Pārlekt uz galveno saturu

Psihiatrija

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:3.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:18.08.2023 11:24:02
Par studiju kursu
Kursa kods:PUNK_023LKI līmenis:6. līmenis
Kredītpunkti:2.00ECTS:3.00
Zinātnes nozare:Klīniskā medicīna; PsihiatrijaMērķauditorija:Sociālā labklājība un sociālais darbs
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Ļubova Renemane
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Psihiatrijas un narkoloģijas katedra
Struktūrvienības vadītājs:
Kontaktinformācija:Rīga, Tvaika iela 2, pnkatrsu[pnkts]lv, +371 67080131
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)4Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas8
Nodarbības (skaits)6Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)4Kopā nodarbību kontaktstundas24
Kopā kontaktstundas32
Nepilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)4Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas8
Nodarbības (skaits)6Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)4Kopā nodarbību kontaktstundas24
Kopā kontaktstundas32
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
• Psiholoģijā – attīstības un medicīniskajā psiholoģijā (krīzes reakcijas fāzes, psiholoģiskie aizsargmehānismi, personības struktūra); • Medicīnas ētikā – (ētisko jautājumu specifika psihiatrijā); • Sabiedrības veselībā – (riska faktori, profilakses veidi, veselības veicināšanas iespējas); • Slimnieku klīniskās aprūpes pamatos.
Mērķis:
Sniegt studentiem zināšanas par psihisko traucējumu un slimību izplatību, etioloģiju, patoģenēzi, klīniskiem simptomiem, diagnostiku un norisi (pēc SSK-10), psihiatrijas neatliekamo stāvokļu ārstēšanu, ārstēšanas medikamentoziem un psiholoģiskiem pamatprincipiem, psihisko slimību profilaksi un pacientu rehabilitāciju primārajā aprūpē; sniegt zināšanas par psihiatriskā aprūpes dienesta organizāciju, darbību, tās ētiskiem un juridiskiem principiem, kompetenču sadalījumu starp dažādiem speciālistiem un psihiski slimo pacientu aprūpes plānošanu un organizēšanu. Apgūt zināšanas par psihisku slimību simptomiem un norisi. Mācēt komunicēt ar pacientiem saudzējoši, atbilstoši un izglītojoši. Mācēt novērtēt pacientu garīgo stāvokli simptomu un sindromu līmenī, izprast tā dinamiku terapijas gaitā. Apgūt empātisku komunikācijas veidu tā nodrošinot terapeitisku līdzestību un labus ārstēšanas rezultātus.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Īss ieskats psihiatrijas vēsturē. Psihiatriskās palīdzības organizācija Latvijā. Psihisko traucējumu klasifikācija. Vispārējā psihopatoloģija.Lekcijas1.00auditorija
2Šizofrēnija un citi psihotiskie traucējumi.Lekcijas1.00auditorija
3Afektīvie traucējumi.Lekcijas1.00auditorija
4Organiskie psihiskie traucējumi.Lekcijas1.00auditorija
5Šizofrēnija un citi psihotiskie traucējumi: etioloģija un klasifikācija, klīniskās izpausmes, ārstēšanas un rehabilitācijas pamatprincipi. Uztveres, domāšanas un gribas traucējumi.Nodarbības1.00klīniskā bāze
6Organisko psihisko traucējumu etioloģija un klasifikācija. Demenču klīnika, aprūpes, ārstēšanas un rehabilitācijas pamatprincipi. Simptomātisko psihisko traucējumu klīniskās izpausmes, ārstēšanas un rehabilitācijas pamatprincipi.Nodarbības1.00klīniskā bāze
7Afektīvie traucējumi: etioloģija un klasifikācija, klīniskās izpausmes, ārstēšanas un rehabilitācijas pamatprincipiNodarbības1.00klīniskā bāze
