Pārlekt uz galveno saturu

Mediju ekonomika un menedžments

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:7.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:02.02.2024 12:25:54
Par studiju kursu
Kursa kods:KSK_158LKI līmenis:7. līmenis
Kredītpunkti:4.00ECTS:6.00
Zinātnes nozare:Komunikācijas zinātne; Komunikācijas teorijaMērķauditorija:Komunikācijas zinātne
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Anda Rožukalne
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Sociālo zinātņu fakultāte
Struktūrvienības vadītājs:
Kontaktinformācija:Dzirciema iela 16, Rīga, szfatrsu[pnkts]lv
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)12Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas24
Nodarbības (skaits)8Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas16
Kopā kontaktstundas40
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Kurss "Komunikācijas situāciju analīze".
Mērķis:
Sniegt izpratni un spēju kritiski izvērtēt mediju ekonomikas un mediju menedžmenta teorētiskās pieejas un to izpausmes dažādās mediju sistēmās un mediju biznesa segmentos. Kursa saturā tiks piedāvāta mediju biznesa modeļu un mendžmenta modeļu analīze mijiedarbībā ar dažādu mediju tipu attīstību un darbības īpatnību izvērtējumu politisko un ekonomisko sistēmu kontekstā. Kurss ietver aktuālo mediju ekonomikas situāciju un biznesa dillemu risinājumu modeļus dažādu mediju tipu darbībā Latvijā un citās ES valstīs.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Mediju sistēmas pamati. Mediju biznesa modeļi. Latvijas mediju sistēmas īpatnības. A.RožukalneLekcijas1.00auditorija
2Mediju ekosistēma, tās attīstības aktuālās tendences. A.RožukalneLekcijas1.00auditorija
3Radošums un inovācijas mediju menedžmentā. Redaktora darbs.Lekcijas1.00E-studiju vide
4Jauna mediju produkta veidošana. Ideju prezentēšana, diskusija par kursa gala darbu. A.RožukalneNodarbības1.00auditorija
5Izdevējdarbības menedžments. Jaunu mediju produktu veidošana. Redaktora darbs dažādos medijos. Žurnāls I'mperfect.Lekcijas2.00auditorija
Nodarbības1.00auditorija
6Mediju ekonomika. Mediju īpašnieki un to loma. Mediji un aktuālās krīzes. Tairons Šavs (ASV)Lekcijas3.00auditorija
Nodarbības2.00auditorija
7Elektronisko mediju menedžments. Gunta LīdakaLekcijas1.00auditorija
Nodarbības1.00auditorija
8Sociālo mediju menedžments. Influenceru mārketings.Lekcijas2.00auditorija
Nodarbības1.00auditorija
9Sabiedrisko mediju menedžments; pārmaiņu vadība. Paivi Maijanen-Kylaheiko (Somija)Lekcijas1.00auditorija
Nodarbības2.00auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
• esejas par vieslekcijām; • literatūras analīze; • mediju produkta veidošana.
Vērtēšanas kritēriji:
• darbs ar literatūru – 20%; • lekcijas – 10%; • medija produkta veidošana – 30%; • esejas par literatūru – 40%.
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens (Rakstisks)
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):
Studiju rezultāti
Zināšanas:• par mediju ekonomikas unikalitāti; • par duālo mediju tirgu; • par mediju sistēmu vērtēšanu; • par dažādu mediju segmentu ekonomiku; • par mediju menedžmenta teorijām.
Prasmes:• atrast risinājumu mediju ekonomikas un vadības situācijās; • novērtēt mediju ekonomikas rādītājus; • radīt radošus mediju produktus, ievērojot mediju ekonomikas un vadības konsekvences.
Kompetences:• analizēt mediju ekonomikas problēmjautājumus; • iecerēt un veidot pētījumus mediju ekonomikā un menedžmentā.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1Albarran, A. (1996) Media Economics. Ames: Iowa State University Press.
2Albarran, A.B. (2002) Media Economics. Understanding Markets, Industries and Concepts, 2nd ed. USA: Iowa State Press, A Blackwell Publishing Company.
3Albarran, A.B. (2010) The Media Economy. New York: Routledge.
4Rožukalne, A. (2013) Kam pieder Latvijas mediji? Rīga: Apgāds Zinātne.
