Pārlekt uz galveno saturu

Epidemioloģija

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:7.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:29.08.2024 11:14:33
Par studiju kursu
Kursa kods:SVUEK_094LKI līmenis:6. līmenis
Kredītpunkti:2.00ECTS:3.00
Zinātnes nozare:Klīniskā medicīna; Sabiedrības veselībaMērķauditorija:Sabiedrības veselība
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Solvita Kļaviņa-Makrecka
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Sabiedrības veselības institūts
Struktūrvienības vadītājs:
Kontaktinformācija:Rīga, Kronvalda bulvāris 9, svekatrsu[pnkts]lv, +371 67338307
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)0Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)0Kopā lekciju kontaktstundas0
Nodarbības (skaits)8Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)4Kopā nodarbību kontaktstundas32
Kopā kontaktstundas32
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Lai izprastu cēloniskumu veselības jautājumos, nepieciešamas priekšzināšanas cēloniskuma filozofiskajos pamatos. Lai students prastu pielietot epidemioloģijas principus un metodes praksē, nepieciešamas priekšzināšanas varbūtības teorijā un matemātiskajā statistikā, kā arī nepieciešamas datora lietošanas prasmes. Lai izprastu diagnozes un klasifikācijas koncepciju, kā arī normas jēdzienu, skrīninga būtību, vēlamas priekšzināšanas normālajā un patoloģiskajā fizioloģijā, kā arī propedeitikā. Lai lasītu un analizētu moderno epidemioloģisko literatūru, nepieciešama angļu valodas prasme.
Mērķis:
Kursa mērķis ir veicināt zināšanu apguvi un izpratnes veidošanu modernās epidemioloģijas pamatjautājumos, kā arī attīstīt studentu zinātnisku, sistemātisku un analītisku domāšanu.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Epidemioloģijas definīcijas, koncepcija, vēsture: epidemioloģijas jēdziens, tā attīstība; epidemioloģijas mērķi un uzdevumi. Mūsdienu epidemioloģijas jēdziena izmaiņas un jaunākie uzdevumi. Kauzalitātes teorija: slimību un veselības notikumu cēloņi; daudzfaktoru teorija.Nodarbības1.00auditorija
2Veselības mērīšana. Epidemioloģiskie pamatrādītāji. Slimību biežuma rādītāji.Nodarbības1.00auditorija
3Uzdevumu risināšana par epidemioloģiskajiem pamatrādītājiem. Kopējie un specifiskie rādītāji. Slimību biežuma rādītāju veidi. Standartizācija, tās tiešā un netiešā metode.Nodarbības1.00auditorija
4Slimību skrīnings, tā efektivitātes epidemioloģiskā izvērtēšana. Skrīningtestu novērtēšana.Nodarbības1.00auditorija
5Veselības informācija. Slimību un nāves cēloņu klasifikācija. Veselības statistika.Nodarbības1.00auditorija
6Epidemioloģisko pētījumu uzbūve. Aprakstošie pētījumi. Jaucējfaktori. Nejaušās un sistēmiskās kļūdas.Nodarbības1.00auditorija
7Populāciju atlase. Šķērsgriezuma pētījumi. Analītiskie pētījumi: kohortu un gadījumu – kontroles pētījumi.Nodarbības1.00auditorija
8Asociāciju rādītāji. Eksperimentālie epidemioloģiskie pētījumi.Nodarbības1.00auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
• Darbs ar literatūru. • Datu meklēšana un apkopošana, lai iesniegtu uzdoto patstāvīgo darbu. • Uzdevumu rezultātu un patstāvīgā darba rezultātu prezentācija. Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā.
Vērtēšanas kritēriji:
• Aktivitāte interaktīvo lekciju laikā. • Klases uzdevumu risinājumi. • Patstāvīgo darbu iesniegšanas termiņi un kvalitāte. • Atbilžu pareizība un precizitāte rakstveida eksāmenā.
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):
Studiju rezultāti
Zināšanas:Veiksmīgas studiju kursa apguves rezultātā studējošais: • Izklāstīs epidemioloģijas jēdziena vēsturisko attīstību un pašreizējo izpratni, nosaucot nākotnes izaicinājumus. • Identificēs un interpretēs veselības un slimību cēlonisko faktoru, riska faktoru, kā arī saistīto faktoru jēdzienus daudzfaktoru cēlonības teorijas ietvaros. • Definēs veselības notikumu un stāvokļu mērīšanas principus. • Aprakstīs veselības informācijas veidus, tās galvenos avotus un tās kvalitāti ietekmējošos faktorus. • Atšķirs veselības mērījumu un testu noturību, pareizību un veikumu. • Klasificēs epidemioloģisko pētījumu galvenos dizainus. Uzskaitīs to priekšrocības un trūkumus. • Izskaidros jaucējfaktora un novirzes koncepciju.
Prasmes:• Diferencēs kauzālas un ne-kauzālas faktoru un veselības notikumu asociācijas. • Aprēķinās veselības notikumu un stāvokļu rādītājus. • Izmantos tiešo un netiešo standartizācijas metodi rādītāju salīdzinājumos. • Aprēķinās testu sakritību, specifiskumu, jutību un paredzošās vērtības. • Lietos elektroniskās datu bāzes veselības informācijas atlasīšanai. • Novērtēs epidemioloģisko pētījumu pareizību atbilstoši to dizainam.
Kompetences:• Pamatos empīrisko datu nepieciešamību sabiedrības veselības praksē un to izmantošanu sabiedrības veselības problēmu definēšanā un risināšanā. • Izmantojot kvantitatīvos empīriskos datus, noskaidros prioritārās sabiedrības veselības problēmas. • Novērtēs profilakses un veselības veicināšanas efektivitāti.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1M.Baltiņš. „Lietišķā epidemioloģija”. „Zinātne”, Rīga, 2003. (akceptējams izdevums)
2R.Beaglehole, R.Bonita, T.Kjellstrom. „Basic Epidemiology”. WHO, Geneva, 2006. (akceptējams izdevums)
3J.F.Jekel, J.G.Elmore, D.L.Katz. Jekel's Epidemiology, Biostatistics, Preventive Medicine, and Public Health, 5th Edition. „Saunders”, Philadelphia, London, 2020.
Papildu literatūra
1R.S.Greenberg. „Medical Epidemiology”. „Lange Medical Book”, London, 2015.
2L.Gordis. „Epidemiology”. (6th edition). Elsevier Saunders, 2019.
3B.B.Gerstman. „Epidemiology Kept Simple”. „Wiley-Liss”, New York, 2013.
Citi informācijas avoti
1PITT EDU
2PH UCLA EDU
3CDC
4WHO
5European Community Health Indicators (ECHI)