Krievija un starptautiskās organizācijas

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts

Kursa apraksta versija:1.00

Kursa apraksta apstiprināšanas datums:14.03.2024 10:13:25

Par studiju kursu
Kursa kods:		SZF_064		LKI līmenis:		7. līmenis
Kredītpunkti:		4.00		ECTS:		6.00
Zinātnes nozare:		Politika		Mērķauditorija:		Politikas zinātne
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:		Gunda Reire
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:		Sociālo zinātņu fakultāte
Struktūrvienības vadītājs:
Kontaktinformācija:		Dzirciema iela 16, Rīga, szfrsu[pnkts]lv
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)		10	Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)		2	Kopā lekciju kontaktstundas		20
Nodarbības (skaits)		13	Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)		2	Kopā nodarbību kontaktstundas		26
Kopā kontaktstundas								46
Nepilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)		7	Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)		2	Kopā lekciju kontaktstundas		14
Nodarbības (skaits)		7	Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)		2	Kopā nodarbību kontaktstundas		14
Kopā kontaktstundas								28
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Vispārīgas zināšanas par starptautisko attiecību teorijām un metodēm, kā arī vēstures pamatzināšanas par periodu pēc Otrā pasaules kara.
Mērķis:
Studiju kursa mērķis ir sintezēt Krievijas iekšpolitikas un ārpolitikas tendences un iekšējās un ārējās identitātes meklējumus un izaicinājumus, lai gūtu precīzu un padziļinātu izpratni par mūsdienu Krievijas politiku un darbību starptautiskajās organizācijās; tās mērķiem, izaicinājumiem un darba metodēm. Mēs koncentrēsimies uz trīs mainīgajiem. Pirmkārt, Krievijas iekšējie resursi un spējas. Otrkārt, vide – gan reģionālā, gan globālā. Treškārt, līderības ambīcijas. Kursa ietvaros tiks izvērtēta Krievijas politika attiecībās ar ASV, Eiropu, Ķīnu un tā dēvēto postpadomju telpu starptautisko organizāciju kontekstā. Šis studiju kurss piedāvā kontekstā bagātīgu un vēsturisku zināšanu piepildītu izpratni par galvenajiem konceptiem, kas joprojām turpina veidot Krievijas ārpolitiku. Tā vietā, lai būtu strukturēts hronoloģiski, kurss ir sadalīts konceptuālos klāsteros, kas pievēršas ilgstošākajiem, diskutablākajiem un neskaidrākajiem aspektiem, kas kopā veido Krievijas ārpolitikas diskursa kodolu un atspoguļojas Krievijas politikā un aktivitātēs dažādās starptautiskajās organizācijās. Tiks aplūkota Krievijas loma un attiecības ar ANO, NATO, ES, EDSO, Eiropas Padomi, Arktikas Padomi, Eirāzijas Ekonomisko Savienību, NVS, Šanhajas Sadarbības Organizāciju un Kolektīvās Drošības Līguma Organizāciju, aptverot plašu darbības jomu lauku. Kursu caurvīs izvērtējums par politiskajām, ekonomiskajām un drošības interesēm, kas veido Krievijas ārpolitiku, Krievijas pieeju multilaterālismam un aktivitātēm multilaterālu institūciju ietvaros.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.	Tēma			Īstenošanas forma		Skaits	Norises vieta
1	Ievads. Krievijas ārpolitika kā iekšpolitikas turpinājums ar citiem līdzekļiem			Lekcijas		1.00	auditorija
2	Krievijas ārpolitikas un drošības politikas doktrīna			Lekcijas		1.00	auditorija
3	Starptautisko organizāciju instrumentalizācija: Multilaterālisma loma Krievijas ārpolitikā			Lekcijas		1.00	auditorija
4	Apvienoto Nāciju centrālā loma Krievijas ārpolitikā			Lekcijas		1.00	auditorija
5	Ne ienaidnieki, ne draugi? Darbspējīgas attiecības ar Eiropu			Lekcijas		1.00	auditorija
6	Nevienlīdzīgās attiecības. Krievija, ASV un NATO			Lekcijas		1.00	auditorija
7	Krievija kā līdzmenedžeris starptautiskajās institūcijās? Krievijas - Ķīnas sadarbība			Lekcijas		1.00	auditorija
8	Krievija kā aktīvs arhitekts. Reģionālās organizācijas post-padomju telpā			Lekcijas		1.00	auditorija
9	Cilvēktiesību kārts. Krievija ANO, Eiropas Padomē un EDSO			Lekcijas		1.00	auditorija
10	Krievijas alkas pēc ekspansijas un buferzonām starptautisko organizāciju dienaskārtībās			Lekcijas		1.00	auditorija
11	Krievijas perspektīva multilaterālisma konceptam. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas			Nodarbības		2.00	auditorija
12	Ārējie draudi Krievijas nacionālās drošības un aizsardzības dokumentos. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas			Nodarbības		1.00	auditorija
13	Krievijas iesaiste Sīrijas pilsoņu karā: ANO Drošības padomes piemērs. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas			Nodarbības		2.00	auditorija
