.
Mediju auditorijas
Studiju kursa apraksts
Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:15.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:20.08.2024 08:58:53
| Par studiju kursu | |||||||||
| Kursa kods: | KSK_157 | LKI līmenis: | 6. līmenis | ||||||
| Kredītpunkti: | 2.00 | ECTS: | 3.00 | ||||||
| Zinātnes nozare: | Komunikācijas zinātne; Komunikācijas teorija | Mērķauditorija: | Tirgzinības un reklāma; Informācijas un komunikācijas zinātne; Komunikācijas zinātne | ||||||
| Studiju kursa vadītājs | |||||||||
| Kursa vadītājs: | Anda Rožukalne | ||||||||
| Studiju kursa īstenotājs | |||||||||
| Struktūrvienība: | Sociālo zinātņu fakultāte | ||||||||
| Struktūrvienības vadītājs: | |||||||||
| Kontaktinformācija: | Dzirciema iela 16, Rīga, szf rsu[pnkts]lv | ||||||||
| Studiju kursa plānojums | |||||||||
| Pilns laiks - 1. semestris | |||||||||
| Lekcijas (skaits) | 8 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 16 | ||||
| Nodarbības (skaits) | 4 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 8 | ||||
| Kopā kontaktstundas | 24 | ||||||||
| Nepilns laiks - 1. semestris | |||||||||
| Lekcijas (skaits) | 5 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 10 | ||||
| Nodarbības (skaits) | 3 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 6 | ||||
| Kopā kontaktstundas | 16 | ||||||||
| Studiju kursa apraksts | |||||||||
| Priekšzināšanas: | Apgūts kurss "Ievads studijās un specialitātē". | ||||||||
| Mērķis: | Kursa saturs un struktūra izveidota ar mērķi, veicināt izpratni par mākslīgā intelekta balstītu valodu tehnoloģiju izmantojumu mediju auditoriju pētniecībā. Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar mediju, sabiedrisko attiecību vēstījumu un reklāmas auditorijas komunikācijas mijiedarbības procesiem, veicinot mūsdienu mediju auditoriju pētniecībā nepieciešamās kompetences, kas saistītas ar mediju auditoriju datu atlasi, strukturēšanu, MI balstītu lietotņu, valodu tehnoloģiju risinājumu izmantošanu mediju auditoriju pētniecībā un pētījumu rezultātu izmantošanu profesionālās darbības ietvaros. Kursa pamatā ir mediju auditoriju un mediju efektu teorētisko pieeju kritisks izvērtējums, dažādu pieeju vidū padziļināti izmantojot mediju lietojuma un apmierinājuma teoriju, kas skaidro mediju lietojumu un auditorijas uzvedības likumsakarības. Kursa laikā tiks studēta izpratne par auditorijas veidošanos un transformāciju digitālajā vidē, tās uzvedību sociālās tīklošanās platformu ietekmē, masu auditorijas jēdzienu, kursā apskatītas auditorijas pētījumu metodes un pieejas, ar kuru palīdzību var noskaidrot žurnālistikas, sabiedrisko attiecību un reklāmas komunikācijas (tai skaitā digitālās komunikācijas) efektivitāti un ietekmes faktorus, īpašu uzmanību veltot MI balstītu rīku izmantojumam un valodu tehnoloģiju attīstīšanai mediju auditoriju izpratnē. Kurss piedāvā plašu mūsdienu komunikācijas vides procesu analīzi, no auditorijas viedokļa vērtējot tradicionālos medijus, sociālos medijus, algoritmu ietekmi, komerciālo un sociāli nozīmīgo informāciju. | ||||||||
| Tēmu saraksts (pilna laika studijas) | |||||||||
| Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
| 1 | Auditorijas jēdziens. Auditorijas izveidošanās likumsakarības. Auditorijas tipi. Masu auditorija un tās pārmaiņas. Neklātienes studenti patstāvīgi apgūst tēmu video lekciju formātā. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 2 | Sociālo mediju auditorijas. Jaunākās sociālās tīklošanās auditorijas efektu teorijas un valodu tehnoloģijas. Neklātienes studenti patstāvīgi apgūst tēmu video lekcijas formātā, tā tiek izmantota semināru uzdevumu sagatavošanai. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 3 | Kvalitatīvie auditorijas pētījumi. Mediju lietošanas prakses. Nozīmes piešķiršana mediju tekstiem. Ar medijiem un žurnālistiku saistītie sabiedrības priekšstati un attieksmes. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 4 | Auditorijas uzvedība mediju lietojuma procesā. Auditorijas pētniecība un valoda. Neklātienes studenti patstāvīgi apgūst tēmas video lekciju formātā, lekciju saturs tiek izmantots semināru uzdevumu sagatavošanai. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 5 | Mediju lietojums. Dažādu mediju auditorijas. Interaktivitātes fenomens. Virtuālās kopienas. Algoritmi un auditorija. Neklātienes studenti patstāvīgi apgūst tēmas video lekciju formātā, lekciju saturs tiek izmantots semināru uzdevumu sagatavošanai. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 6 | Mediju auditorijas pētniecība: mērķi, dati un metodes. Valodu tehnoloģijas auditorijas pētniecībai. Neklātienes studenti patstāvīgi apgūst tēmas video lekciju formātā, lekciju saturs tiek izmantots semināru uzdevumu sagatavošanai. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 7 | Mediju lietojuma un apmierinājuma teorija, mediju funkcionālisms. Neklātienes studenti patstāvīgi apgūst tēmas video lekciju formātā, lekciju saturs tiek izmantots semināru uzdevumu sagatavošanai. