.
Neiroloģija
Studiju kursa apraksts
Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:1.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:14.03.2024 14:07:26
Par studiju kursu | |||||||||
Kursa kods: | NUNK_021 | LKI līmenis: | 6. līmenis | ||||||
Kredītpunkti: | 2.00 | ECTS: | 3.00 | ||||||
Zinātnes nozare: | Klīniskā medicīna; Neiroloģija | Mērķauditorija: | Rehabilitācija | ||||||
Studiju kursa vadītājs | |||||||||
Kursa vadītājs: | Iveta Haritončenko | ||||||||
Studiju kursa īstenotājs | |||||||||
Struktūrvienība: | Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedra | ||||||||
Struktūrvienības vadītājs: | |||||||||
Kontaktinformācija: | Rīga, Pilsoņu iela 13, VSIA P.Stradiņa KUS, 37. korpuss; Hipokrāta iela 2, 7. nodaļa, 901. telpa, neurorsu[pnkts]lv, +371 67069653; +371 67536540 | ||||||||
Studiju kursa plānojums | |||||||||
Pilns laiks - 1. semestris | |||||||||
Lekcijas (skaits) | 3 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 4 | Kopā lekciju kontaktstundas | 12 | ||||
Nodarbības (skaits) | 6 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 4 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 24 | ||||
Kopā kontaktstundas | 36 | ||||||||
Studiju kursa apraksts | |||||||||
Priekšzināšanas: | Teorētiskās priekšzināšanas nervu sistēmas anatomijā un fizioloģijā. | ||||||||
Mērķis: | Veicināt zināšanu apguvi par galveno nervu sistēmas slimību patoģenēzi, klīniskajām izpausmēm, ārstēšanas pamatprincipiem un rehabilitācijas mērķiem to aprūpē. | ||||||||
Tēmu saraksts (pilna laika studijas) | |||||||||
Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
1 | Ievads. Neiroloģijas disciplīnas uzdevumi. Nervu sistēmas uzbūve un klīniskā anatomija. Neiroloģiskās aprūpes uzdevumi un etapi. Papildus izmeklējumi neiroloģijā. | Lekcijas | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
2 | Galvas smadzeņu pusložu anatomija. Smadzeņu pusložu bojājuma simptomi. Smadzeņu asinsrites traucējumi: veidi, riska faktori un profilakse, klīniskās izpausmes. Insulta vienības darbības principi un uzdevumi. Rehabilitācijas uzdevumi dažādos insulta aprūpes etapos. | Lekcijas | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
3 | Perifērās nervu sistēmas slimības, to veidi un izpausmes. Perifērās nervu sistēmas slimību pacientu aprūpes uzdevumi, šo slimību profilakse. Muguras sāpju cēloņi un profilakse. Mugurkaula slimību neiroloģiskie aspekti. Muguras sāpju ārstēšanas taktika un metodes, pacientu aprūpes uzdevumi. | Lekcijas | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
4 | Motorās vienības uzbūve, kustības regulējošie centri. Neirālā kustību akta regulācija un kustību traucējumu sindromi. Parēzes un paralīzes, to pazīmes. Aprūpes un rehabilitācijas uzdevumi pacientiem ar aktīvo kustību un pārvietošanās traucējumiem. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
5 | Sensorās sistēmas funkcionālā anatomija. Sensorās jeb maņu sistēmas bojājuma simptomi, to neiroloģiskā izmeklēšana. Perifērie sensorie traucējumi un sāpes. Sensoro traucējumu aprūpes un rehabilitācijas principi, uzdevumi. Kraniālo nervu un smadzeņu stumbra anatomija. Kraniālo nervu darbības traucējumi, to izvērtējums un aprūpes uzdevumi. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
6 | Smadzenīšu un vestibulārās sistēmas anatomija. Līdzsvara un koordinācijas traucējumi: ataksijas un reibonis. Līdzsvara un koordinācijas traucējumu neiroloģiskā izmeklēšana. Aprūpes un rehabilitācijas uzdevumi pacientiem ar koordinācijas un līdzsvara traucējumiem. Ekstrapiramidālās sistēmas anatomija. Ekstrapiramidālie kustību traucējumu sindromi: parkinsonisms un hiperkinēzes. Parkinsonisma un hiperkinēžu pacientu aprūpes un rehabilitācijas uzdevumi. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
7 | Muguras smadzeņu uzbūve. Muguras smadzeņu šķērsbojājuma sindromi, to neiroloģiskā izmeklēšana. Pacientu aprūpes īpatnības un rehabilitācijas uzdevumi muguras smadzeņu bojājuma gadījumos. Galvas un muguras smadzeņu trauma. Bezsamaņa un komas pakāpes izvērtējums. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
8 | Neirodeģeneratīvās slimības. Amiotrofā laterālā skleroze. Nervu sistēmas demielinizējošās slimības – multiplā skleroze, tās norise, izpausmes, rehabilitācijas aspekti. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
9 | Neiromuskulārās slimības. Myastenia gravis, muskuļu distrofijas, miopātijas – etioloģija, patoģenēze, klīnika, izmeklēšana, ārstēšanas iespējas un rehabilitācijas principi. Nervu sistēmas izmeklēšana bērniem. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