14	No “aģentiem” līdz “nevēlamajiem”: perspektīva ārpus Krievijas reģistrētām starptautiskām organizācijām. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas			Nodarbības		1.00	auditorija
15	6 gadi: Krievijas naratīvs ANO Ģenerālās Asamblejas Vispārējās debatēs Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas			Nodarbības		1.00	auditorija
16	Dot un ņemt? Krievijas-ES sadarbība enerģētikas jomā. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas			Nodarbības		1.00	auditorija
17	NATO nākotnes paplašināšanās plāni Ukrainai un Gruzijai: Četras perspektīvas. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas			Nodarbības		2.00	auditorija
18	Krievijas ietekmes instrumenti reģionālajās starptautiskajās organizācijās. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas			Nodarbības		1.00	auditorija
19	Iesaldētie sapņi: Krievija Arktikas Padomē. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas			Nodarbības		1.00	auditorija
20	Trīs scenāriji Krievijas lomai institucionalizētajā globālajā pārvaldībā. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas. Kursa noslēgums			Nodarbības		1.00	auditorija
Tēmu saraksts (nepilna laika studijas)
Nr.	Tēma			Īstenošanas forma		Skaits	Norises vieta
1	Ievads. Krievijas ārpolitika kā iekšpolitikas turpinājums ar citiem līdzekļiem			Lekcijas		1.00	auditorija
2	Krievijas ārpolitikas un drošības politikas doktrīna			Lekcijas		1.00	auditorija
3	Starptautisko organizāciju instrumentalizācija: Multilaterālisma loma Krievijas ārpolitikā			Lekcijas		1.00	auditorija
4	Apvienoto Nāciju centrālā loma Krievijas ārpolitikā			Lekcijas		1.00	auditorija
5	Ne ienaidnieki, ne draugi? Darbspējīgas attiecības ar Eiropu			Lekcijas		0.50	auditorija
6	Nevienlīdzīgās attiecības. Krievija, ASV un NATO			Lekcijas		0.50	auditorija
7	Krievija kā līdzmenedžeris starptautiskajās institūcijās? Krievijas - Ķīnas sadarbība			Lekcijas		0.50	auditorija
8	Krievija kā aktīvs arhitekts. Reģionālās organizācijas post-padomju telpā			Lekcijas		0.50	auditorija
9	Cilvēktiesību kārts. Krievija ANO, Eiropas Padomē un EDSO			Lekcijas		0.50	auditorija
10	Krievijas alkas pēc ekspansijas un buferzonām starptautisko organizāciju dienaskārtībās			Lekcijas		0.50	auditorija
11	Krievijas perspektīva multilaterālisma konceptam. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas			Nodarbības		1.00	auditorija
12	Ārējie draudi Krievijas nacionālās drošības un aizsardzības dokumentos. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas			Nodarbības		1.00	auditorija
13	Krievijas iesaiste Sīrijas pilsoņu karā: ANO Drošības padomes piemērs. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas			Nodarbības		1.00	auditorija
14	No “aģentiem” līdz “nevēlamajiem”: perspektīva ārpus Krievijas reģistrētām starptautiskām organizācijām. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas			Nodarbības		1.00	auditorija
15	6 gadi: Krievijas naratīvs ANO Ģenerālās Asamblejas Vispārējās debatēs Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas			Nodarbības		0.50	auditorija
16	Dot un ņemt? Krievijas-ES sadarbība enerģētikas jomā. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas			Nodarbības		0.50	auditorija
17	NATO nākotnes paplašināšanās plāni Ukrainai un Gruzijai: Četras perspektīvas. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas			Nodarbības		0.50	auditorija
18	Krievijas ietekmes instrumenti reģionālajās starptautiskajās organizācijās. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas			Nodarbības		0.50	auditorija
19	Iesaldētie sapņi: Krievija Arktikas Padomē. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas			Nodarbības		0.50	auditorija
20	Trīs scenāriji Krievijas lomai institucionalizētajā globālajā pārvaldībā. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas. Kursa noslēgums			Nodarbības		0.50	auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
Moduļa ietvaros studenti gatavosies semināriem, lasīs ieteikto literatūru, sagatavos referātu un prezentāciju. Semināru mērķis – attīstīt studentu spējas argumentēt savu viedokli; veicināt aktivitāti; pārbaudīt zināšanas par jautājuma tēmu un materiālus. Referāta – attīstīt spēju noteikt tēmas pamatproblēmu; identificēt un novērtēt alternatīvus argumentus un viedokļus; piedāvāt savu viedokli, skaidrojot un argumentējot, kāpēc tieši šis viedoklis ir pieņemamāks un pārāks par jebkuru citu. Referāta ietvaros jāsalīdzina visas iespējamās alternatīvas, izsverot visas to vājās un stiprās puses. Vēl viens mērķis – attīstīt iemaņas patstāvīgi veikt situāciju un problēmu izpēti, dot tām novērtējumu un spēt izstrādāt risinājumus.
