Personības struktūras - norma un psihopatoloģija

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts

Kursa apraksta versija:4.00

Kursa apraksta apstiprināšanas datums:01.08.2024 13:00:53

Par studiju kursu
Kursa kods:		PMUPK_034		LKI līmenis:		7. līmenis
Kredītpunkti:		2.00		ECTS:		3.00
Zinātnes nozare:		Klīniskā medicīna; Veselības aprūpe		Mērķauditorija:		Ārstniecība
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:		Laura Bubko
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:		Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedra
Struktūrvienības vadītājs:
Kontaktinformācija:		Rīga, Kristapa iela 30, pmpkrsu[pnkts]lv, +371 67210989
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)		2	Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)		2	Kopā lekciju kontaktstundas		4
Nodarbības (skaits)		4	Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)		3	Kopā nodarbību kontaktstundas		12
Kopā kontaktstundas								16
Pilns laiks - 2. semestris
Lekcijas (skaits)		2	Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)		2	Kopā lekciju kontaktstundas		4
Nodarbības (skaits)		4	Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)		3	Kopā nodarbību kontaktstundas		12
Kopā kontaktstundas								16
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Priekšzināšanas sekojošos studiju kursos: Psihiskā veselība (1. st. g.), Psihosomatiskā medicīna (4. st. g.).
Mērķis:
Studentiem tiks dotas zināšanas par dažādām personības struktūrām; normas variantu, personības traucējumiem – to etioloģiju, klīnisko ainu, diagnostiku un terapiju. Sniegt zināšanas un attīstīt kompetences, kas nepieciešamas veidojot terapeitiskas ārsta-pacienta attiecības.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.	Tēma			Īstenošanas forma		Skaits	Norises vieta
1	Personības jēdziens un definīcija. Raksturs un temperaments. Personības struktūru ass un personības funkcionēšanas līmeņu ass. Personības funkcionēšanas līmeņi. Priekšstats par personības struktūrām un traucējumiem funkcionēšanas līmeņu kontekstā: norma un psihopatoloģija I.			Lekcijas		1.00	auditorija
2	Personības jēdziens un definīcija. Raksturs un temperaments. Personības struktūru ass un personības funkcionēšanas līmeņu ass. Personības funkcionēšanas līmeņi. Priekšstats par personības struktūrām un traucējumiem funkcionēšanas līmeņu kontekstā: norma un psihopatoloģija II.			Lekcijas		1.00	auditorija
3	1. Depresīva personības struktūra 2. Hipomāniska personības struktūra Etioloģija, klīniskā aina, diagnostika, terapija. Attīstība, pamatafekti, patība un objektattiecības, raksturīgie psihiskie aizsardzības mehānismi. Transference un kontrtransference. Ārsta – pacienta terapeitisko attiecību dinamika.			Nodarbības		1.00	auditorija
4	Mazohistiska personības struktūra. Etioloģija, klīniskā aina, diagnostika, terapija. Attīstība, pamatafekti, patība un objektattiecības, raksturīgie psihiskie aizsardzības mehānismi. Transference un kontrtransference. Ārsta – pacienta terapeitisko attiecību dinamika.			Nodarbības		1.00	auditorija
5	Obsesīvi- kompulsīva personības struktūra. Etioloģija, klīniskā aina, diagnostika, terapija. Attīstība, pamatafekti, patība un objektattiecības, raksturīgie psihiskie aizsardzības mehānismi. Transference un kontrtransference. Ārsta – pacienta terapeitisko attiecību dinamika.			Nodarbības		1.00	auditorija
6	1. Histēriska personības struktūra. 2. Disociatīva personības struktūra. Etioloģija, klīniskā aina, diagnostika, terapija. Attīstība, pamatafekti, patība un objektattiecības, raksturīgie psihiskie aizsardzības mehānismi. Transference un kontrtransference. Ārsta – pacienta terapeitisko attiecību dinamika.			Nodarbības		1.00	auditorija