Vērtēšana | |||||||||
Patstāvīgais darbs: | 1. Novērtēt un interpretēt pacienta neiroloģisko stāvokli. 2. Teorētiski sagatavoties praktiskajām nodarbībām. 3. Patstāvīgi strādāt ar literatūru neiroloģijā. Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā. | ||||||||
Vērtēšanas kritēriji: | • Aktīva līdzdalība nodarbībās, dalība diskusijās, mutisko atbilžu kvalitāte; • Pārbaudes testu, kontroldarbu kvalitāte cikla laikā par apskatītajām tēmām; • Prasme veikt neiroloģisko izmeklēšanu, interpretēt simptomus; Pārbaudes metode: Mutvārdu un rakstiskais eksāmens 2. studiju gadā – tiek pārbaudītas studentu zināšanas par topisko diagnozi neiroloģijā, neiroloģisko slimību etioloģiju, patoģenēzi, klīniku, ārstēšanas pamatprincipiem un rehabilitācijas mērķiem. | ||||||||
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas): | Eksāmens (Rakstisks) | ||||||||
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas): | |||||||||
Studiju rezultāti | |||||||||
Zināšanas: | Studiju kursa apguves rezultātā students spēj: • pastāstīt, kā novērtēt neiroloģisko pacientu; • uzskaitīt un aprakstīt biežāko neiroloģisko slimību etioloģiju, patoģenēzi un klīnisko ainu; • raksturot un pamatot rehabilitācijas mērķus, un izskaidrot ortožu pielietojumu dažādu neiroloģisko slimību vai sindromu rehabilitācijas un aprūpes etapā; • izvirzīt un pamatot rehabilitācijas mērķus pacientiem ar neiroloģiskiem traucējumiem. | ||||||||
Prasmes: | Studiju kursa apguves rezultātā studējošais pratīs: • veikt un novērtēt pacienta neiroloģisko stāvokli; • pielietot iegūtās zināšanas topiskajā diagnostikā, lai atpazītu un precizētu neiroloģiskā bojājuma lokalizāciju un galvenos sindromus; • identificēt rehabilitācijas uzdevumus; • sastādīt rehabilitācijas plānu pacientiem ar neiroloģisku saslimšanu un tās izraisīto defektu; • prognozēt iespējamo saslimšanas un terapijas rezultātus. | ||||||||
Kompetences: | Sekmīga studiju kursa apguves rezultātā studējošais spēj: • atpazīt biežāk sastopamo neiroloģisko slimību simptomus, diferencēt tos, argumentēt un loģiski izskaidrot neiroloģisko diagnozi; • izstrādāt rehabilitācijas mērķus un pamatuzdevumus, kas piemēroti konkrētai neiroloģiskai klīniskai situācijai. | ||||||||
Bibliogrāfija | |||||||||
Nr. | Atsauce | ||||||||
Obligātā literatūra | |||||||||
1 | Mattle H., Mumenthaler M. Fundamentals of Neurology - an illustrated guide. 2nd ed. 2017. Thieme. Stuttgart. | ||||||||
2 | Fuller G. Neurological Examination Made Easy. Ch. Livingstone, Elsevier, 2020 | ||||||||
3 | Weiner W.J., Goltz C.G. Neurology for the non-neurologist. 2010, J.B. Lippincott Co, Phyl. (akceptējams izdevums) | ||||||||
4 | Gārša I. Ievads neiroķirurģijā. Nac. medicīnas apgāds, 2008. (akceptējams izdevums) | ||||||||
5 | I.Logina, E.Smeltere. Neiroloģija shēmās. Avots: 2009. (akceptējams izdevums) | ||||||||
Papildu literatūra | |||||||||
1 | Bērziņš J., Logina I., Pilmane M., Vītols E. Neiromuskulārās slimības. Rīga, 2007. | ||||||||
2 | Metodiskās rekomendācijas studentiem // RSU | ||||||||
3 | Gehlen W., Delank H-W. Neurologie. 12th ed. Thieme. Stuttgart, 1988. | ||||||||
4 | Kendall F.P., Kendall McCreary E., Provance P.G. Muscles: Testing and Testing and Function with Posture and Pain. Fifth North American Edition, 2010. | ||||||||
Citi informācijas avoti | |||||||||
1 | Ķīse L., Logina I., Kamša I., Krieviņa I., Millers A. Vestibulārā reiboņa cēloņi un asociētās slimības. Rīga, 2013. | ||||||||
2 | Kamša I., Logina I., Raumane D. ,Krieviņa I., Millers A. Reiboņa aprūpes taktika: izmeklēšana un diagnostika. Rīga, 2012. | ||||||||
3 | The international Headache Classification, 3rd ed. | ||||||||
4 | Gudreniece A, Karelis G., Minibajeva O., Gulbe G. , Kalniņa Z. Alcheimera slimības, vaskulārās demences, Levī ķermenīšu demences un frontotemporālas demences klīniskās vadlīnijas. Rīga, 2017. | ||||||||
5 | Minibajeva O., Karelis G., Gudreniece A., Gūtmane E., Žīgure I., Korogodovs S. Parkinsona slimības un parkinsona plus-sindromu klīniskās vadlīnijas. Rīga, 2018. | ||||||||
6 | Gintere S., Logina I., Kozlovska L., Bērziņa G., Pūcīte E. Klīniskās vadlīnijas - Muguras lejas daļas sāpes primārajā veselības aprūpē. Rīga, 2016. | ||||||||
7 | Millers A., Miglāne E., Logina I., Ķēniņa V. Cerebrāla infarkta prehospitālās aprūpes, diagnostikas un akūtas ārstēšanas klīniskās vadlīnijas. Rīga, 2013. | ||||||||
8 | http://www.merckmanuals.com/professional/ | ||||||||
9 | http://emedicine.medscape.com |