5Badikian, B. (2004) The New Media Monopoly. Boston: Beacon Press
6Compaine, M. B., Gomery, D. (2000) Who Owns the Media?, London: Lawrence Erlbaum Associates, Inc.
7Croteau, D., Hoynes, W. (2006) The Business of Media: Corporate Media and the Public Interest. 2nd ed. London: SAGE Publications.
8Cushion, S., Lewis, J., Ramsay G.N., (2012) ‘The impact of interventionist regulation in reshaping news agendas: comparative analysis of public and commercially funded television’ Journalism 13: 831,
9Hallin, D.C. and P. Mancini (2004) Comparing Media Systems: Three Models of Media and Politics. Cambridge and New York: Cambridge University Press.
10McChesney R.W (2008) The Political Economy of Media. Enduring Issues, Emerging Dilemmas. New York: Monthly Review Press.
11Wardle, K. and Derakhshan, H. (2017) Information Disorder: Toward an indisciplinary framework for research and policy making. Council of Europe Reports DGI (2017)09. Iegūts no: https://rm.coe.int/information-disorder-report-version-augu…
12Ronkova, N. (2016) International Legal Framework for Media. (JPMNT) Journal of Process Management – New Technologies, 4 (2), 57 - 63.
13Psychogiopolou, E., Anagnostou, D., Smith, C.R., and Stolte, Y. (2017) The Freedom and Independence of Public Service Media in Europe: International Standards and Their Domestic Implementation. International Journal of Communication. 11, 1936–1955. Ie
14Messenger, A. (2014) A Practical Guide to Media Law. London: Pearson.
15Medoff, N. J. and Kaye, B. (2017) Electronic Media: Then, Now, and Later, 3rd ed. London: Routledge.
16Klimkiewicz, B. (2010) „Structural Media Pluralism“. International Journal of Communication. 4, 906-913.
17Karppinen, Kari. (2013) Rethinking Media Pluralism. New York: Fordham University Press.
18Johnston, J. And Wallace, A. (2017) Who is a Journalist? Changing legal definitions in a de-territorialised media space. Digital Journalism, 5 (7), 850 – 867.
Papildu literatūra
1Altschull J. H. (1990) From Milton to McLuhan: The Ideas Behind American Journalism, 1st ed., USA: Allyn & Bacon.
2Arnold S. de Beer, John C. Merrill (2008) Global Journalism: Topical Issues and Media Systems, 5th Ed. Pearson.
3Balcytiene, A. (2009) ‘Market-led reforms as incentives for media change, development and diversification in the Baltic States’ The International Communication Gazette , 71(1–2): 39–49.
4Committee of experts on new media (2011) ‘Draft Recommendation on a new notion of media’, Strasbourg, MC-NM010rev2.pdf, Pp.1-25.
5Erjavec, K. and M.Kovačič (2010) ‘Relations with the media: Who are the main actors in an advertorial production process in Slovenia?’ Journalism, 11(1) 91–109.
6Kruks, S. (2007) “Daugavpils masu mediju sistēma”/ System of Daugavpils Mass Media, Reinholde, I. (sast.) (2007). Daugavpils kā attīstības ceļvedis. Rīga: Zinātne, 86–99.
7Šulmane, I. (2011) Neatrastās identitātes? Latvijas dienas laikrakstu žurnālisti politikas, ekonomikas un kultūras laiku ietekmē. Rīga: LU SPPI. Iegūts no: https://www.szf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petni…
8Rožukalne, A. (2013b) Editorial independence in the Latvian news media: Ownership interests and journalistic compromises. Media Transformations. 9, 80 -101.
Citi informācijas avoti
1Ofcom. (2017) Access and Inclusion in 2016. Outcomes for consumers in vulnerable circumstances. Iegūts no: https://www.ofcom.org.uk/__data/assets/pdf_file/0030/98508/…
2Nissen, Ch. (2006) Public service media in the information society. Report. Council of Europe’s Group of Specialists on Public Service Broadcasting in the Information Society (MC-S-PSB). Strasbourg: Media Division, Directorate General of Human Rights
3Media Pluralism Monitor. (2018) Results. Iegūts no: http://cmpf.eui.eu/media-pluralism-monitor/mpm-2016-results/