8Neirotiskie, ar stresu saistītie un somatoformie traucējumi: etioloģija un klasifikācija, klīniskās izpausmes, ārstēšanas un rehabilitācijas pamatprincipi. Trauksmes traucējumiNodarbības1.00klīniskā bāze
9Psihiskās attīstības, uzvedības un emocionālie traucējumi bērniem un pusaudžiemNodarbības1.00klīniskā bāze
10Psihoaktīvo vielu izraisītie psihiskie traucējumi: etioloģija un klasifikācija, klīniskās izpausmes, ārstēšanas un rehabilitācijas pamatprincipiNodarbības1.00klīniskā bāze
Tēmu saraksts (nepilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Īss ieskats psihiatrijas vēsturē. Psihiatriskās palīdzības organizācija Latvijā. Psihisko traucējumu klasifikācija. Vispārējā psihopatoloģija.Lekcijas1.00auditorija
2Šizofrēnija un citi psihotiskie traucējumi.Lekcijas1.00auditorija
3Afektīvie traucējumi.Lekcijas1.00auditorija
4Organiskie psihiskie traucējumi.Lekcijas1.00auditorija
5Šizofrēnija un citi psihotiskie traucējumi: etioloģija un klasifikācija, klīniskās izpausmes, ārstēšanas un rehabilitācijas pamatprincipi. Uztveres, domāšanas un gribas traucējumi.Nodarbības1.00klīniskā bāze
6Organisko psihisko traucējumu etioloģija un klasifikācija. Demenču klīnika, aprūpes, ārstēšanas un rehabilitācijas pamatprincipi. Simptomātisko psihisko traucējumu klīniskās izpausmes, ārstēšanas un rehabilitācijas pamatprincipi.Nodarbības1.00klīniskā bāze
7Afektīvie traucējumi: etioloģija un klasifikācija, klīniskās izpausmes, ārstēšanas un rehabilitācijas pamatprincipiNodarbības1.00klīniskā bāze
8Neirotiskie, ar stresu saistītie un somatoformie traucējumi: etioloģija un klasifikācija, klīniskās izpausmes, ārstēšanas un rehabilitācijas pamatprincipi. Trauksmes traucējumiNodarbības1.00klīniskā bāze
9Psihiskās attīstības, uzvedības un emocionālie traucējumi bērniem un pusaudžiemNodarbības1.00klīniskā bāze
10Psihoaktīvo vielu izraisītie psihiskie traucējumi: etioloģija un klasifikācija, klīniskās izpausmes, ārstēšanas un rehabilitācijas pamatprincipiNodarbības1.00klīniskā bāze
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
Studenti patstāvīgi apgūst praktisko darbu teorētisko daļu, izmantojot RSU e-studijas materiālus, lekcijā doto informāciju un ieteikto literatūru. Nodarbību gaitā tiek pārbaudīti patstāvīgo darbu rezultāti un apspriesti grupā. Studenti praktisko darbu gaitā demonstrētajiem pacientiem novērtē psihisko stāvokli un izstrādā rehabilitācijas planu, ko analizē grupā. Klīniskā gadījuma aprakstu sagatavošana. Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā.
Vērtēšanas kritēriji:
Noslēguma eksāmens ir kumulatīvs. Studenti patstāvīgi apgūst teorētisko daļu, izmantojot RSU e-studiju materiālus, lekcijā doto informāciju un ieteikto literatūru. Nodarbību gaitā tiek pārbaudīti patstāvīgo darbu rezultāti un apspriesti grupā. Kumulatīvam eksamenam nepieciešami vertējumi katrā nodarbībā. Kumulatīva eksāmena sekmīgai nokārtošanai nepieciešams: 1. sekmīgi atbildēt uz daudzizvēles testa jautājumiem katrā nodarbībā; 2. jāiesniedz e-studijās klīnisko gadījumu interpretācijas aprakstu un/vai nodarbības laikā demonstrēto pacienta interpretācijas aprakstu; saņemt novērtējumu par trim mājas darbiem (Kopumā divi klīniskie gadījumi par 1 nodarbību); 3. sagatavot un sekmīgi aizstāvēt vienu tematisko prezentāciju, przentāciju tēmas ir ievietotas e-studijās. Katrs punkts tiek vērtēts ar atzīmi 10 ballu sistēmā, eksāmena vērtējums tiek noteikts kā katra punkta vidējā izvērtētā atzīme. Kumulatīva eksāmena atzīme veidojas: 70% vidējā atzīme par trim mājas darbiem; 30% atzīme par tematisko prezentāciju.