7	Personības attīstības teorijas. Z. Freida psihoseksuālās attīstības teorija. E. Ēriksona psihosociālās attīstības teorija. H.Kohuta patības psiholoģija. Objektattiecību teorija. I.			Lekcijas		1.00	auditorija
8	Personības attīstības teorijas. Z. Freida psihoseksuālās attīstības teorija. E. Ēriksona psihosociālās attīstības teorija. H.Kohuta patības psiholoģija. Objektattiecību teorija. II.			Lekcijas		1.00	auditorija
9	Šizoīda personības struktūra. Etioloģija, klīniskā aina, diagnostika, terapija. Attīstība, pamatafekti, patība un objektattiecības, raksturīgie psihiskie aizsardzības mehānismi. Transference un kontrtransference. Ārsta – pacienta terapeitisko attiecību dinamika.			Nodarbības		1.00	auditorija
10	Narcistiska personības struktūra. Etioloģija, klīniskā aina, diagnostika, terapija. Attīstība, pamatafekti, patība un objektattiecības, raksturīgie psihiskie aizsardzības mehānismi. Transference un kontrtransference. Ārsta – pacienta terapeitisko attiecību dinamika.			Nodarbības		1.00	auditorija
11	1. Paranoīda personības struktūra. 2. Antisociāla personības struktūra. Etioloģija, klīniskā aina, diagnostika, terapija. Attīstība, pamatafekti, patība un objektattiecības, raksturīgie psihiskie aizsardzības mehānismi. Transference un kontrtransference. Ārsta – pacienta terapeitisko attiecību dinamika.			Nodarbības		1.00	auditorija
12	1. Robežlīmeņa personības traucējumi. 2. Atkarīga personība. 3. Trauksmaini izvairīgā personība. Etioloģija, klīniskā aina, diagnostika, terapija. Attīstība, pamatafekti, patība un objektattiecības, raksturīgie psihiskie aizsardzības mehānismi. Transference un kontrtransference. Ārsta – pacienta terapeitisko attiecību dinamika.			Nodarbības		1.00	auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
• Video materiāla analīze un/vai • Klīniskā gadījuma apraksts un/vai • Atvērtie jautājumi nodarbības sākumā un/vai • Daudz atbilžu tests un/vai • Prezentācijas sagatavošana par nodarbības tēmu. Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā.
Vērtēšanas kritēriji:
Eksāmena vērtējums ir kumulatīvs. To veido: 1. Starppārbaudījums – 50%. Pēc docētāja izvēles: • Video materiāla analīze un/vai • Klīniskā gadījuma apraksts un/vai • Atvērtie jautājumi nodarbības sākumā un/vai • Daudz atbilžu tests un/vai • Prezentācijas sagatavošana par nodarbības tēmu. 2. Gala pārbaudījums (50%) – elektronizēts, e-studijās pieejams vai klātienē organizēts daudzatbilžu tests par kursa ietvaros izskatītajām tēmām. Ir iespējama automātiskā gala pārbaudījuma ieskaitīšana pie sekojošu kritēriju izpildes: -izcili nokārtots sarppārbaudījums; -100% nodarbību un lekciju apmeklējums; -aktīva dalība diskusijās un lomu spēlēs. UN Sagatavota prezentācija par a) cikla nodarbības tēmu (literatūras apskats); b) klīnisko gadījumu; c) jaunāko pētījumu (atbilstoši nodarbības tēmai).
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):		Eksāmens (Rakstisks)
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):
Studiju rezultāti
Zināšanas:		Studiju kursa apguves rezultātā studentiem ir iegūtas pamatzināšanas par personības attīstības teorijām, dažādām personības struktūrām – normu un psihopatoloģiju: etioloģiju, klīnisko ainu, diagnostiku un terapiju.
Prasmes:		Studiju kursa apguves rezultātā studentiem ir prasmes izprast un pielietot diagnostikas kritērijus, diferencējot normu no psihopatoloģijas; iemaņas terapeitisku ārsta pacienta attiecību veidošanā.
Kompetences:		Diagnostikas kritēriju interpretācija diferencējot normu no psihopatoloģijas, kompetences izprast psihoterapijas indikācijas.