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 8 | Interneta agresivitātes indekss. Emocijas un auditorijas. Valodu tehnoloģijas. Neklātienes studenti patstāvīgi apgūst tēmas video lekciju formātā, lekciju saturs tiek izmantots semināru uzdevumu sagatavošanai. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 9 | Mediju lietojuma dienasgrāmata. Ģimenes mediju dienas pētījums. Neklātienes studenti, sekojot e-studijās ievietotajām instrukcijām, patstāvīgi veic pētījumu un to prezentē pirmajā klātienes nodarbībā. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 10 | Mediju auditorijas pētījumu un aktuālo datu analīze, tās prezentācija. Neklātienes studenti, sekojot e-studijās ievietotajām instrukcijām, patstāvīgi veic pētījumu analīzi un to prezentē otrajā klātienes nodarbībā. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 11 | Mediju uztveres pētījums. Intervijas ar auditorijas pārstāvjiem, to datu analīze, prezentācija. Diskusija par rezultātiem. Neklātienes studenti, sekojot e-studijās ievietotajām instrukcijām, patstāvīgi veic pētījumu un to prezentē trešajā klātienes nodarbībā. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 12 | Valodas tehnoloģiju pētījuma uzdevums auditorijas pētīšanai: treniņa materiāla sagatavošana mākslīgā intelekta rīka vajadzībām. Neklātienes studenti, sekojot e-studijās ievietotajām instrukcijām, patstāvīgi veic pētījumu un to prezentē ceturtajā klātienes nodarbībā. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| Tēmu saraksts (nepilna laika studijas) | |||||||||
| Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
| 1 | Auditorijas jēdziens. Auditorijas izveidošanās likumsakarības. Auditorijas tipi. Masu auditorija un tās pārmaiņas. Neklātienes studenti patstāvīgi apgūst tēmu video lekciju formātā. | Lekcijas | 0.50 | auditorija | |||||
| 2 | Sociālo mediju auditorijas. Jaunākās sociālās tīklošanās auditorijas efektu teorijas un valodu tehnoloģijas. Neklātienes studenti patstāvīgi apgūst tēmu video lekcijas formātā, tā tiek izmantota semināru uzdevumu sagatavošanai. | Lekcijas | 0.50 | auditorija | |||||
| 3 | Kvalitatīvie auditorijas pētījumi. Mediju lietošanas prakses. Nozīmes piešķiršana mediju tekstiem. Ar medijiem un žurnālistiku saistītie sabiedrības priekšstati un attieksmes. | Lekcijas | 0.50 | auditorija | |||||
| 4 | Auditorijas uzvedība mediju lietojuma procesā. Auditorijas pētniecība un valoda. Neklātienes studenti patstāvīgi apgūst tēmas video lekciju formātā, lekciju saturs tiek izmantots semināru uzdevumu sagatavošanai. | Lekcijas | 0.50 | auditorija | |||||
| 5 | Mediju lietojums. Dažādu mediju auditorijas. Interaktivitātes fenomens. Virtuālās kopienas. Algoritmi un auditorija. Neklātienes studenti patstāvīgi apgūst tēmas video lekciju formātā, lekciju saturs tiek izmantots semināru uzdevumu sagatavošanai. | Lekcijas | 0.50 | auditorija | |||||
| 6 | Mediju auditorijas pētniecība: mērķi, dati un metodes. Valodu tehnoloģijas auditorijas pētniecībai. Neklātienes studenti patstāvīgi apgūst tēmas video lekciju formātā, lekciju saturs tiek izmantots semināru uzdevumu sagatavošanai. | Lekcijas | 0.50 | auditorija | |||||
| 7 | Mediju lietojuma un apmierinājuma teorija, mediju funkcionālisms. Neklātienes studenti patstāvīgi apgūst tēmas video lekciju formātā, lekciju saturs tiek izmantots semināru uzdevumu sagatavošanai. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 8 | Interneta agresivitātes indekss. Emocijas un auditorijas. Valodu tehnoloģijas. Neklātienes studenti patstāvīgi apgūst tēmas video lekciju formātā, lekciju saturs tiek izmantots semināru uzdevumu sagatavošanai. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 9 | Mediju lietojuma dienasgrāmata. Ģimenes mediju dienas pētījums. Neklātienes studenti, sekojot e-studijās ievietotajām instrukcijām, patstāvīgi veic pētījumu un to prezentē pirmajā klātienes nodarbībā. | Nodarbības | 0.50 | auditorija | |||||
| 10 | Mediju auditorijas pētījumu un aktuālo datu analīze, tās prezentācija. Neklātienes studenti, sekojot e-studijās ievietotajām instrukcijām, patstāvīgi veic pētījumu analīzi un to prezentē otrajā klātienes nodarbībā. | Nodarbības | 0.50 | auditorija | |||||
| 11 | Mediju uztveres pētījums. Intervijas ar auditorijas pārstāvjiem, to datu analīze, prezentācija. Diskusija par rezultātiem. Neklātienes studenti, sekojot e-studijās ievietotajām instrukcijām, patstāvīgi veic pētījumu un to prezentē trešajā klātienes nodarbībā. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 12 | Valodas tehnoloģiju pētījuma uzdevums auditorijas pētīšanai: treniņa materiāla sagatavošana mākslīgā intelekta rīka vajadzībām. Neklātienes studenti, sekojot e-studijās ievietotajām instrukcijām, patstāvīgi veic pētījumu un to prezentē ceturtajā klātienes nodarbībā. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| Vērtēšana | |||||||||
