.
Eiropas lielvalstu salīdzinošā politika
Studiju kursa apraksts
Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:1.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:26.02.2024 09:03:51
| Par studiju kursu | |||||||||
| Kursa kods: | SZF_013 | LKI līmenis: | 6. līmenis | ||||||
| Kredītpunkti: | 2.67 | ECTS: | 4.00 | ||||||
| Zinātnes nozare: | Politika; Salīdzinošā politika | Mērķauditorija: | Politikas zinātne | ||||||
| Studiju kursa vadītājs | |||||||||
| Kursa vadītājs: | Lelde Metla-Rozentāle | ||||||||
| Studiju kursa īstenotājs | |||||||||
| Struktūrvienība: | Sociālo zinātņu fakultāte | ||||||||
| Struktūrvienības vadītājs: | |||||||||
| Kontaktinformācija: | Dzirciema iela 16, Rīga, szf rsu[pnkts]lv | ||||||||
| Studiju kursa plānojums | |||||||||
| Pilns laiks - 1. semestris | |||||||||
| Lekcijas (skaits) | 7 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 14 | ||||
| Nodarbības (skaits) | 13 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 26 | ||||
| Kopā kontaktstundas | 40 | ||||||||
| Studiju kursa apraksts | |||||||||
| Priekšzināšanas: | 1. Pamatzināšanas politikas zinātnē un starptautiskajās attiecībās: izpratne par galvenajiem politikas teorētiskajiem pieņēmumiem un starptautisko attiecību dinamiku. 2. Kritiskās domāšanas un analītiskās spējas: spēja kritiski analizēt informāciju, identificēt un vērtēt argumentus, kā arī veikt loģisku secinājumu veidošanu. 3. Izpratne par zinātniskās pētniecības metodēm: zināšanas par dažādām pētniecības metodēm, kas piemērotas politisko sistēmu, valstu politikas un prakses salīdzinājumam. 4. Bāzes zināšanas par Eiropas lielvalstu politiskajām sistēmām: priekšzināšanas par Vācijas, Francijas, Lielbritānijas, Itālijas un Spānijas politiskajām sistēmām un to attiecībām Eiropas un globālajā kontekstā. 5. Akadēmiskās rakstīšanas prasmes: spēja veikt akadēmisku pētniecību, izstrādāt argumentētu rakstisku darbu, ievērojot akadēmiskās integritātes principus, kā arī pamatzināšanas par akadēmisko citēšanu un avotu izmantošanu. | ||||||||
| Mērķis: | 1. Iepazīstināt ar salīdzinošās politikas konceptu, tā izveidi, attīstību, mērķiem, metodēm un pielietojuma iespējām, jeb sniegt atbildi uz jautājumu – KAS IR SALĪDZINOŠĀS ANALĪZE UN KĀ un KĀPĒC TO VEIKT?; 2. sniegt priekšstatu par salīdzinošās politikas izpētes objektiem, to mijiedarbību, atkarību no ārējās vides faktoriem un ietekmi uz valstu darbību, jeb sniegt atbildi uz jautājumu - KO VAR/ DĪKST/ IR JĒGA SALĪDZINĀT?; 3. IZVEIDOT PRAKTISKU UN METODISKU GATAVĪBU, SALĪDZINOŠĀS IZPĒTES ĪSTENOŠANAI, balstoties uz mūsdienu starptautiskajā politikā aktuāliem piemēriem - Eiropas vadošo lielvalstu izpēte - Vācijas, Francijas, Lielbritānijas, Itālijas, Spānijas politisko sistēmu salīdzinošā analīze. | ||||||||
| Tēmu saraksts (pilna laika studijas) | |||||||||
| Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
| 1 | Informācija par kursa norisi. Salīdzinošās politikas izcelsme, attīstība, priekšmets, pielietojums. Kāpēc salīdzināt? Ko salīdzina? Kā salīdzināt? Ko tas dod? | Lekcijas | 1.00 | E-studiju vide | |||||
| 2 | Salīdzinošās politikas koncepti un metodes, jeb KĀ VEIKT SALĪDZINOŠOS PĒTĪJUMUS - KĀ SALĪDZINĀT EIROPAS LIELVALSTIS? | Lekcijas | 1.00 | E-studiju vide | |||||
| 3 | Valstu pārvaldes sistēmas un to dažādība- pārvaldes modeļi, līmeņi (unitāra/federāla; parlamentāra/ prezidentāla utt.), pārvaldes tradīcijas. | Lekcijas | 1.00 | E-studiju vide | |||||