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens (Rakstisks)
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):Eksāmens (Rakstisks)
Studiju rezultāti
Zināšanas:Spēj izklāstīt garīgās aprūpes organizāciju Latvijā, māk aprakstīt psihiatrisko traucējumu izplatību, etioloģiju, iespējamos profilaktiskos pasākumus, formulē klīniskos simptomus un garīgo slimību diagnostiku un norisi (pēc SSK-10), var definēt ētiskos un juridiskos psihisko slimību aprūpes un rehabiltācijas aspektus.
Prasmes:Prot atpazīt, novērtēt un aprakstīt pamata psihiatriskos simptomus vispārējā medicīniskā praksē, izvērtēt un plānot pacienta aprūpes un rehabilitācijas veidu. Spēj veidot mērķtiecīgu sarunu ar pacientu; atpazīt un aprakstīt slimības simptomus; pamatot rehabiltācijas nepieciešamību. Novērtēt slimības dinamiku rehabilitācijas gaitā. Prot izveidot empātisku intervēšanas stilu darbam ar pacientiem, kuriem ir psihiski traucējumi, apzināties terapeitisko attiecību nozīmi psihiatrijā.
Kompetences:Spēj uzņemties profesijai atbilstošo atbildību par pacienta ārstēšanas un rehabilitācijas gaitu, sadarboties ar pacienta rehabilitācijas komandu, ieteikt un pamatot savus uzskatus par pacienta stāvokli un tam atbilstošām specializētajām rehabilitācijas metodēm.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1Semple D, Smyth R. Oxford Handbook of Psychiatry. 3rd edition. Oxford University Press, Oxford, 2019.
2Harrison, Paul Geddes, John Sharpe. Michael Lecture Notes : Lecture Notes : Psychiatry. 11th edition. Wiley-Blackwell, Hoboken, NJ, USA, 2014.
3E. Tērauds, E. Rancāns, R. Andrēziņa, B. Kupča, I. Ķiece, I. Zārde, Ņ. Bezborodovs. Šizofrēnijas diagnostikas un ārstēšanas vadlīnijas. 3. Izdevums. Latvijas psihiatru asociācija. Rīga, 2014., 43 lpp. (elektroniska kopija atrodama www.estudijas.rsu.lv)
4E. Tērauds, E. Rancāns, R. Andrēziņa, B. Kupča, G. Ancāne, I. Ķiece, Ņ. Bezborodovs. Depresijas diagnostikas un ārstēšanas vadlīnijas. 3. Izdevums. Latvijas psihiatru asociācija. Rīga, 2016., 52 lpp. (elektroniska kopija atrodama www.estudijas.rsu.lv)
5Rancāns E., Tērauds E., Zaļkalns J., Riževa I., Tirāns E., Taube M. Depresijas un neirotisko traucējumu diagnostikas un ārstēšanas rekomendācijas ģimenes ārstiem. RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedra. Rīga, 2012. 32 lpp. (elektroniska kopija atrodama www.estudijas.rsu.lv)
6The ICD-10 Classification of Mental and Behavioral Disorders, World Health Organization, Geneva, 1992. (izdevums akceptējams)
Papildu literatūra
1E. Tērauds, E. Rancāns, R. Andrēziņa, B. Kupča. Bipolāri afektīvo traucējumu diagnostikas un ārstešanas vadlīnijas. 2. Izdevums. Latvijas psihiatru asociācija. Rīga, 2016., 48 lpp.
2R. Andēziņa, E. Tērauds, L. Ķevere, Ņ. Bezborodovs. Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma (UDHS) diagnostikas un korekcijas vadlīnijas bērniem un pusaudžiem. RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedra. Rīga 2014., 31 lpp. (elektroniska kopija atrodama www.estudijas.rsu.lv)
3Eglītis I. Vispārīgā psihopatoloģija. Zvaigzne, Rīga, 1982
Citi informācijas avoti
1http://www.nimh.nih.gov/health/index.shtml
2http://www.nlm.nih.gov/medlineplus/schizophrenia.html#cat57