| Patstāvīgais darbs: | 1. semināra uzdevums: "Mana mediju diena" (1000 vārdi) + Ģimenes mediju lietojuma dienasgrāmatas veidošana. Uzdevums: 1) Izveidot savu mediju dienas analīzi, izmantojot e-studijās doto struktūru. 2) Sekojot pētījuma norādījumiem un tā dizainam, veikt mediju lietojuma pētījumu savā vai citā labi pazīstamā ģimenē, apkopot un analizēt datus, veikt secinājumus. Iepriekš jāsagatavo un jāiesniedz informētas piekrišanas veidlapa! Kad patstāvīgs savs un ģimenes pētījums veikts, sadalīties pa grupām (3 -4 cilvēki), apkopot savus rezultātus, tos salīdzināt un analizēt kontekstā ar citu rezultātiem un savas mediju dienas secinājumiem. Pētījuma norādījumi pieejami atsevišķā failā e-studiju vidē. Seminārā studenti novērtēs citu studentu prezentāciju kvalitāti. 2. semināra uzdevums: 1) Katrs students paralēli kursa lekcijām un citām nodarbībām veic 3 intervijas ar dažādiem cilvēkiem (jautājumu saraksts atsevišķā failā e-studijās), apkopo savus rezultātus un izdara secinājumus, kas balstīti teorētiskajās atziņās par mediju auditorijām (2000 vārdu). 2) Sadaloties grupās (3 – 4 cilvēki), studenti apkopo savu interviju rezultātus/secinājumus un prezentē tos, kā arī analītiskus secinājumus semināra laikā, piedāvājot 5 – 10, oriģinālos datos balstītas, atziņas par mūsdienu auditorijas uzvedības tendencēm, paradoksiem, prognozēm. 3. semināra uzdevums: 1) Katrs students saņem MI rīka attīstībai paredzētu datu failu un to analizē, atbilstoši dotajai metodoloģijai (instrukcijas pieejamas e-studiju vidē). 2) Sadaloties grupās (3 – 4 cilvēki), studenti apkopo savu rezultātus un prezentē tos, kā arī analītiskus secinājumus par datu analīzes gaitu, problēmsituācijām, risinājumiem. Semināru rakstu darbu iesniegšanas termiņš – pirms katra semināra (kopā jābūt 4 semināra darbiem un prezentācijām; vienai esejai par pētījumu, vienam datu failam. Seminārā studenti novērtēs citu studentu prezentāciju kvalitāti. 4. seminārs. Patstāvīgi sameklēt un analizēt 2 dažādus avotus: mediju auditorijas pētījumus (par kuriem jāiesniedz eseja) un Latvijas mediju un reklāmas auditorijas pētījumus. Sadaloties grupās (2 – 3 studenti), prezentē šo pētījumu rezultātus un analizē kontekstā ar apgūto teorētisko materiālu. Katra prezentācija ietver šādas sadaļas: pētījuma autori, mērķi, metodes, pētījuma struktūra, galvenie secinājumi, pētījuma datu korelācija ar citiem pētījumiem, pētījuma datu analīze kontekstā ar teorētiskajām zināšanām par mediju auditorijām. analīzes rezultātā jāpiedāvā atgildes uz šādiem jautājumiem: kādi pētnieciskie jautājumi ir atbildēti, kādi 3 jauni pētnieciskie jautājumi izvirzāmi, balstoties uz veikto analīzi? Katra grupa gatavo atšķirīgu pētījumu prezentāciju!!! Tātad grupām savā starpā jāsaskaņo savas prezentācijas un izvēlētie pētījumi. Papildus informācija. Lai labāk saprastu kursa saturu, nodarbību laikā studenti var tikt aicināti izpildīt nelielus uzdevumus. Studiju laikā notiks testi, lai noskaidrotu iepriekšējās zināšanas un veiktu apgūtā pašpārbaudi. Lūgums pēc kursa aizpildīt vērtējuma anketas. Literatūras studijas: Patstāvīgi sameklēt un analizēt dažādus mediju un reklāmas auditorijas pētījumus. Katra analītiskā eseja prezentācija ietver šādas sadaļas: pētījuma autori, mērķi, metodes, pētījuma struktūra, galvenie secinājumi, pētījuma datu korelācija ar citiem pētījumiem, pētījuma datu analīze kontekstā ar teorētiskajām zināšanām par mediju auditorijām. Katram studentam ir jāizvēlas viens no literatūras sarakstā esošajiem tekstiem un jāuzraksta eseja, analizējot konkrētajā tekstā ietvertās atziņas kontekstā ar mediju auditorijas pētījumiem Latvijā un citiem faktiem, kas saistīti ar Latvijas žurnālistikas, sabiedrisko attiecību, fotogrāfijas un multimediju komunikācijas vēstījumu auditoriju (1000 vārdi); Lai aptvertu maksimāli plašu literatūras lauku, iepriekš jāpārskata dotā literatūra un katrā grupā jāizveido saraksts, lai pētījumi nepārklātos. Lai labāk izprastu auditorijas studiju un valodu tehnoloģiju aktuālos jautājumus un pētījumu metodes, kā arī sagatavotu esejas, studentiem ir jāapmeklē izglītojošas konferences un semināri. | ||||||||
| Vērtēšanas kritēriji: | Prasības kopsavilkumiem un semināriem:
Semināra rakstu darbā studentam jādemonstrē sava izpratne par doto materiālu, iekļaujot arī analīzi, vērtējumu, salīdzinājumu ar citām zināšanām un Latvijas situāciju.
Semināru apmeklējums un prezentāciju sagatavošana semināriem ir obligāta. Lekciju un semināru laikā var tikt uzdoti nelieli uzdevumi, piemēram, studentiem patstāvīgi jāatrod piemēri par lekcijas tēmu.
Prezentācija ietver grupas darba kopsavilkumu, savukārt katram studentam uz semināru ir jāiesniedz materiāls, pēc kura ir novērtējams viņa individuālais ieguldījums grupas darbā, to pievieno semināra tēzēm.