Vērtēšanas kritēriji:
Apmeklējums – 10% Aktivitāte un sagatavotība nodarbību laikā – 30% Prezentācija un referāts – 40% Gala pārbaudījums (eseja) – 20%
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):		Eksāmens (Rakstisks)
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):		Eksāmens (Rakstisks)
Studiju rezultāti
Zināšanas:		Izmantojot studiju kursā iegūtās padziļinātās zināšanas par Krievijas lomu un darbību starptautiskā līmeņa organizācijās, studenti salīdzinās un pretnostatīs Krievijas pieejas kā pašas veidotajās un centrētajās (piemēram, NVS, KDLO, EES), tā arī plašākās reģionālā un starptautiskā līmeņa organizācijās (piemēram, ANO, EDSO, EP). Balstoties literatūras analīzē par vēsturisko un aktuālo pārejas procesu pieredzi, studējošie skaidros Krievijas pieejas, izaicinājumus un iespējas dažādu starptautisko organizāciju ietvaros.
Prasmes:		Studējošie izvēlēsies un kritiski izvērtēs patstāvīgā darba tēmai atbilstošu zinātnisko literatūru par Krievijas dalību un lomu starptautiskajās organizācijās, to raksturojošiem faktoriem, cita starpā gan kombinējot teorētiskos, gan empīriskos avotus, gan arī pašas Krievijas, tā arī starptautisko organizāciju un citu valstu avotus līdz ar pētnieku analītiskiem materiāliem un žurnālistu darba rezultātiem. Studējošie kritiski izvērtēs zinātniskajā literatūrā paustās idejas un diskutēs par šo ideju interpretāciju kolēģu prezentācijās. Izstrādājot patstāvīgo darbu, studējošie salīdzinās un pretstatīs dažādas Krievijas darbības metodes dažādās starptautiskajās organizācijās.
Kompetences:		Kontrastējot Krievijas darbību dažādās organizācijās, studējošie praksē demonstrēs izpratni par Krievijas lomu, darbību un nākotnes attīstības scenārijiem starptautisko organizāciju ietvarā profesionālajā, akadēmiskajā un uzņēmējdarbības vidē. Analītiskās kompetences tiks attīstītas, studentiem balstot secinājumus cēlonisko saikņu identificēšanā, kopsakarībiskošanā un savstarpībiskošanā. Izmantojot savas kompetences dažādās jomās un zināšanas par Krievijas darbību ietekmējošiem faktoriem, studējošie prognozēs Krievijas darbību dažādos starptautiskos formātos, kā arī attīstīs spēju vispārināt šīs prasmes un pielietot tās kā uz citām valstīm šajās pat un citās starptautiskajās organizācijās, kā arī citos jautājumos, kur cieši mijiedarbojas nacionālā un starptautiskā vide.
Bibliogrāfija
Nr.	Atsauce
Obligātā literatūra
1	Visa literatūra ir angļu valodā un piemērota gan latviešu, gan angļu plūsmas studentiem
2	Azerbaijan: Government Repression Tarnishes Chairmanship Council of Europe's Leadership Should Take Action. Human Rights Watch, 2014.
3	Ben-Ari, R. International Nongovernmental Organizations: “Global Conscience” or Powerful Political.
4	Casier, T. A Classic Dilemma: Russia's Threat to Withdraw from the Council of Europe. Heinrich Böll Stiftung European Union, 2018.
5	Copelovitch M. Master or Servant? Common Agency and the Political Economy of IMF Lending. International Studies Quarterly 54(1), 2010, pp. 49-77.
