.
Neiroloģija un neiroķirurģija
Studiju kursa apraksts
Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:11.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:03.07.2023 10:05:18
| Par studiju kursu | |||||||||
| Kursa kods: | NUNK_014 | LKI līmenis: | 6. līmenis | ||||||
| Kredītpunkti: | 2.00 | ECTS: | 3.00 | ||||||
| Zinātnes nozare: | Klīniskā medicīna; Neiroloģija | Mērķauditorija: | Rehabilitācija | ||||||
| Studiju kursa vadītājs | |||||||||
| Kursa vadītājs: | Elīna Pūcīte | ||||||||
| Studiju kursa īstenotājs | |||||||||
| Struktūrvienība: | Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedra | ||||||||
| Struktūrvienības vadītājs: | |||||||||
| Kontaktinformācija: | Rīga, Pilsoņu iela 13, VSIA P.Stradiņa KUS, 37. korpuss; Hipokrāta iela 2, 7. nodaļa, 901. telpa, neuro rsu[pnkts]lv, +371 67069653; +371 67536540 | ||||||||
| Studiju kursa plānojums | |||||||||
| Pilns laiks - 1. semestris | |||||||||
| Lekcijas (skaits) | 8 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 16 | ||||
| Nodarbības (skaits) | 8 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 16 | ||||
| Kopā kontaktstundas | 32 | ||||||||
| Nepilns laiks - 1. semestris | |||||||||
| Lekcijas (skaits) | 7 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 14 | ||||
| Nodarbības (skaits) | 6 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 3 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 18 | ||||
| Kopā kontaktstundas | 32 | ||||||||
| Studiju kursa apraksts | |||||||||
| Priekšzināšanas: | Neiroloģijas daļai: priekšzināšanas nervu sistēmas anatomijā un fizioloģijā; Neiroķirurģijas daļai: priekšzināšanas nervu sistēmas anatomijā, fizioloģijā un iegūtas praktiskās iemaņas pacienta neiroloģiskā izmeklēšanā. | ||||||||
| Mērķis: | Nodrošināt zināšanu apguvi par galveno nervu sistēmas slimību patoģenēzi, klīniskajām izpausmēm, ārstēšanas pamatprincipiem un rehabilitācijas mērķiem to aprūpē; nodrošināt zināšanu apguvi par neiroķirurģiski koriģējamām patoloģijām. | ||||||||
| Tēmu saraksts (pilna laika studijas) | |||||||||
| Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
| 1 | Nervu sistēmas uzbūve un klīniskā anatomija. Papildus izmeklējumi neiroloģijā. Smadzeņu pusložu bojājuma simptomi | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 2 | Smadzeņu asinsrites traucējumi, to veidi, riska faktori, klīniskās izpausmes, terapijas iespējas un profilakse. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 3 | Perifērās nervu sistēmas slimības, to veidi un izpausmes. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 4 | Muguras sāpju cēloņi un profilakse, mugurkaula slimību neiroloģiskie aspekti. Muguras sāpju ārstēšanas taktika un metodes. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 5 | Nervu sistēmas demielinizējošās slimības – multiplā skleroze, tās norise, izpausmes. Neiroinfekciju cēloņi, veidi un klīniskās pazīmes. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 6 | Paroksizmālie stāvokļi : epileptiskas un neepileptiskas lēkmes. Kognitīvs deficīts un demences. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 7 | Galvas trauma, to veidi un diagnostika, ārstēšana. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 8 | Neiroonkoloģija – audzēju klasifikācija, diagnostikas iespējas, terapijas iespējas. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 9 | Motorā sistēma: augšējais un apakšējais motorais neirons, to bojājumu pazīmes. Motorās sistēmas neiroloģiskā izmeklēšana. Kraniālo nervu izmeklēšana, to bojājuma pazīmes. Bulbārs un pseidobulbārs sindroms. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 10 | Sensorā sistēma: jušanas veidi, jušanas traucējumu veidi. Sensorās sistēmas izmeklēšana. Muguras smadzeņu bojājuma sindromi. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 11 | Smadzenīšu bojājuma simptomi un to klīniskā izmeklēšana. Ekstrapiramidālās sistēmas bojājuma sindromi: parkinsonisms un hiperkinēzes, to izmeklēšana. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 13 | Vestibulārs sindroms. Ataksiju veidi. Gaitas traucējumi. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 14 | Galvas smadzeņu asinsrites traucējumi: išēmiski un hemorāģiski insulti. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 15 | Perifērās nervu sistēmas funkcijas traucējumi. Muskuļu slimības. Myasthenia gravis. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 16 | Hidrocefālija. Spontāni un traumatiski intrakraniāli asinsizplūdumi, aneirismas, arteriovenozas malformācijas – klīniskā aina, diagnostikas iespējas, ķirurģiskās ārstēšanas iespējas. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 17 | Muguras smadzeņu traumatisks bojājums, iemesli, simptomi, diagnostika, ārstēšanas iespējas. Deģeneratīvas mugurkaula saslimšanas – ķirurģiskās ārstēšanas indikācijas un iespējas. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| Tēmu saraksts (nepilna laika studijas) | |||||||||
| Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
| 1 | Nervu sistēmas uzbūve un klīniskā anatomija. Papildus izmeklējumi neiroloģijā. Smadzeņu pusložu bojājuma simptomi | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 2 | Smadzeņu asinsrites traucējumi, to veidi, riska faktori, klīniskās izpausmes, terapijas iespējas un profilakse. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 3 | Perifērās nervu sistēmas slimības, to veidi un izpausmes. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 4 | Muguras sāpju cēloņi un profilakse, mugurkaula slimību neiroloģiskie aspekti. Muguras sāpju ārstēšanas taktika un metodes. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 5 | Nervu sistēmas demielinizējošās slimības – multiplā skleroze, tās norise, izpausmes. Neiroinfekciju cēloņi, veidi un klīniskās pazīmes. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 6 | Paroksizmālie stāvokļi : epileptiskas un neepileptiskas lēkmes. Kognitīvs deficīts un demences. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 7 | Galvas trauma, to veidi un diagnostika, ārstēšana. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 9 | Motorā sistēma: augšējais un apakšējais motorais neirons, to bojājumu pazīmes. Motorās sistēmas neiroloģiskā izmeklēšana. Kraniālo nervu izmeklēšana, to bojājuma pazīmes. Bulbārs un pseidobulbārs sindroms. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 10 | Sensorā sistēma: jušanas veidi, jušanas traucējumu veidi. Sensorās sistēmas izmeklēšana. Muguras smadzeņu bojājuma sindromi. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 12 | Smadzenīšu bojājuma simptomi un to klīniskā izmeklēšana. Ekstrapiramidālās sistēmas bojājuma sindromi: parkinsonisms un hiperkinēzes, to izmeklēšana. Vestibulārs sindroms. Ataksiju veidi. Gaitas traucējumi. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 14 | Galvas smadzeņu asinsrites traucējumi: išēmiski un hemorāģiski insulti. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 15 | Perifērās nervu sistēmas funkcijas traucējumi. Muskuļu slimības. Myasthenia gravis. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 18 | Spontāni un traumatiski intrakraniāli asinsizplūdumi, aneirisma, arteriovenoza malformācija – klīniskā aina, diagnostikas iespējas, ķirurģiskās ārstēšanas iespējas. Hidrocefālija. Muguras smadzeņu traumatisks bojājums, iemesli, simptomi, diagnostika, ārstēšanas iespējas. Deģeneratīvas mugurkaula saslimšanas – ķirurģiskās ārstēšanas indikācijas un iespējas. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| Vērtēšana | |||||||||
| Patstāvīgais darbs: | Neiroloģija: • Sagatavoties praktiskām nodarbībām, patstāvīgi strādājot ar literatūru; • novērtēt un interpretēt neiroloģiskā pacienta stāvokli katrā praktiskā nodarbībā; • individuāli uzrakstīt vienu akadēmisku slimības vēsturi par kādu no nodarbībās redzētajiem pacientiem. Neiroķirurģija: Studējošā patstāvīgais darbs ietver klīnisko gadījumu ar uzdevumiem sagatavošanu. Klīniskajā gadījumā ar uzdevumiem ietverts: • noteiktas patoloģijas pacienta klīniskā gadījuma analīze, izmantojot uz problēmām orientētas slimību vēstures shēmu. Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā. | ||||||||
| Vērtēšanas kritēriji: | • Aktīva līdzdalība nodarbībās, mutisko atbilžu kvalitāte – 10%; • Prasme veikt neiroloģisko izmeklēšanu, interpretēt simptomu – 15%; • Pārbaudes darbu kvalitāte cikla laikā par apskatītajām tēmām – 15%; • Tiek pārbaudītas studentu zināšanas par neiroķirurģisko slimību etioloģiju, patoģenēzi, klīniku, diagnostiku, ārstēšanas principiem un profilaksi – 10%. Gala pārbaudījums – eksāmens – 50%. | ||||||||
| Gala pārbaudījums (pilna laika studijas): | Eksāmens | ||||||||
| Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas): | Eksāmens | ||||||||
| Studiju rezultāti | |||||||||