Students netiek pielaists pie eksāmena kārtošanas, ja viņam/viņai ir vairāk nekā viens neapmeklēts vai neieskaitīts seminārs (slimības vai citi ārkārtas gadījumi tiek izskatīti individuāli, laikus informējot par problēmām pirms gala pārbaudījuma). Semināru atstrāde iespējama tikai pirms eksāmena pasniedzēja konsultāciju laikā, atstrādāt var tikai attaisnotu iemeslu dēļ kavētus seminārus.
Gala atzīmi veidos visu atzīmju summa. Zināšanas tiks vērtētas 10 ballu sistēmā. Semināru nodarbības tiks organizētas kā diskusija – domu apmaiņa, kuras mērķis ir mācīt domāt par mediju auditorijām.
Detalizēti: Kursa uzdevumi, vērtēšanas principi un struktūra.
Lekciju apmeklējums un aktivitāte lekcijās, kursa testu aizpildīšana: 15%
Video un audio lekciju apguve noteiktajos termiņos: 10%
Semināru darbu (pētījumu) kvalitāte, atbilstība uzdevumiem, izpilde noteiktajos termiņos: 40%
Semināru darbu prezentācija, darbs un sadarbība grupās, aktivitāte semināros: 15%
(Kopā semināru darbi: 55%)
Eksāmens: 20%.
Būtiski: studenti tiek pielaisti pie eksāmena, ja iesniegti visi semināru darbi un eseja par pētījumu. Dažādu apstākļu dēļ (slimība, prombūtne), var nebūt iesniegts viens darbs.
Tādā gadījumā gala atzīme tiek samazināta par 1 – 2 ballēm atkarībā no kopējā vērtējuma.
Termiņu ievērošana: lai būtu iespējams secīgi apgūt kursu un veltīt laiku visiem tā uzdevumiem, būtiska ir termiņu ievērošana. Darbu iesniegšanas termiņu kavējums bez attaisnota iemesla (piemēram, slimība, laikus iesniegts ārsta atbrīvojums, laikus sniegta informācija un iesniegums par dalību sporta sacensībās vai mākslas kolektīva izbraukumā (koris deju kolektīvs u.c.)) nozīmē vērtējuma samazinājumu par vienu balli par katru kavēto dienu.
Eksāmenā tiek pārbaudīta kursa galveno jautājumu izpratne. Ja neizdodas nokārtot eksāmenu, tas nozīmē, ka kursā netiek izlikta gala atzīme un tas ir studiju parāds līdz atkārtotai eksāmena nokārtošanai. Eksāmena atzīme ir ļoti svarīga, tajā saņemtais vērtējums var paaugstināt un pazemināt gala vērtējumu.
Būtiski! Atbilstoši Studiju reglamentam kursa noslēguma eksāmenu var pārkārtot 3 reizes, trešajā eksāmena kārtošana reizē tiek veidota komisija (2 - 3 docētāju sastāvā).
Ja students ir godprātīgi un sistemātiski strādājis visa kursa laikā, pirms eksāmena kursa vadītāja var pieņemt lēmumu studentus, kuru semināru darbu un eseju vērtējumi nav zemāki par 7 vai 8 ballēm, atbrīvot no eksāmena kārtošanas, gala vērtējumu veidojot no kursā saņemto vērtējumu vidējās vērtības.
Atbilstoši studiju reglamentam, ja students apguvis mazāk par 50% no kursa satura, studiju kurss jāapgūst atkārtoti par papildu samaksu.
Vērtēšanas tabula
Apgūtā/uzdevumā izpildītā kursa satura daļa % Atzīme Skaidrojums
51% 4 Vērtējumi attiecas uz katru atsevišķo uzdevumu
52% – 59% 5 Vērtējumi attiecas uz katru atsevišķo uzdevumu
60% – 69% 6 Vērtējumi attiecas uz katru atsevišķo uzdevumu
70% – 79% 7 Vērtējumi attiecas uz katru atsevišķo uzdevumu
80% – 89% 8 Vērtējumi attiecas uz katru atsevišķo uzdevumu
90% – 95% 9 Vērtējumi attiecas uz katru atsevišķo uzdevumu
96% – 100% 10 Vērtējumi attiecas uz katru atsevišķo uzdevumu
Kursa uzdevumu vērtējuma kritēriji un to skaidrojums.
Uzdevums Vērtēšanas kritēriji Skaidrojums
1. seminārs
Uzdevums “Mana mediju diena” Iesniegtā darba satura atbilstība tā mērķiem un uzdevumiem.
Katra studenta individuālais darbs, kas ieguldīts datu vākšanā.
Darbs grupā, sadarbība secinājumu veidošanā
Prezentācijas kvalitāte. Aktivitāte semināra laikā: citu studentu darbu vērtēšana, jautājumu uzdošana. Būtiska ir uzdevuma izpilde, sagatavojot oriģinālus datus un tos analizējot kontekstā ar teorētisko materiālu.
Svarīgi! Šis ir viens no semināra uzdevumiem, jāapkopo savi paradumi 1 nedēļas garumā!
Svarīgi – nepilna laika studentiem! 1. Seminārs sadalīts divās daļās. Šis uzdevums jāizpilda un jāprezentē pirmajā nodarbībā.
1. seminārs
Uzdevums “Mediju dienasgrāmata” Dienasgrāmatas esejas atbilstība mērķiem un uzdevumiem.
Katra studenta individuālais darbs, kas ieguldīts datu vākšanā.
Laikus aizpildīta un iesniegta pētījuma ētikas veidlapa.
Darbs grupā, sadarbība secinājumu veidošanā.
Prezentācijas kvalitāte.
Aktivitāte semināra laikā: citu studentu darbu vērtēšana, jautājumu uzdošana un atbildēšana uz jautājumiem. Būtiska ir uzdevuma izpilde, sagatavojot oriģinālus datus un tos analizējot kontekstā ar teorētisko materiālu.
