.
Neiroloģija
Studiju kursa apraksts
Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:5.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:07.11.2022 16:45:01
Par studiju kursu | |||||||||
Kursa kods: | NUNK_017 | LKI līmenis: | Visiem līmeņiem | ||||||
Kredītpunkti: | 4.00 | ECTS: | 6.00 | ||||||
Zinātnes nozare: | Klīniskā medicīna; Neiroloģija | Mērķauditorija: | Ārstniecība | ||||||
Studiju kursa vadītājs | |||||||||
Kursa vadītājs: | Daina Pastare | ||||||||
Studiju kursa īstenotājs | |||||||||
Struktūrvienība: | Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedra | ||||||||
Struktūrvienības vadītājs: | |||||||||
Kontaktinformācija: | Rīga, Pilsoņu iela 13, VSIA P.Stradiņa KUS, 37. korpuss; Hipokrāta iela 2, 7. nodaļa, 901. telpa, neurorsu[pnkts]lv, +371 67069653; +371 67536540 | ||||||||
Studiju kursa plānojums | |||||||||
Pilns laiks - 1. semestris | |||||||||
Lekcijas (skaits) | 11 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 22 | ||||
Nodarbības (skaits) | 14 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 3 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 42 | ||||
Kopā kontaktstundas | 64 | ||||||||
Studiju kursa apraksts | |||||||||
Priekšzināšanas: | Preklīniskās teorētiskās priekšzināšanas nervu sistēmas anatomijā un fizioloģijā (1., 2. studiju gada disciplīnas). | ||||||||
Mērķis: | Veicināt zināšanu apguvi par topisko diagnostiku neiroloģijā, kā arī zināšanu apguvi par galveno nervu sistēmas slimību patoģenēzi, klīniskajām izpausmēm un to ārstēšanas principiem. | ||||||||
Tēmu saraksts (pilna laika studijas) | |||||||||
Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
1 | Ievads. Papildus izmeklējumi neiroloģijā. Autonomās nervu sistēmas funkciju traucējumi. Somatoformi un disociatīvi traucējumi neiroloģijā. | Lekcijas | 1.00 | E-studiju vide | |||||
2 | Cerebrovaskulāras slimības. Tranzitora išēmiska lēkme. Išēmisks insults. Cerebrovaskulāro saslimšanu patoģenēze un riska faktori. Cerebrovaskulāro saslimšanu ārstēšana. | Lekcijas | 1.00 | E-studiju vide | |||||
3 | Hemorāģisks insults. Subarahnoidāls asins izplūdums. Intracerebrāls asins izplūdums. Patoģenēze, riska faktori, ārstēšana. | Lekcijas | 1.00 | E-studiju vide | |||||
4 | Neiroinfekcijas. Bakteriāls meningīts. Aseptisks (virāls) meningīts. Neiroborelioze. Ērču encefalīts. Herpes simplex encefalīts. | Lekcijas | 1.00 | E-studiju vide | |||||
5 | Perifērās nervu sistēmas funkciju traucējumi. Polineiropātijas. Guillaine – Barré sindroms. | Lekcijas | 1.00 | E-studiju vide | |||||
6 | Epilepsija. Status epilepticus. Glāzgovas komas skala. Komas diferenciāldiagnoze. | Lekcijas | 1.00 | E-studiju vide | |||||
7 | Kognitīvs deficīts un demences. Tranzitora globāla amnēzija. | Lekcijas | 1.00 | E-studiju vide | |||||
8 | Myasthenia gravis. Miastēniski sindromi. Muskuļu slimības. | Lekcijas | 1.00 | E-studiju vide | |||||
9 | Muguras sāpes. Nespecifiskas, specifiskas muguras sāpes. Radikulopātijas. Mielopātijas. | Lekcijas | 1.00 | E-studiju vide | |||||
10 | Autoimūni un paraneoplastiski neiroloģiski sindromi. | Lekcijas | 1.00 | E-studiju vide | |||||
11 | Reiboņa sindroma klīniskās izpausmes, patoģenēze un diferenciāldiagnostika. | Lekcijas | 1.00 | E-studiju vide | |||||