Bibliogrāfija
Nr.	Atsauce
Obligātā literatūra
1	Džons Boulbijs. “Drošais pamats”. Rīga, Rasa, ABC, 1998 (akceptējams izdevums)
2	Interneta vēre https://ssk10.spkc.gov.lv/ (F60-F69 Pieaugušo personības un uzvedības traucējumi) SSK-10 brīvpiekļuves versija/ ICD-10 (F60-F69 Disorders of adult personality and behaviour).
3	Women at higher risk for inflation-related stress, 24.05.2023
4	Medical-level empathy? Yup, chatGPT can fake that, 4.05.2023
5	Long- term impact of childhood trauma explained, 2.05.2023
6	Physicians may retire en masse soon. What does that mean for medicine? 18.04.2023
7	Anger in adults a red flag for childhood trauma, 5.04.2023
8	A better lower-cost option for mild to moderate Depression?, 30.03.2023
9	Melatonin a new way to reduce self-harm, 27.03.2023
10	Treating depression in primary care: the latest guidelines, 21.03.2023
11	Is it time to stop treating high triglycerides?, 29.03.2023
12	Physician suicide: investigating its prevalence and cause, 15.03.2023
13	Epigenetics, satiety, and predictive markers of obesity, 27.02.2023
14	Beyond the psychedelic effect: ayahuasca as antidepressant, 10.02.2023
15	Do doctors want their babies to Grow up to be Physicians?, 7.02.2023
16	Emotional eating tied to risk for diastolic dysfunction, 19.01.2023
17	Vegetarians suffer more depression than meat eaters, 27.12.2022
18	Greater Handgrip Strength tied to lower risk for depression, 20.12.2022
19	What happens when doctors and patients interrupt each other?, 23.11.2022
20	German survey on assisted suicide: how to handle this? Where should caution be exercised?, 16.09.2022
21	Social isolation, Loneliness tied to death, MI, stroke: AHA, 4.08.2022
22	Physicians react: burnout rates are alarming, so who should drive change? 6.06.2022
23	K. Abrahamsson. R. Ennals. Sustainable work in Europe. Concepts, Conditions, Challenges. 2022 Edited Collection. 342 Pages
24	Empathy fatigue in clinicians rises with latest COVID-19 surge, 16.09.2021
25	Doctors, nurses give lifestyle advice but are skeptical it’s heeded, 29.03.2018
26	Borderline personality disorder diagnosis: to tell or not to tell patients?, 22.03.2021
27	Why men need mind-body medicine now more than ever, 2.04.2020
28	Doctor – Patient relationship, 20.06.2019
29	Why do we love sad music? Mourning our pain, 27.11.2018
30	The 8 things that end childhood too soon: what clinicians should know, 30.06.2017
31	Why do depressed doctors suffer in silence? – 27.06.2017
32	How the brain responds to trauma, 24.09.2014
33	Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders (DSM-5®). 2013.
34	Long work hours wreak havoc in MDs, Personal lives, 23.09.2013
35	Nature, Niche, and nurture. The role of social experience in transforming genotype into phenotype, 11.10.2011
36	Nancy McWilliams. Psychoanalytic diagnosis: Understanding personality structure in the clinical process (2nd ed.). Guilford Press, 2011 (akceptējams izdevums)
37	Dreams in Jungian psychology: The use of dreams as an instrument for research, diagnosis and treatment of social phobia, 2009
38	Zigmunds Freids. “Ievadlekcijas psihoanalīzē”. Rīga, Zvaigzne ABC, 2007 (akceptējams izdevums)
39	Artūrs Utināns. “Cilvēka psihe: tās darbība, funkcionēšanas traucējumi un ārstēšanas iespējas.” Rīga, Nacionālais apgāds, 2005 (akceptējams izdevums)
40	Gunta Ancāne. “Ārsta un pacienta terapeitisko attiecību psihoemocionālie aspekti”. Latvijas Ārsts 2005, nr.6 77-79.lpp. (akceptējams izdevums)
41	The effects of physician empathy on patient satisfaction and compliance, 09.2004
42	Physical symptoms and physician-experienced difficulty in the physician – patient relationship, 1.05.2001
43	S. Freud. Three essays on the theory of sexuality. Penguin Books, Limited, 2000. (akceptējams izdevums)
44	Theodore Millon. Personality Disorders in Modern Life. John Wiley and Sons, 2000. (akceptējams izdevums)
45	S. Freud. Three essays on the theory of sexuality. Penguin Books, Limited, 2000. (akceptējams izdevums)
46	Stress and depression mediated by single brain protein, 20.11.2014
47	Post-traumatic stress disorder: symptom profiles in men and women, 2003
48	Implementing the care programme approach in psychotherapeutics settings, 2004
Papildu literatūra
1	Katedrā izstrādātie studentu pētnieciskie darbi (2023)/ student research works developed in the department (2023):
2	1. Adelīna Nikitenko “Ģeneralizētas trauksmes izplatība Ogres pilsētas vidusskolēnu vidū un tās saistība ar vientulību.”