Svarīgi! 1. seminārs ietver divus saistītus uzdevumus: “Mana mediju diena” (skat. Paraugu) + “Ģimenes mediju diena”.
Nodevumi:
1) Manas mediju dienas apraksts (individuāli);
2) “Ģimenes mediju diena” (eseja pēc parauga, atbildot uz visiem jautājumiem)
3) Grupas prezentācija, kurā tiek salīdzināti savi un ģimeņu paradumi (semināra laikā)
4) Informētas piekrišanas veidlapa (pdf. vai jpg. formātā, diemžēl e-studijās nav iespējams ievietot e-doc ar elektronisko parakstu).
! Ieteikums informētas piekrišanas formu izdrukāt, to parakstīt ar roku un skenēt vai nofotografēt, lai ievietotu e-studijās.
Svarīgi – nepilna laika studentiem! 1. Seminārs sadalīts divās daļās. Šis uzdevums jāizpilda un jāprezentē otrajā nodarbībā.
2. seminārs
Kvalitatīvais pētījums “Mediju uztvere” Iesniegtā darba satura atbilstība tā mērķiem un uzdevumiem, teorētiskā pamatojuma izmantojums secinājumu veidošanā.
Katra studenta individuālais darbs, kas ieguldīts datu vākšanā.
Darbs grupā, sadarbība secinājumu veidošanā.
Prezentācijas kvalitāte, ieguldījums secinājumu veidošanā.
Aktivitāte semināra laikā: citu studentu darbu vērtēšana, jautājumu uzdošana un atbildēšana uz jautājumiem. Būtiska ir uzdevuma izpilde, sagatavojot oriģinālus datus un tos analizējot kontekstā ar teorētisko materiālu.
Nodevumi:
1) Interviju datu apkopojums, salīdzinājums, secinājumi (individuāli);
2) Dalība grupas prezentācijā, kur katra studenta pētījuma rezultāti tiek analizēti kontekstā ar citiem.
Svarīgi – nepilna laika studentiem! Šis uzdevums jāizpilda un jāprezentē trešajā nodarbībā.
3. seminārs
Valodas tehnoloģiju pētījums Iesniegtā darba satura atbilstība tā mērķiem un uzdevumiem, teorētiskā pamatojuma un citu pētījumu/ valodas tehnoloģiju rīku izmantojums secinājumu veidošanā.
Lekcijās norādīto vārdnīcu izmantojums, citu – savu atrastu – informatīvu un skaidrojošu avotu izmantojums.
Ne tikai tulkojošas (angļu-vācu-krievu-latviešu u.c.) un skaidrojošas vārdnīcas, bet arī raidījumi, raksti u.tml. par attiecīgo tematu.
Darbs grupā, sadarbība secinājumu veidošanā.
Prezentācijas kvalitāte, ieguldījums secinājumu veidošanā. Aktivitāte semināra laikā: citu studentu darbu vērtēšana, jautājumu uzdošana un atbildēšana uz jautājumiem. Būtiska ir uzdevuma izpilde, sagatavojot oriģinālus datus un tos analizējot kontekstā ar teorētisko materiālu.
Nodevumi:
1) Mākslīgā intelekta treniņa materiāls (Excel) – grupas nodevums
2) Vārdu kodēšanas uzdevuma prezentācija, analīze (seminārā) - grupas nodevums
Svarīgi – nepilna laika studentiem! Šis uzdevums jāizpilda un jāprezentē ceturtajā nodarbībā.
4. seminārs
Pētījumu datu analīze grupā. Individuāla eseja par pētījumu Pētījumu izvēle un analīze. Esejas par pētījumu atbilstība mērķiem un uzdevumiem.
Pētījuma izpratne, tā rezultātu vērtējums kontekstā ar citiem pētījumiem, īpaši ar LV un Baltijas valstu datiem.
Darbs grupā, sadarbība secinājumu veidošanā.
Prezentācijas kvalitāte.
Aktivitāte semināra laikā: citu studentu darbu vērtēšana, jautājumu uzdošana un atbildēšana uz jautājumiem. Būtiska ir uzdevuma izpilde, sagatavojot oriģinālus datus un tos analizējot kontekstā ar teorētisko materiālu.
Nodevumi:
1) Grupas prezentācija, kurā salīdzināti secinājumi par pētījumiem, LV dati un kursa laikā apgūtās teorētiskās atziņas;
2) Individuāla eseja par sava izvēlētā pētījuma datiem, metodēm, secinājumiem.
Esejas iesniegšanas termiņš ir 5.decembris!
Svarīgi – nepilna laika studentiem! Šis uzdevums jāizpilda patstāvīgi, iesniedzot individuālu eseju e- studijās.
Svarīgi! Par kursa uzdevumu termiņiem. Ja nav norādīts citādi, katra semināra darbu iesniegšanas termiņš ir konkrētā semināra datums. Ja e-studijās norādīts citādi, tas nozīmē, ka nodevums pielāgots visu grupu grafikam un situācijām, kad pasniedzējam nepieciešams fiksēt vēlāku darbu iesniegšanas faktu.
Svarīgi! Par darbu iesniegšanu. Darbi šajā kursā iesniedzami un augšuplādējami tikai e-studiju vidē pie katra semināra sagatavotajās “kastītēs”. Pasniedzēji nepieņems e-pastos vai citādi iesniegtos darbus.
Kur vērsties, ja rodas jautājumi?