| Zināšanas: | Neiroloģija: studiju kursa apguves rezultātā students spēj: • uzskaitīt un aprakstīt biežāko neiroloģisko slimību etioloģiju, patoģenēzi, klīnisko ainu, ārstēšanas pamatprincipus, profilakses iespējas; • pastāstīt, kā novērtē neiroloģisko pacientu; • raksturot un pamatot rehabilitācijas uzdevumus, mērķus, metožu izvēli. Neiroķirurģijas kursa apguves rezultātā students spēj: • uzskaitīt un aprakstīt neiroķirurģiski koriģējamo patoloģiju diagnostikas pamatprincipus; • definēt galvas un muguras smadzeņu traumu veidus, tos klasificēt; • pastāstīt, kā novērtēt slimnieka stāvokli pēc Glāzgovas komas skalas, pēc Hanta – Hesa skalas; • novērtēt vispārējos un specifiskos klīniskos simptomus CNS audzēju gadījumos; • pazīt biežākās neiroķirurģiski koriģējamās patoloģijas (mugurkaula deģeneratīvās saslimšanas, hidrocefālija, perifēro nervu kompresijas). | ||||||||
| Prasmes: | Neiroloģijas studiju kursa apguves rezultātā studējošais pratīs: • veikt pacienta neiroloģisko izmeklēšanu; • atpazīt neiroloģiskā bojājuma simptomus un tos klasificēt pie kāda no neiroloģiskiem sindromiem; • identificēt rehabilitācijas uzdevumus; Pēc sekmīgi apgūtas neiroķirurģijas kursa prasību izpildes studējošais būs apguvis prasmes un iemaņas, kas ļaus: • atpazīt un interpretēt neiroķirurģiski koriģējamo patoloģiju klīniskās un radioloģiskās izpausmes; • nozīmēt nepieciešamos izmeklējumus iespējamo neiroķirurģiski koriģējamo patoloģiju diagnostikai; • izskaidrot neiroķirurģisko manipulāciju indikācijas un pamatprincipus. | ||||||||
| Kompetences: | Sekmīga neiroloģijas studiju kursa apguves rezultātā studējošais spēj: • pēc veiktās neiroloģiskās izmeklēšanas, atpazītiem simptomiem spēj noteikt bojājuma lokalizāciju un atpazīt iespējamās saslimšanas, kas šos simptomus varētu izraisīt; • pēc klīniskiem simptomiem pamatot difereniāldiagnozes; • izstrādāt papildus izmeklēšanas plāna pamatprincipus; • izstrādāt pamata rehabilitācijas mērķus un pamatuzdevumus, kas piemēroti konkrētai neiroloģiskai klīniskai situācijai. Neiroķirurģijas studiju kursa apguves rezultātā studenti būs spējīgi: • argumentēt, loģiski pamatot un formulēt neiroķirurģisku izvērstu klīnisko diagnozi; • izstrādāt rīcības taktiku attiecībā uz konkrētu neiroķirurģisku klīnisko situāciju; • formulēt indikācijas konservatīvai un operatīvai ārstēšanai. | ||||||||
| Bibliogrāfija | |||||||||
| Nr. | Atsauce | ||||||||
| Obligātā literatūra | |||||||||
| 1 | Sagatavots mācību materiāls katrai nodarbībai E-studijās | ||||||||
| 2 | Mattle H., Mumenthaler M. Fundamentals of Neurology - an illustrated guide. 2nd edit. 2017. Thieme. Stuttgart. | ||||||||
| 3 | Weiner W.J., Goltz C.G. Neurology for the non-neurologist. 2010, J.B.Lippincott Co, Phyl. (akceptējams izdevums) | ||||||||
| 4 | Fuller G. – Neurological Examination Made Easy. Ch. Livingstone, Elsevier, Edinburg, London, N-Y, 2020. | ||||||||
| 5 | Gārša I. – Ievads neiroķirurģijā. Nac. medicīnas apgāds, 2008. (akceptējams izdevums) | ||||||||
| 6 | I.Logina, E.Smeltere. Neiroloģija shēmās. Avots, 2009. (akceptējams izdevums) | ||||||||
| Papildu literatūra | |||||||||
| 1 | Metodiskās rekomendācijas studentiem // RSU | ||||||||
| 2 | Gehlen W., Delank H-W. Neurologie. 1988. Thieme. Stuttgart. | ||||||||
| 3 | Ellison D., Love S., Chimelli L., et.al. Neuropathology. Mosby, 2013. | ||||||||
| 4 | Greenberg M.S. Handbook of Neurosurgery. – G. Thieme Verlag. Stuttgart. New York, 2010. | ||||||||
| Citi informācijas avoti | |||||||||
| 1 | Ķīse L., Logina I., Kamša I., Krieviņa I., Millers A. Vestibulārā reiboņa cēloņi un associētās slimības. 2013. Rīga | ||||||||
| 2 | Kamša I., Logina I., Raumane D. ,Krieviņa I., Millers A. Reiboņa aprūpes taktika: izmeklēšana un diagnostika. 2012. Rīga | ||||||||
| 3 | Gintere S., Logina I., Kozlovska L., Bērziņa G., Pūcīte E. Klīniskās vadlīnijas - Muguras lejas daļas sāpes primārajā veselības aprūpē. 2016. Rīga. | ||||||||
| 4 | The International Classification of Headache disorders 3rd Edition. | ||||||||
| 5 | Gudreniece A, Karelis G., Minibajeva O., Gulbe G. , Kalniņa Z. Alcheimera slimības, vaskulaŗas demences, Levī ķermenīšu demences un frontotemporālas demences klīniskās vadlīnijas. 2017. Rīga | ||||||||
| 6 | Minibajeva O., Karelis G., Gudreniece A., Gūtmane E., Žīgure I., Korogodovs S. Parkinsona slimības un parkinsona plus-sindromu klīniskās vadlīnijas. 2018. Rīga | ||||||||
| 7 | http://www.merckmanuals.com/professional/ | ||||||||
| 8 | The American Association of Neurological Surgeons | ||||||||