| 4 | Eiropas vadošo lielvalstu POLITISKO un EKONOMISKO SISTĒMU IZVEIDES UN VĒSTURISKĀS ATTĪSTĪBAS salīdzinošā analīze: Lielbritānija, Francija, Vācija, Itālija, Spānija. | Nodarbības | 2.00 | auditorija | |||||
| 5 | Valstis kā unificētas sistēmas - vienādi, savstarpēji salīdzināmi organismi. Sabiedrības, partiju, mediju un interešu grupu salīdzinošā analīze. | Lekcijas | 1.00 | E-studiju vide | |||||
| 6 | Politiskās elites un sabiedrības sadarbības modeļu salīdzinošā analīze - politiskais režīms, polititikas stils, politikas realizācijas mehānismi (vēlēšanu sistēma u.c.). | Lekcijas | 1.00 | E-studiju vide | |||||
| 7 | Eiropas vadošo lielvalstu PĀRVALDES MODEĻU salīdzinošā analīze: Lielbritānija, Francija, Vācija, Itālija, Spānija. | Nodarbības | 2.00 | auditorija | |||||
| 8 | Sabiedrības politiskās kultūras salīdzinošā analīze. | Lekcijas | 1.00 | E-studiju vide | |||||
| 9 | Eiropas vadošo lielvalstu SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBAS un PĀRSTĀVNIECĪBAS salīdzinošā analīze - partiju un vēlēšanu sistēma, politiskā kultūra un identitāte: Lielbritānija, Francija, Vācija, Itālija, Spānija. | Nodarbības | 2.00 | auditorija | |||||
| 10 | Demokrātisko režīmu salīdzinošās analīzes kritēriji un demokrātijas līmeņa salīdzinošs novērtējums. | Lekcijas | 1.00 | E-studiju vide | |||||
| 11 | Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Itālijas un Spānijas politiskās, ekonomiskās u.c. sadarbības ar Latviju raksturojums un novērtējums (cik nozīmīgi sadarbības partneri šīs valstis ir Latvijai un otrādi – cik Latvija ir nozīmīgs partneris šīm valstīm). | Nodarbības | 2.00 | auditorija | |||||
| 12 | Pārskats par kursā apgūto - analizēto Eiropas lielvalstu svarīgāko parametru identifikācija un apkopojums. | Nodarbības | 1.00 | E-studiju vide | |||||
| 13 | Patstāvīgais darbs, konsultējoties ar docētāju - referāta pētījuma izstrāde - datu vākšana, apkopošana un analīze. | Nodarbības | 2.00 | auditorija | |||||
| 14 | Eiropas politiskās dienas kārtības jautājumu salīdzinošā analīze. Individuālo darbu prezentācijas. | Nodarbības | 2.00 | auditorija | |||||
| Vērtēšana | |||||||||
| Patstāvīgais darbs: | Jāpiedalās semināra uzdevumu/ prezentāciju izstrādē un pārliecinoši jāprezentē sagatavotā tēma. Jāiesniedz esejas par norādītajām tēmām. Rakstu darbi ir jāiesniedz elektroniski e-studijās, KA norādītajā termiņā. Ja students ir iesniedzis mazāk nekā 50% no rakstu darbiem vai, ja nesekmības vai neattaisnotu kavējumu dēļ, 50% darbu ir novērtēti ar „0”, tad studentam studiju kurss ir jāapgūst atkārtoti nākamajā akadēmiskajā gadā par papildsamaksu. Jāsagatavo un jāprezentē individuālais salīdzinošais pētījums un uz tā bāzes jāizstrādā un jāiesniedz referāts, kas atbilst visām KA izklāstītajām prasībām un demonstrē studenta spējas patstāvīgi veikt problēmas izpēti. Sekmīgi jānokārto eksāmens, kas sastāvēs no 1 daļas - praktiskā darba (pētījuma). Eksāmens būs jākārto elektroniski noteiktā (24h) laika ietvarā. Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā. | ||||||||