Par kursa norisi, kursa aprakstu, tā materiāliem, uzdevumiem, pašdiagnostikas testiem: Jevgeņija Jakovļeva jevgenija[pnkts]jakovlevarsu[pnkts]lvPar konkrētu pasniedzēju nodarbībām, semināru norisi, vērtējumiem: dite[pnkts]lieparsu[pnkts]lv; gunta[pnkts]lidakaparlegalusaturu[pnkts]lvPar kursa uzdevumiem un saturu, iepriekš iepazīstoties ar katra uzdevumam sagatavotajiem skaidrojošajiem materiāliem: anda[pnkts]rozukalnersu[pnkts]lv | ||||||||
| Gala pārbaudījums (pilna laika studijas): | Eksāmens (Rakstisks) | ||||||||
| Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas): | Eksāmens (Rakstisks) | ||||||||
| Studiju rezultāti | |||||||||
| Zināšanas: | Sekmīgas studiju kursa apguves rezultātā studenti: • Aprakstīs mediju un sociālo mediju auditorijas būtību, tipoloģiju, analīzes teorētiskās pieejas. • Pastāstīs un raksturos mediju auditorijas izveidošanās vēsturisko faktorus un mūsdienu attīstības procesus. • Izpratīs mediju funkciju, mediju satura un auditorijas savstarpējo mijiedarbību. • Izklāstīs mediju auditorijas pētījumu mērķus un metodes dažādās komunikācijas jomās. • Izklāstīs valodu tehnoloģiju izmantojumu auditorijas pētniecībā, skaidrojot MI balstītu rīku (Interneta agresivitātes indekss; Saeimas diskusiju korpuss; Audiense, BrandMentions, Determ, MeltWater, SIMILARWEB, Hootsuite, Talkwalker, Keyhole, Digimind , Mention, Exolyt, Youscan u.c.) iespējas. • Izpratīs mediju auditorijas aktivitātes un pasivitātes konceptus, interaktivitāti, tās mērķus, funkcijas un efektus. | ||||||||
| Prasmes: | Sekmīgas studiju kursa apguves rezultātā studenti: • Izmantojot datu meklēšanas, atlases un strukturēšanas un analīzes iespējas, novērtēs un analizēs mediju auditorijas tipus. • Atšķirs un pielietos mediju auditorijas pētījumu metodes, instrumentus, MI balstītus rīkus (Interneta agresivitātes indekss; Audiense, BrandMentions, MeltWater, SIMILARWEB, Digimind, Mention, Exolyt, Youscan u.c.). • Atšķirs un novērtēs multimediju auditorijas uzvedību. • Atšķirs interaktivitātes līmeņus un funkcijas multimediju komunikācijā. • Analizēs mediju auditorijas pētījumus un pētniecības pieejas, MI rīku (Interneta agresivitātes indekss; Audiense, BrandMentions, Determ, MeltWater, SIMILARWEB, Hootsuite, Talkwalker, Keyhole, Digimind, Mention, Exolyt, Youscan u.c.) un valodu tehnoloģiju izmantojumu. • Analizēs un apstrādās datu kopu ar mērķi sagatavot tos mākslīgā intelekta risinājuma treniņam. • Interpretēs mediju lietojuma paradumus un to cēloņus, izmantojot dažādu MI rīku (Interneta agresivitātes indekss; Audiense, BrandMentions, MeltWater, SIMILARWEB, Digimind, Mention, Exolyt, Youscan u.c.)iespējas. • Iemaņas integrēs mūsdienu auditorijas izpratnes multimediju komunikācijas procesā. • Apkopos un analizēs auditoriju pētniecības metožu un MI balstītu lietotņu (Audiense, BrandMentions, MeltWater, SIMILARWEB, Digimind, Mention, Exolyt, Youscan u.c.)izmantošanas iespējas neordināru mediju auditoriju un mediju mijiedarbības problēmu risināšanai (jaunu mediju formātu un satura produktu testēšana, efektivitātes vērtēšana, radošo risinājumu piedāvāšana u.c.). • Pielietos valodu tehnoloģiju un MI balstītus mediju auditoriju analīzes rīkus (Interneta agresivitātes indekss; Audiense, BrandMentions, MeltWater, SIMILARWEB, Digimind, Mention, Exolyt, Youscan u.c.) un metodes, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar dažādu faktoru mijiedarbību (satura veidošana un vadīšana, tā frekvence, auditorijas uztvere, lietojuma paredzamie un neparedzamie ietekmes faktori, īstermiņa un ilgtermiņa efekti u.c.) • Radīs un spēs piedāvāt sarežģītu (fragmentētu, individuāli orientētu, grūti sasniedzamu, specifisku nišas lietotāju) mediju auditoriju grupu izpētes formātus, metodes un MI balstītus rīkus (Interneta agresivitātes indekss; Audiense, BrandMentions, MeltWater, SIMILARWEB, Digimind, Mention, Exolyt, Youscan u.c.), izmantojot valodu tehnoloģiju iespējas. • Meklēs, identificēs, atlasīs un analizēs strukturētus un nestrukturētus auditorijas datus, lai profesionālās darbības mērķu ietvaros piedāvātu ar mediju auditorijām saistītu problēmjautājumu risinājumu un MI balstītu rīku (Interneta agresivitātes indekss; Audiense, BrandMentions, MeltWater, SIMILARWEB, Digimind, Mention, Exolyt, Youscan u.c.) izmantojumu un attīstīšanu (auditorijas mediju lietojuma funkciju skaidrošana, auditorijas uzmanības novērtēšana, jaunu aktivitātes un pasivitātes faktoru identificēšana u.c.). • Izmantojot valodu tehnoloģiju risinājumus, pratīs izveidot auditorijas datu analīzes lietotņu darbības uzdevumus, izstrādājot bakalaura vai maģistra darbu. | ||||||||