3	2. Aksel Darius Överlien Dalili “Burnout Syndrome in Medical Personnel During The Covid-19 Pandemic”
4	3. Ali Lavin “Changes of level of empathy in medical students during time of studies”
5	4. Ieva Kulša “Celikālijas psihosomatiskie aspekti.”
6	5. Jānis Kristaps Vasiļonoks “Ārstu-rezidentu spēja paziņot sliktas ziņas pacientam.”
7	6. Karīna Rudus “Saistība starp trauksmes simptomu smagumu un stresa pārvarēšanas stratēģijām RSU medicīnas fakultātes preklīnisko studiju gadu studentu vidū.”
8	7. Katrīna Liepiņa ”Adverse childhood experiences (ace) jeb nelabvēlīgas bērnības pieredzes saistībā ar gastrointestinālām sūdzībām āgenskalna ģimnāzijās”
9	8. Laura Gribuste “Saistība starp kritiskās domāšanas dispozīciju un ticību paranormālajam Rīgas Stradiņa Universitātes studentu vidū.”
10	9. Leonhard Francisco Schlichting “Borderline Personality Disorder as Comorbidity of Bulimia Nervosa in Adolescents”
11	10. Linda Borskoviča “Pašcieņas, trauksmes, depresijas rādītāju saistība ar glikēmijas kontroli pacientiem ar 1. un 2. Tipa cukura diabētu”
12	11. Linda Lumikki April Vainio “MDMA-assisted therapy in PTSD treatment”
13	12. Megija Zunde “Trauksmes simptomu īpatsvara dinamika vidējam medicīnas personālam Covid-19 pandēmijas laikā Latvijā.”
14	13. Miina-Maria Jyrälä “Depression as a risk factor for coronary artery disease, mechanisms behind it”
15	14. Nika Kristiāna Meždreija “Somatizācijas un trauksmes simptomu salīdzinājums sesijas laikā un pēc tā RSU 1. un 6. kursa medicīnas fakultātes studentiem”
16	15. Rebecca Abraham “The effect of parenting on the development of borderline personality disorder”
17	16. Rebeka Beinaroviča “Sociāli ekonomiskā stāvokļa saistība ar izdegšanas sindromu medicīnas fakultātē studējošajiem.”
18	17. Sima Shokouhi “The relationship between the belief in conspiracy theories and narcissistic personality traits in an individual.”
19	18. Svetlana Redina “Ēšanas traucējumu saistība ar depresijas un trauksmes simptomiem starp 12. klašu skolniekiem piecās Rīgas Pārdaugavas rajona skolās: 71. vidusskolā, 96. vidusskolā, Anniņmuižas vidusskolā, Arkādijas vidusskolā, Imantas vidusskolā”
20	19. Zanda Laura Šķiņķe “Trauksmes un depresijas simptomu korelācija ar un bez muguras lejasdaļas sāpēm RSU medicīnas fakultātes studentiem”
Citi informācijas avoti
1	Deborah L. Cabaniss, Sabrina Cherry, Carolyn J. Douglas, Ruth L. Graver, Anna R. Schwartz. Psychodynamic Formulation. 2013 by John Wiley & Sons Ltd.