12 | Neiroloģiskā stāvokļa izmeklēšana. Kognitīvā stāvokļa vienkāršota testēšana. Neiroloģiskā terminoloģija. Centrāla un perifēra parēze. Centrālais motoneirons. Perifērais motoneirons. Centrāla un perifēra mīmikas muskulatūras parēze. Refleksa loks. Kustību sfēras izmeklēšana. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
13 | Jušanas veidi. Jušanas vadīšanas sistēmas (trakti): virspusējās un dziļās jušanas vadīšanas sistēmas. Jušanas traucējumu veidi. Muguras smadzeņu bojājuma veidi. Pilnīgs un daļējs muguras smadzeņu šķērsbojājums. Cauda equina sindroms. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
14 | Kraniālie nervi. Kraniālo nervu un smadzeņu stumbra bojājuma simptomi, to izmeklēšana. Bulbārs un pseidobulbārs sindroms. Acu sadraudzīgo kustību regulācija. Skata parēzes. Vestibulārs sindroms. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
15 | Afāziju veidi. Motora, sensora, Vernikes, Broka, konduktīva, transkortikālas, amnestiska afāzija. Klīniskā un Bostonas klasifikācija. Agnozija, apraksija, nolieguma sindroms. Pieres daivas bojājuma simptomi. Paura daivas bojājuma simptomi. Deniņu daivas bojājuma simptomi. Pakauša daivas bojājuma simptomi. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
16 | Kustību traucējumi. Ekstrapiramidālā sistēma un tās bojājuma sindromi. Hiperkinēzes, parkinsonisma sindroms un Parkinsona slimība. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
17 | Smadzenīšu bojājuma simptomi un to klīniskā izmeklēšana. Gaitas traucējumi. Ataksiju veidi. Reiboņa sindroma diferenciāldiagnostika. Zināšanu kontrole topiskajā diagnostikā. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
18 | Plexus brachialis bojājuma sindromu etioloģija un klīniskās izpausmes. Neiropātijas augšējā ekstremitātē un to biežākā etioloģija: N.medianus bojājums. N.ulnaris bojājums. N.radialis bojājums. Plexus lumbosacralis bojājuma sindromu etioloģija un klīniskās izpausmes. Neiropātijas apakšējā ekstremitātē un to biežākā etioloģija: N.ishiadicus bojājums. N.femoralis bojājums. N.peroneus bojājums. N.tibialis bojājums. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
19 | Papildizmeklēšanas metodes neiroloģijā. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
20 | Cerebrovaskulārās saslimšanas. Tranzitora išēmiska lēkme. Išēmisks insults. NIHSS, Rankina skala. TOAST klasifikācija. Dažādu artēriju izslēgšanās sindromi – ACI, ACM, ACA, AChA, ACP, AB, AB zari, cerebellārās artērijas. Reperfūzijas terapija. Sekundārās profilakses principi. CHADS-Vasc skala. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
21 | Hemorāģisks insults. Intracerebrāla hematoma. Subarahnoidāla hemorāģija. Riska faktori, etioloģija, patoģenēze un ārstēšana. Spināls infarkts un spināla netraumatiska hemorāģija. Klīniskā aina un ārstēšanas principi. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
22 | Galvassāpes. Starptautiska galvassāpju klasifikācija (ICHD-3). Migrēna. Tenzijas tipa galvassāpes. Trigeminālas autonomas cefalģijas. Sāpīgas kraniālas neiropātijas. Sekundāras galvassāpes. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
23 | Epilepsija. Paroksizmālu stāvokļu diferenciāldiagnoze. Sinkopes. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
24 | Akūts diseminēts encefalomielīts. Optiska neiromielīta spektra slimības. Multiplā skleroze. Makdonalda kritēriji. Motoneironu slimības. Zināšanu kontrole par neiroloģiskām slimībām. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