| Kompetences: | Sekmīgas studiju kursa apguves rezultātā studenti būs ieguvuši: • Kompetenci meklēt, atlasīt, apkopot un analizēt primāros un sekundāros auditorijas datus, piemērojot informāciju mediju auditorijas novērtēšanai un jaunu auditorijas analīzes ideju radīšanai, lai sasniegtu dažādus komunikācijas mērķus. • Kompetenci radīt idejas mediju auditoriju monitoringa un analīzes risinājumiem, izmantojot MI balstītus rīkus (Interneta agresivitātes indekss; Audiense, BrandMentions, MeltWater, SIMILARWEB, Digimind, Mention, Exolyt, Youscan u.c.) iespējas, to vidū sagatavot un testēt valodu tehnoloģiju rīku treniņmateriālu (Interneta agresivitātes indekss, emociju noteikšanas modelis u.c.). • Izmantojot iegūtās zināšanas un prasmes, spēs attīstīt kompetenci dažādos profesionālās darbības sektoros, izglītojot un vadot mediju auditoriju datu ieguves, atlases, strukturēšanas, analīzes un MI balstītu rīku Interneta agresivitātes indekss; Audiense, BrandMentions, MeltWater, SIMILARWEB, Digimind, Mention, Exolyt, Youscan u.c.) izmantošanas procesus. • Atbildību par mediju auditorijas novērtēšanai savāktās un sniegtās informācijas kvalitāti, informācijas avotu vērtību un atbilstību, kā arī tās eventuālajiem efektiem, izmantojot dažādas auditorijas vērtēšanas datus un metodes, to vidū komerciālus un nekomerciālus MI balstītus rīkus Interneta agresivitātes indekss; Audiense, BrandMentions, MeltWater, SIMILARWEB, Digimind, Mention, Exolyt, Youscan u.c.). • Kritisku un radošu attieksmi pret mediju auditorijas pētījumu metodēm, saturu un formu, to vidū MI balstītiem mediju auditorijas pētniecības rīkiem (Interneta agresivitātes indekss; Audiense, BrandMentions, MeltWater, SIMILARWEB, Digimind, Mention, Exolyt, Youscan u.c.). • Paškritisku attieksmi pret mediju auditorijas datos un ar MI rīkiem (Interneta agresivitātes indekss; Audiense, BrandMentions, MeltWater, SIMILARWEB, Digimind, Mention, Exolyt, Youscan u.c.) analizētās informācijas vērtību un tās atbilstību komunikācijas mērķiem. • Atbildīgu, uz zināšanām balstītu tehnoloģiju pielietošanu mediju auditoriju novērtēšanas un sasniegšanas procesā. | ||||||||
| Bibliogrāfija | |||||||||
| Nr. | Atsauce | ||||||||
| Obligātā literatūra | |||||||||
| 1 | Rožukalne, A. (2011). Kas?Kur?Kāda? Mūsdienu mediju auditorija. Rīga: Turība. | ||||||||
| 2 | Digital News Report. (2020). Reuters Institute. | ||||||||
| 3 | Thurman, N., Moeller, J., Helberger, N. & Damian Trilling (2019). My Friends, Editors, Algorithms, and I, Digital Journalism, 7:4, 447-469, DOI: 10.1080/21670811.2018.1493936 | ||||||||
| 4 | Rožukalne, A. (2020). Perception of Media and Information Literacy among Representatives of Mid–Age and Older Generations: the Case of Latvia. ESSACHESS. Journal for Communication Studies, 13, 2(26)/2020, 207-232. eISSN 1775-352X | ||||||||
| 5 | Brooker, W., & Jermyn, D. (2003). The audience studies reader. London; New York: Routledge. | ||||||||
| 6 | CKleut, J., Pavlíčková, T., Picone, I., et al. (2018). Small acts of engagement and interruptions in content flows. In: Das R and Ytre-Arne B (eds) The Future of Audiences. A Foresight Analysis of Interfaces and Engagement. London: Palgrave Macmillan, 123–1 | ||||||||
| 7 | Bird, S. Elizabeth. (2011). Are we all produsers now? Cultural Studies, 25:4-5, 502-516, DOI: 10.1080/09502386.2011.600532 | ||||||||
| 8 | Carpentier, N. (2003). The BBC’s Video Nation as a participatory media practice. Signifying everyday life, cultural diversity and participation in an online community, International Journal of Cultural Studies. London: SAGE Publications. Volume 6(4): 425–447. | ||||||||
| 9 | Das, R. (2011). Converging perspectives in audience studies and digital literacies: Youthful interpretations of an online genre. European Journal of Communication, 26(4), 343–360. | ||||||||
| 10 | Press, A., Livingstone, S. (2006). Taking audience research into the age of new media: Old problems and new challenges. In: White, M, Schwoch, J (eds) Questions of Method in Cultural Studies. Oxford: Blackwell, 175–200. | ||||||||
| 11 | Gray, J. (2003). New audience, new textualities. Anti fans and non- fans, International Journal of Cultural Studies. London: Sage Publication. Vol. 6 (1). 64 – 81. | ||||||||
| 12 | Jenkins, H. (2008). Convergence Culture: where old and new media collide. New York: University Press, P. 353. | ||||||||
| 13 | Livingstone, S. (2004). The Challenge of Changing Audiences Or, What is the Audience Researcher to do in the Age of the Internet?, European Journal of Communication. London: SAGE Publications. Vol 19(1): 75–86. | ||||||||
| 14 | Jenkins, H. (2006). Fans, Bloggers and Gamers. New York: University Press. P.279 | ||||||||
| 15 | Wohn, Y. D., & Bowe, B. J. (2016). Micro Agenda Setters: The Effect of Social Media on Young Adults’ Exposure to and Attitude Toward News. Social Media +Society, January-March, 1-12. | ||||||||
| 16 | Papacharissi, Z .(2009). The virtual geographies of social networks: A comparative analysis of Facebook, LinkedIn and ASmallWorld. New Media and Society 11(1/2): 199–221. | ||||||||
| 17 | Nithingale, V., Ross, K. (2003). Critical readings: Media and the Audiences. England: Open University Press. | ||||||||
