Pārlekt uz galveno saturu

Veselībpratība

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:2.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:29.08.2024 11:14:26
Par studiju kursu
Kursa kods:SVUEK_137LKI līmenis:7. līmenis
Kredītpunkti:2.00ECTS:3.00
Zinātnes nozare:Klīniskā medicīna; Sabiedrības veselībaMērķauditorija:Sabiedrības veselība
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Inese Stars
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Sabiedrības veselības institūts
Struktūrvienības vadītājs:
Kontaktinformācija:Rīga, Kronvalda bulvāris 9, svekatrsu[pnkts]lv, +371 67338307
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)5Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas10
Nodarbības (skaits)5Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas10
Kopā kontaktstundas20
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Sabiedrības veselība, epidemioloģija, veselības izglītība, pedagoģija.
Mērķis:
Studiju kursa mērķis ir pilnveidot studentu zināšanas un izpratni par veselībpratību kā vienu no centrālajiem sabiedrības veselības pamatpīlāriem, parādot veselībpratības koncepta kompleksivitāti, kontekstualitāti un dažādību; prezentējot veselībpratības veicināšanas un mērīšanas iespējas dažādās sabiedrības grupās, kā arī analizējot pētījumus par veselībpratības saistību ar veselības uzvedību. Studiju kursā šie jautājumi tiks aplūkoti aktuālo veselībpratības teorētisko nostādņu un pētījumu ietvaros.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Veselībpratības teorētiskās nostādnesLekcijas1.00auditorija
Nodarbības1.00auditorija
2Veselībpratības kontekstualitāte un dažādība (bērnu un pusaudžu veselībpratība; digitālā veselībpratība; sabiedrības veselības veselībpratība; organizāciju veselībpratība u.c.)Lekcijas1.00auditorija
Nodarbības1.00auditorija
3Veselībpratības mērīšanas iespējas populācijāLekcijas1.00auditorija
Nodarbības1.00auditorija
4Veselībpratības veicināšanas iespējas dažādās sociālās grupāsLekcijas1.00auditorija
Nodarbības1.00auditorija
5Veselībpratības un veselības uzvedības savstarpējās saistībasLekcijas1.00auditorija
Nodarbības1.00auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
Studiju kursa ietvaros, studenti: 1) veic patstāvīgu teorētiskās literatūras izpēti par katru studiju kursa tēmu; 2) iepazīstas ar pētījumiem par veselībpratību un veselības uzvedību; 3) sagatavo prezentāciju ar trīs pētījumu apkopojumu par saistību starp veselībpratību un konkrētu (brīvi izvēlētu) veselības uzvedības paradumu; 4) sagatavo pedagoģisko metožu un paņēmienu paketi veselībpratības veicināšanai konkrētā sabiedrības grupā.
Vērtēšanas kritēriji:
1. Nodarbību apmeklējums un līdzdalība nodarbību aktivitātēs (nepieciešams, lai iegūtu sekmīgu vērtējumu par kursa apmeklējumu). 2. Iesniegta prezentācija par pētījumiem par veselībpratības saistību ar konkrētu veselības uzvedības paradumu (50%). 3. Iesniegts rakstveida darbs par veselībpratības veicināšanas metodēm un paņēmieniem konkrētai auditorijai (50%).
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens (Rakstisks)
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):
Studiju rezultāti
Zināšanas:Apgūstot studiju kursu, students spēs: 1. Aprakstīt veselībpratības teorētiskās pamatnostādnes, akcentējot veselībpratību sabiedrības veselības perspektīvā. 2. Raksturot veselībpratību kā kontekstuāli daudzveidīgu sociālo parādību. 3. Nosaukt un raksturot dažādus veselībpratības veidus. 4. Reflektēt par veselībpratību kā sabiedrības veselības konceptu un kā sabiedrības veselības veicināšanas rīku.
Prasmes:Apgūstot studiju kursu, students spratīs: 1. Diskutēt par veselībpratības mērīšanas iespējām. 2. Izvēlēties piemērotāko instrumentu veselībpratības mērīšanai konkrētajā situācijā un pamatot tā izvēli. 3. Diskutēt par veselībpratības veicināšanas iespējām dažādās sabiedrības grupās. 4. Izvēlēties pedagoģiskās metodes un paņēmienus veselībpratības veicināšanai dažādos kontekstos un pamatot to izvēli; demonstrēt konkrētu metožu un paņēmienu piemērus.
Kompetences:Apgūstot studiju kursu, students būs kompetencs: 1. Diskutēt par veselībpratības pētījumiem un kritiski vērtēt tos. 2. Analizēt pētījumos konstatētās saistības starp veselībpratību un veselības uzvedību, veselības paradumiem. 3. Balstoties uz teorētiskām atziņām un pētījumu rezultātiem, sniegt idejas un piemērus par to, kā integrēt veselībpratību sabiedrības veselības praksē.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1Nutbeam, D. 2000. Health literacy as a public health goal: a challenge for contemporary health education and communication strategies into the 21st century. Health Promotion International, 15 (3), 259–267.
2Nutbeam, D., Lloyd, J. E. 2021. Understanding and Responding to Health Literacy as a Social Determinant of Health. Annual review of public health, 42, 159–173.
3Okan, O., Bauer, U., Levin-Zamir, D., Pinheiro, P., Sørensen, K., eds. 2019. International Handbook of Health Literacy: Research, practice and policy across the lifespan. Bristol: Policy Press, University of Bristol.
4Sørensen, K., Van den Broucke, S., Fullam, J., et al. 2012. Health literacy and public health: A systematic review and integration of definitions and models. BMC Public Health 12, 80.
5Urstad, K.H., Andersen, M.H., Larsen, M.H., et al. 2022. Definitions and measurement of health literacy in health and medicine research: a systematic review. BMJ Open, 12:e056294.
Papildu literatūra
1World Health Organization. 2022. Health literacy development for the prevention and control of noncommunicable diseases. Geneva.
Citi informācijas avoti
1What Is Health Literacy? (CDC)
2Health literacy Europe
3The Action Network on Measuring Population and Organizational Health Literacy (M-POHL)