6	Donno D. Who is Punished? Regional Intergovernmental Organizations and the Enforcement of Democratic Norms. International Organization 64(4), 2010, pp. 593-625.
7	Hyde S. Catch Us if You Can: Election Monitoring and International Norm Diffusion. American Journal of Political Science 55(2), 2011, pp. 356-369.
8	Kahn R., Tananbaum S. The IMF and the Next Global Crisis. Global Economics Monthly March 2016.
9	Karns M., Mingst K., Stiles K. International Organizations: The Politics and Processes of Global Governance. Lynne Rienner Publishers, 2015, pp. 1-40.
10	Komisar L. Interview with Joseph Stiglitz. 2011. Global Policy Forum.
11	Langhorne R. New Directions of Multilateral Diplomacy. The Changing Roles of State and Nonstate Actors in Diplomatic Practice. In: Muldoon Jr. J. P., Aviel J. P., Reitano R., Sullivan E. (Eds.) Multilateral Diplomacy and the United Nations Today. Westview Press, 2018, pp. 298-308.
12	NATO at 70 - The bedrock of European and transatlantic security. Speech by NATO Secretary General Jens Stoltenberg at the Körber Global Leaders Dialogue, Berlin, 2019.
13	Pallas C. L., Urpelainen J. NGO monitoring and the legitimacy of international cooperation: A strategic analysis. Review of International Organizations 7(1), 2012, pp. 1âA¸S32.
14	Pelc K. Seeking Escape: the Use of Escape Clauses in International Trade Agreements. International Studies Quarterly 53(2), 2009, pp. 349-368.
15	Rose A. Do We Really Know that the WTO Increases Trade? American Economic Review 94 (1), 2004, pp. 98-114.
16	Schroeder W. NATO at seventy: Filling NATO’s critical defense-capability gaps. Atlantic Council, 2019.
17	Schwab S. C. After Doha. Foreign Affairs, May/June 2011.
18	Sirkku K. H. Multilateralism and economic justice. In: Newman E., Thakur R., Tirman J. (Eds.) Multilateralism Under Challenge? Power, International Order and Structural Change. United Nations University Press, 2006, pp.422-440.
19	Stone R. The Scope of IMF Conditionality. International Organization 62(4), 2008, pp. 489-620.
20	Sullivan E. Multilateral Diplomacy in the Twenty-first Century. In: Muldoon Jr. J. P., Aviel J. P., Reitano R., Sullivan E. (Eds.) Multilateral Diplomacy and the United Nations Today. Westview Press, 2018, pp. 273-284.
21	Thakur R. Pacific settlement, collective security and international peacekeeping. In: Thakur R. The United Nations, Peace and Security. Cambridge University Press, 2006, pp. 27-47.
22	Tomz M., Goldstein J. L., Rivers D. Do We Really Know That the WTO Increases Trade? Comment. American Economic Review 97(5), 2007, pp.2005-2018.
Papildu literatūra
1	Werker E., Ahmed F. What Do Non-Governmental Organizations Do? 2007.
2	Barnett M., Finnemore M. The Politics, Power, and Pathologies of International Organizations. International Organization 53(4), 1999. pp. 699-732.
3	Heiskanen V. The rationality of the use of force and the evolution of international organization. In: Coicaud J. M., Heiskanen V. (Eds.) The Legitimacy of International Organizations. The United Nations University Press, 2001, pp. 155-185.
4	Kelley J. D-Minus Elections: The Politics and Norms of International Election Observation. International Organization 63(4), 2009, pp. 765-787.
5	Pevehouse J. Democracy from the Outside In? International Organizations and Democratization. International Organization 56(3), 2002, pp. 519-549.
6	Wallander C. Institutional Assets and Adaptability: NATO after the Cold War. International Organization 54(4), 2000, pp. 705-735.
7	Wallensteen P., Johansson P. Security Council Decisions in Perspective. In: Malone D. M. (Ed.) The UN Security Council. From the Cold War to the 21st Century. Lynne Rienner Publishers, 2004, pp. 17-33.
8	Martin, L., Simmons, B. Theories and Empirical Studies of International Institutions. International Organization 52(4), 1998, pp. 729-757.
9	Voeten E.The Political Origins of the UN Security Council’s Ability to Legitimize the Use of Force. International Organization 59(3), 2005, pp. 527-557.
Citi informācijas avoti
1	The European Convention on Human Rights.
2	The United Nations System – Organizational Chart.
3	TOP 100 NGOs.
4	Election Observation Handbook. OSCE/ODHIR, 2010.
5	Charter of the United Nations.