| 18 | McQuail, D. (1997). Audience Analysis. London: Sage Publications. | ||||||||
| 19 | Dilliplane, S., Seth K. Goldman and Diana C. Mutz. (2013). Televised exposure to politics: New measures for a fragmented media environment. American Journal of Political Science 57:236–248. | ||||||||
| 20 | Wahl-Jorgensen, K. (2018). Media coverage of shifting emotional regimes: Donald Trump’s angry populism. Media, Culture & Society, 40(5), 766–778. | ||||||||
| 21 | Rožukalne, A. & Liepa, D. (2022). FROM “COVID IDIOTS” TO “COVIDSHOW AND “COVIDHYSTERIA”. ANALYSIS OF DIGITAL NEWS COMMENTERS’ VERBAL AGGRESSIVENESS AND MEANS OF LINGUISTICS CREATIVITY DURING COVID-19 PANDEMIC IN LATVIA (2020 – 2021). Media Studies, 3, 329 - 360. | ||||||||
| 22 | Wang, X., & Hickerson, A. (2016). The Role of Presumed Influence and Emotions on Audience Evaluation of The Credibility of Media Content and Behavioural Tendencies. Journal of Creative Communications, 11(1). 1-11. | ||||||||
| 23 | Dean, J. (2017). Politicising fandom. The British Journal of Politics and International Relations, 19(2) ,408–424. | ||||||||
| 24 | Digital News report 2022 | ||||||||
| 25 | Macnamara, J. (2021). New insights into crisis communication from an “inside” emic perspective during COVID-19. Public Relations Inquiry, 10(2), 237–262. | ||||||||
| 26 | Rožukalne, A., Murinska, S., & Strode, I. (2022). From Lower Disease Risk Perception to Higher News Avoidance: Analysis of News Consumption and Attitude Toward COVID-19 News in Latvia. Online Journal of Communication and Media Technologies, 13(3), e202216. | ||||||||
| 27 | Rožukalne, Anda, Vineta Kleinberga, Alise Tīfentāle, and Ieva Strode. (2022). What Is the Flag We Rally Around? Trust in Information Sources at the Outset of the COVID-19 Pandemic in Latvia. Social Sciences11: 123. | ||||||||
| 28 | Rožukalne, A., Murinska, S. &Tīfentāle, A. (2021). Is Covid-19 an “Ordinary Flu” That Benefits Politicians? Perception of Pandemic Disinformation in Latvia. Communication Today, 12(2), 68-83. | ||||||||
| 29 | Rožukalne, A., Kleinberga, V., Grūzītis, N. (2021). COVID-19 news and audience aggressiveness: Analysis of news content and audience reaction during the state of emergency in Latvia (2020–2021). Environment. Technology. Resources. Proceedings of the 13th International Scientific and Practical Conference, June 17 – 18, 2021, Vol. 2, 141 – 147. | ||||||||
| Papildu literatūra | |||||||||
| 1 | Rožukalne, A., Skulte, I., Stakle, A. (2020). Media education in the common interest: Public perceptions of media literacy policy in Latvia. Central European Communication Journal, 13(2), 202 -229. | ||||||||
| 2 | Rožukalne, A. (2020). “MAX share this! Vote for us! Analysis of pre-election Facebook communication and audience reactions of Latvia’s populist party KPV LV leader Aldis Gobzems”, Informacijos mokslai, 870, pp. 52-71. doi: 10.15388/Im.2020.87.26. | ||||||||
| 3 | Vogels, E. A. (2021). The State of Online Harassment. Pew Research Centre. | ||||||||
| 4 | Kalsnes, B. and Larsson O. A. (2018). Understanding news sharing across social media. Journalism Studies 19: 1669–1688. | ||||||||
| 5 | Social Media Facts Sheet. (2020). Pew.Research Center. | ||||||||
| 6 | Reuters Institute Digital News Report 2019. | ||||||||
| 7 | Syvertsen, T. (2004). Between Broadcasters and Their Publics Citizens, Audiences, Customers and Players: A Conceptual Discussion of the Relationship, European Journal of Cultural Studies. London: SAGE Publications. Vol 7(3): 363 – 380. | ||||||||
| 8 | Marwick, A., Fontaine, C. and Boyd, D. (2017). “Nobody sees it, nobody gets mad”: social media, privacy and personal responsibility among low-SES youth. New Media & Society 3: 1–14. | ||||||||
| 9 | Keightley, E. and Downey, J. (2018). The intermediate time of news consumption. Journalism 19(1): 93–110 | ||||||||
| 10 | Jay G. Blumler and Elihu Katz. (1974). The Uses of mass communications: current perspectives on gratifications research. Beverly Hills: Sage Publications. | ||||||||
| 11 | Wandebesch, H. (2000). Research note: A Captive Audience? The Media Use of Prisoners, European Journal of Communication. 15 (4): 529. – 544. | ||||||||
| 12 | Cho, Jaeho. (2011). The geography of political communication: Effects of regional variations in campaign advertising on citizen communication. Human Communication Research 37:434–462. | ||||||||
| 13 | Cieciuch, J., Davidov, E., et.al. (2019). How to obtain comparable measures for cross-national comparisons. In Cross-national comparative research – analytical strategies, results and explanations. Sonderheft Kölner Zeit | ||||||||
| 14 | Mak, AKY, and Song, A. O. (2019). Revisiting social-mediated crisis communication model: The Lancôme regenerative crisis after the Hong Kong Umbrella Movement. Public Relations Review 45(4): 101812. | ||||||||