| Vērtēšanas kritēriji: | Kursa gala novērtējums tiks balstīts sekojošos novērtēšanas kritērijos: Līdzdalība (ieinteresētība) lekcijās – 5%; Līdzdalība semināru darbu izstrādē, prezentācijas kvalitāte – 20%; Rakstu darbu uzdevumu izpilde – 20%; Individuālais salīdzinošais pētījums (tēmas pieteikums, prezentācija, rakstiskā versija/referāts) – 5+10+20%=35%; Eksāmens – 20%. Katra aktivitāte tiks vērtēta 10 ballu skalā, studentam precīzi paskaidrojot veicamā darba parametrus un vērtējot rezultāta atbilstību šiem parametriem, kā arī sniedzot atgriezenisko saiti ar vērtējuma pamatojumu. | ||||||||
| Gala pārbaudījums (pilna laika studijas): | Eksāmens (Rakstisks) | ||||||||
| Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas): | |||||||||
| Studiju rezultāti | |||||||||
| Zināšanas: | Šī kursa ietvaros, studenti apgūs nepieciešamās zināšanas par to, kā veikt politisko sistēmu (valstu) vai atsevišķu tās elementu salīdzinošo izpēti – novērtētu dažādu valstu politisko pieredzi un izdarītu secinājumus par kopsakarībām. Kā arī apgūs Eiropas vadošo lielvalstu politisko sistēmu izveides vēsturi, uzbūvi un perspektīvos attīstības virzienus. | ||||||||
| Prasmes: | Šī kursa ietvaros, studenti apgūs nepieciešamās iemaņas, lai patstāvīgi veiktu politisko sistēmu (Eiropas lielvalstu) vai atsevišķu tās elementu salīdzinošo izpēti – novērtētu dažādu valstu politisko pieredzi un izdarītu secinājumus par kopsakarībām. | ||||||||
| Kompetences: | Studenti spēs pielietot salīdzinošās analīzes principus, metodes un modeļus plaša spektra politikas zinātnes jautājumu izpētei, kas vērsti uz Eiropas lielvalstu darbības un stabilitātes līdzību un atšķirību identifikāciju. | ||||||||
| Bibliogrāfija | |||||||||
| Nr. | Atsauce | ||||||||
| Obligātā literatūra | |||||||||
| 1 | Visa literatūra ir angļu valodā un piemērota gan latviešu, gan angļu plūsmas studentiem | ||||||||
| 2 | Wiarda, Howard. June 17, 2019. Wiarda, Howard J (ed.). New Directions in Comparative Politics. | ||||||||
| 3 | Comparative Politics: Integrating Theories, Methods, and Cases. July 16, 2023. 4th Edition. | ||||||||
| 4 | Introduction to comparative politics: political challenges and changing agendas. 2016. Ed.by M. Kesselman, J.Krieger, W.A. Joseph. Boston [etc.]: Wadsworth, Cengage Learning. | ||||||||
| 5 | Chilcote, Ronald H. 1994. Theories of comparative politics: the search for a paradigm reconsidered. 2nd Edition. Boulder, San Francisko, Oxford: Westview Press. (Salīdzinošās politikas pamatprincipu ''klasika'', ko var izmantot bāzes metožu izpratnes veidošanai šai politikas zinātnes apakšnozarē) | ||||||||
| 6 | Hague, R. 2019. Comparative government and politics: an introduction. 11th Edition. New York: Palgrave. | ||||||||
| 7 | Auers, D. 2015. Comparative politics and government of the Baltic states: Estonia, Latvia and Lithuania in the 21st century. Houndsmills, Basingstoke, Hampshire, New York: Palgrave Macmillan. | ||||||||
| Papildu literatūra | |||||||||
| 1 | Hampton N.M., Hancock D.M. 2015. Baltic security puzzle: regional patterns of democratization, integration, and authoritarianism. Lanham, Maryland: Rowman & Littlefield. | ||||||||
| 2 | Lijphart, Arend. 1971. "Comparative politics and the comparative method". American Political Science Review. 65 (3): 682–693. (Salīdzinošās politikas klasika) | ||||||||
| 3 | Morlino, L. Qualities of Democracy: How to Analyze Them. Llorence: Istituto Italiano di Scienze Umane. | ||||||||
| Citi informācijas avoti | |||||||||
| 1 | Hopkin, J. 2022. The Comparative Method. In: Theory and Methods in Political Science. 4th Edition. D. Marsh and G. Stoker, eds. UK: Palgrave Macmillan. | ||||||||