25 | Klīnisko gadījumu apspriešana un klīnisko situāciju risināšana. Neiroloģiskā izmeklēšana un rezultātu interpretācija. Zināšanu kontrole. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
Vērtēšana | |||||||||
Patstāvīgais darbs: | Novērtēt un interpretēt neiroloģiskā pacienta stāvokli. Teorētiski sagatavoties praktiskajām nodarbībām. Patstāvīgi strādāt ar literatūru neiroloģijā. | ||||||||
Vērtēšanas kritēriji: | Kursa kopvērtējums ir kumulatīvs: 1. Apmeklējums un aktivitāte nodarbībās – aktīva līdzdalība nodarbībās, mutisko atbilžu kvalitāte, dalība diskusijās - 5%. 2. Daudzatbilžu tests par topisko diagnostiku - 10%. 3. Tests par neiroloģiskajām slimībām - 10%. 4. Klīnisko gadījumu analīze (praktiskā neiroloģija) - 10%. 5. Gala pārbaudījuma metode: mutvārdu un rakstisks eksāmens – tiek pārbaudītas studentu zināšanas par neiroloģiskiem bojājuma sindromiem, nervu sistēmas slimību etioloģiju, patoģenēzi, klīniku, diagnostiku, ārstēšanas principiem un profilaksi - 65%. | ||||||||
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas): | Eksāmens | ||||||||
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas): | |||||||||
Studiju rezultāti | |||||||||
Zināšanas: | Studiju kursa apguves rezultātā students spēj: • pastāstīt, kā novērtēt neiroloģisko pacientu; • aprakstīt dažādus neiroloģiskus sindromus un to diferenciāldiagnozi; • uzskaitīt un aprakstīt biežāko neiroloģisko slimību etioloģiju, patoģenēzi un klīnisko ainu; • raksturot un pamatot izmeklēšanas metožu un terapijas izvēli. | ||||||||
Prasmes: | Studiju kursa apguves rezultātā studējošais pratīs: • sastādīt izmeklējumu un terapijas plānu neiroloģiskiem sindromiem un simptomiem; • pielietot iegūtās zināšanas topiskajā diagnostikā, lai precizētu bojājuma līmeni nervu sistēmā; • noformulēt neiroloģisko diagnozi; • izskaidrot izvēlēto ārstniecības metodi un tās pielietošanu; • prognozēt iespējamo saslimšanas un terapijas rezultātu; • orientēties jaunākajos starptautiskajos sasniegumos neirologa darbā. | ||||||||
Kompetences: | Sekmīga studiju kursa apguves rezultātā studējošais spēj: • atpazīt biežāk sastopamo neiroloģisko slimību simptomus, argumentēt un loģiski pamatot neiroloģisko diagnozi; • izstrādāt taktiku, kas piemērota konkrētai neiroloģiskai klīniskai situācijai, lai optimāli diagnosticētu un ārstētu neiroloģisku saslimšanu. | ||||||||
Bibliogrāfija | |||||||||
Nr. | Atsauce | ||||||||
Obligātā literatūra | |||||||||
1 | Adams A.C. Mayo Clinic Essential Neurology (Mayo Clinic Scientific Press) 2nd Edition, 2018. | ||||||||
2 | M J Aminoff, D Greenberg, R P Simon. Clinical Neurology. 9th edition, Mc Graw-Hill Education Lange, 2015 | ||||||||
3 | Adams R.D., Victor M. Principles of Neurology. Mc Graw – Hill, N-Y, St Luis e.c. 2014. | ||||||||
4 | H.Royden Jones. Netter's Neurology. Saunders Elsevier, 2005, 2012. | ||||||||
5 | Fuller G. Neurological Examination Made Easy. Ch. Livingstone. Elsevier, Edinburg, London, N-Y, 2004, 2008, 2013 | ||||||||
Papildu literatūra | |||||||||
1 | Current Diagnosis and treatment Neurology. McGrawHill, 2012. | ||||||||
2 | Daroff RB, Jankovic J, Maziotta JC, Pomeroi SI. Bradley's Neurology in Clinical Practice. Elsevier, 2008, 2012. | ||||||||
Citi informācijas avoti | |||||||||
1 | http://emedicine.medscape.com |