| 4 | Mulligan, K. The Essence of Language: Wittgenstein’s Builders and Buhler’s Bricks. In: Revue de Métaphysique Et de Morale, 1997 | ||||||||
| 5 | Williams. D. Virtual Cultivation: Online Worlds, Offline Perceptions.// Journal of Communication, 56, 2006, pp. 69–87 | ||||||||
| 6 | van Dijck, J., & Lin, J. (2022). Deplatformization, platform governance and global geopolitics: Interview with José van Dijck. Communication and the Public, 7(2), 59-66. | ||||||||
